Pandēmija dažu nozaru darbību apgrūtinājusi, bet dažiem biznesa rīkiem devusi arī grūdienu attīstībai 1
Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pandēmija dažu nozaru darbību apgrūtinājusi, bet dažiem biznesa rīkiem devusi arī grūdienu attīstībai.
Piemēram, t. s. tīklošanās, kuru uzskata par vienu no lētākajiem mārketinga rīkiem, pandēmijas apstākļos ieguvusi jaunu elpu. Līdz šim tīklošanos uzskatīja par fizisku kontaktu dibināšanu un uzturēšanu ar mērķi pārdot produktu vai piesaistīt investoru uzmanību. Tā kā fiziska tikšanās pandēmijas laikā kļuvusi apgrūtināta, tomēr uzplaukumu piedzīvojusi tīklošanās virtuālā vidē, kuru pirms tam izmantoja vien progresīvākie uzņēmēji.
Turklāt tīklošanās nodrošināšana ir kļuvusi arī par atsevišķu uzņēmējdarbības formu. To piekopj, piemēram, starptautiskā tīklošanās un ieteikumu organizācija “BNI”, kam ir vairākas grupas arī Latvijā.
Organizācijas reģionālais direktors Latvijā Edgars Zālītis skaidroja, ka tīklošanās pasaules attīstības progresā vienmēr spēlējusi milzīgu lomu un cilvēki ar lielu kontaktu loku vienmēr spējuši ievērojami ietekmēt procesus ap sevi.
“Šobrīd tīklošanās spēlē arvien lielāku lomu. Pandēmija pierādījusi, ka tie, kas pielāgojušies, sasnieguši labākus rezultātus. Cilvēki domā, ka tīklošanās nozīmē publisku pasākumu apmeklēšanu, vizītkaršu dalīšanu, kas rezultējas e-pastā, kas pilns ar nevajadzīgām vēstulēm
. Taču attiecības jābūvē ilgtermiņā, jāpalīdz saviem kontaktiem risināt viņu problēmas, lai brīdī, kad nepieciešama palīdzība, tev viņi būtu gatavi to sniegt.
Esam pārliecinājušies, ka tie, kas ir iemācījušies tīklošanos izmantot profesionāli, iegūst klientus par zemākām izmaksām, risina savas biznesa problēmas ātrāk un drošāk skatās nākotnē.”
Atceros, ka, apmeklējot tehnoloģiju konferences vēl pirms pandēmijas, organizatori vienmēr piekodināja tīkloties un vēlreiz tīkloties. Kādus risinājumus konferenču rīkotāji raduši tagad? Tehnoloģiju konferences “TechChill” izpilddirektore Annija Mežgaile stāsta, ka šogad “TechChill” pievērsis īpašu uzmanību tīklošanās vērtībai.
“Esam paredzējuši daudz neklātienes formāta aktivitāšu divu nedēļu periodā. Tas nodrošinās neklātienes tikšanās iespējas nozares reģionālajām komūnām, investoriem un jaunuzņēmumiem, kā arī starp investoriem. Pasākuma ietvaros kopienas pārstāvjiem būs pieeja LIAA jaunuzņēmumu “Expo” un darbosies arī virtuālā mediju telpa savstarpējai saziņai.”
Annija norāda, ka tīklošanās var būt arī vienkārši saruna, taču realitātē visbiežāk tas ir dažu minūšu mirklis, kuru uzņēmējs mērķtiecīgi izmanto, lai pastāstītu par sevi vai savu uzņēmumu, tādā veidā ieinteresējot pretējo pusi tālākām sarunām.
Tāpat tā ir iespēja uzzināt nozares aktualitātes un tendences, kas palīdz precizēt uzņēmuma izvēlēto kursu. Nedrīkst aizmirst arī par tādu platformu kā “LinkedIn”, kas biznesa profesionāļu lokā kļuvusi par nozīmīgu tīklošanās un domu apmaiņas vietni.
Zālītis skaidro, ka kopumā pandēmija ir labākais, kas ar tīklošanos varēja notikt. “Tie, kas spējuši pielāgoties, ir sapratuši, ka digitālā vide un tīklošanās ir kā cimds ar roku, jo mēs varam vēl efektīvāk sasniegt tos pašus rezultātus. Vairs nav jāpavada stundas lidmašīnā, jādomā par viesnīcām un jātērē laiks citām darbībām. Tagad es “iekāpju” ”Zoom” platformā un sasniedzu praktiski to pašu rezultātu.”
Viņš piekrīt, ka dažās nozarēs “Zoom” u. c. rīku izmantošana nav tik vienkārša, taču kopumā uzņēmēji šādās platformās pieņem daudz vairāk nozīmīgu lēmumu. “Tīklošanos nevar iemācīties vienā dienā, bet bez tīklošanās nevaru iedomāties nevienu biznesu. Jāsaprot, ka primārais ir attiecības – bizness un nauda nāk tikai pēc tam.”
