– Vai, runājot par Eiropas praksi kukuļņemšanas lietās, jūs domājat Igaunijas miljonāru Oļegu Osinovski, kurš atstāts uz brīvām kājām? 6
– Acīmredzot tiesībsargājošās iestādes nav uzskatījušas, ka viņš varētu traucēt izmeklēšanai un sabiedrībai ir tik bīstams, ka jāapcietina.
– Dažos preses izdevumos, piemēram, žurnālā “Otkritij gorod”, parādījies viedoklis, ka to biezputru “Latvijas dzelzceļā” ievārījusi “Vienotība”, kurai savā laikā esot traucējis arī neērtais Vaškevičs…
– Neuzskatu, ka notikusi kaut kāda mežonīga sazvērestība. Saskatu tur kaut ko citu – tranzīta koridorā samilzt konkurence. Katru gadu Sanktpēterburgas anklāva kapacitāte pieaug par divdesmit pieciem miljoniem tonnu. Tur tiek ieguldīti milzīgi līdzekļi un Eirāzijas savienība patlaban arī politiski stiprina savu saimniecisko virzību. Tāpēc ir ļoti svarīgi saskatīt to, ka Tallina stāv rindā, lai atgūtu savas agrākās iespējas tranzīta jomā. Vēl pavisam nesen Tallinas ostas apgrozījums bija 70 miljoni eiro. Turklāt jāņem vērā tas, ka padomju laikā Tallinā tika uzbūvēts modernākais graudu terminālis, tur ir arī ekselents ogļu terminālis. Igaunijas osta ir tikai nedaudz vairāk kā 200 kilometru no Krievijas robežas – Kirišu naftas kombināts tur ir rokas tvēriena attālumā. Tallinas osta jau praktiski bija šī naftas pārstrādes uzņēmuma terminālis.
Ar atvērtām acīm jāskatās, ka ne Eiropa, ne Krievija nav ieinteresētas “iemarinēt” to situāciju, kāda ir ap Kaļiņingradu, no kuras netālu atrodas Klaipēdas osta, bet simts kilometru attālumā – Baltkrievijas robeža. Kamēr Eirāzijas savienības muitas ūnijas robeža bija virtuāla, tikmēr tā bija viena situācija, bet, kad tā ir sākusi strādāt, Lietuvai ir reāla robeža ar Krieviju. Izejot no tā visa, ir jārēķinās, ka Klaipēdas ostai kontekstā ar simts kilometru koridoru caur Lietuvu uz Kaļiņingradu parādās jaunas perspektīvas iespējas. Latvijas dzelzceļa nozarē strādājošie darba devēji, ļoti augstu vērtējot Uģa Magoņa ieguldījumu mūsu tranzīta koridora attīstībā, ir satraukti, ka jaunajā situācijā varētu parādīties papildu iespējas konkurentiem Klaipēdas un Kaļiņingradas virzienā.
Arī somi negribēs pazaudēt savas iespējas. Tāpēc es vairāk redzu, ka, iespējams, vienam otram varētu būt ienācis galvā iezīmēt situāciju tā, lai Latvijas ostas nedaudz pavirzītu malā. Pēdējos gados kālija sāls no Baltkrievijas plūst tikai uz Lietuvu. Atcerēsimies kaut vai to, ka bijusī Eiropas komisāre, pašreizējā Lietuvas Valsts prezidente Grībauskaite pēc Lukašenko kārtējās ievēlēšanas nesprēgāja, kā lielākā daļa Eiropas valstu vadītāju, bet aizbrauca uz Baltkrieviju, sabučoja Lukašenko kungu un apsveica ar ievēlēšanu.
