– … un sarūsējušām sliedēm, kā to sola Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs. 6
– Krievijas vēstnieki Latvijā diezgan bieži ir tādi, kuri patiešām varētu sacensties daiļliteratūras darbu rakstīšanā. Jūs taču esat pamanījusi, ka fosilo kurināmo ēra iet uz norietu, drīz elektrību iegūs no jūras ūdens. Naftas cena krītas, tas nozīmē to, ka automātiski pazemināsies arī gāzes cena. Tad pazudīs vēlme izmantot tādu kurināmo kā ogles. Bet Latvijā tieši ogles ir četrdesmit procenti no visām dzelzceļa kravām. Mums jārēķinās ar to, ka ir jāmeklē citi risinājumi. Lietuva ļoti intensīvi strādā pie sava koridora sasaistes ar Baltkrieviju. Arī Latvijai vajadzēs savus lēmumus sakārtot tā, lai mūs neapietu.
– “Latvijas dzelzceļš” visus šos, kā jūs sacījāt, labākos gadus strādājis savā pasaulē ar skatu uz austrumiem, neņemot vērā pieaugošo politisko spriedzi starp Latviju un Krieviju. Jubilejas svinat ar Kremlim tuvu stāvošajiem, “Latvijas dzelzceļa” meitasuzņēmums “LDz Cargo” ir starp politiķa Jāna Urbanoviča vadītās organizācijas “Baltijas forums” galvenajiem sponsoriem… Attiecības ar “Saskaņu” nesmādējat?
– Viens no Latvijas politiskās dzīves kretīnismiem ir tas, ka “Saskaņa” sevi pieskaita pie kreisajiem. Kā tas iet kopā ar tām biezajām mašīnām, ar kādām tur lielākā daļa brauc? “Saskaņas” kreisums ir diezgan jancīgs.
Izdaudzinātā draudzība ar Krieviju ir izdevīga vienam otram politiķim, lai ampelētos, rādot ar pirkstiem un iekarojot savas dividendes. Latviešu sabiedrībā ir absolūti pārspīlēts, ka, lūk, Latvijas vietējie krievi ir ļoti padevīgi Austrumu kaimiņam. Tie krievi, kas dzīvo šeit, ir pavisam citādi nekā tie, kas dzīvo pāri robežai. Tāpat kā, piemēram, tie tadžiki, kas dzīvo Afganistānā, atšķiras no tiem, kas dzīvo Tadžikistānā, lai gan abi runā vienā valodā. Jaunā paaudze absolūti sevi neidentificē ar Austrumu kaimiņu, jo cer sevi realizēt pavisam kur citur – Eiropā, kur viņiem pavērušās milzīgas iespējas.
“Saskaņas” līgums ar Putina “Vienoto Krieviju” palīdz konsolidēt viņu spēli. Ja krievvalodīgo ekstrēmais spārns būtu pārvarējis vēlēšanās noteikto barjeru, tad “Saskaņa” evolucionētu citā virzienā. Vajag atcerēties to, ka bijušais Satversmes aizsardzības biroja vadītājs Jānis Kažociņš Latvijas Televīzijā secināja, ka iedomāties to, ka mēs bezjēdzīgi ilgi turēsim krievvalodīgo daļu ārpus politiskās spēles, ir stulbi. Nedomāju, ka Kažociņa kungs, būdams atvaļināts britu ģenerālleitnants, to izdomājis pats no sevis, nezinot, ka tas tiks akceptēts, īpaši valsts drošības struktūrās.
Tas, ka Magoņa kungs uz savu dzimšanas dienu uzaicināja vairākus Krievijas kolēģus, un tas, ka viņi atbrauca, ir absolūti normāli. Es uz savu dzimšanas dienu arī aicinu citu valstu kolēģus, tajā skaitā Krievijas. Piemēram, uz manu piecdesmit gadu jubileju bija gatavs braukt arī Krievijas satiksmes ministrs Okseņenko, bet viņš nokļuva avārijā un uz manu jubileju atsūtīja piecus savus vietniekus, ieskaitot valsts sekretāru.
