“Andele” iepriecina amatniekus, zemniekus un viņu ražojumu pircējus 0
Iniciatīvas “Atbalsti mazo biznesu!” ietvaros 15. novembrī Latvijā notiks Mazā biznesa diena. Tas nozīmē, ka mazie un vidējie uzņēmumi varēs piedāvāt savus pakalpojumus un produktus, izmantojot www.mazabiznesadiena.lv bezmaksas mārketinga rīkus un komunikācijas kanālu iespējas sociālajos tīklos.
Pērn šādā Mazā biznesa dienā piedalījās vairāk nekā 4000 uzņēmumi, apgūstot jaunus mārketinga un pārdošanas instrumentus, ko piedāvāja iniciatīvas “Atbalsti mazo biznesu” partneru sarūpētās iespējas – plakātu veidotāju, mazā biznesa atrašanās karti, iespēju plašāk runāt par mazajiem uzņēmumiem – ieteikt mazo biznesu citiem, izvietot piedāvājumus sociālajos tīklos un izmantot mediju interesi, iedvesmojot citus uzsākt uzņēmējdarbību.
SIA “Lursoft” valdes priekšsēdētāja Iluta Riekstiņa norāda – uzņēmumu, kas pērn piedalījās šajā iniciatīvā, vidējais apgrozījums gada laikā audzis par 18%. Tāpat audzis arī uzņēmumu nodarbināto darbinieku skaits.
Taču, lai pieaugtu gan apgrozījums, gan peļņa, gan citi pozitīvie rādītāji, ir vajadzīgs šis mazais uzņēmējs, reizēm pat viņa iedrošināšana ienākt plašākā tirgū. Viena no iespējām ir mājražotāju, amatnieku un zemnieku saimniecībā izaudzētā tirdziņu rīkošana. Vidzemē tādi veiksmes stāsti ir četri – jau pieredzes bagātie zaļie un lauku labumu tirdziņi Balvos, Alūksnē un Gulbenē, bet šā gada nogalē apaļu gadiņu sasniegs Smiltenes “Andele”. Kopš pirmā tirgus 2013. gada decembrī var teikt – dzinējspēks, organizators, uzrunātājs un mudinātājs ir biedrības “Mēs Smiltenes novadam” valdes priekšsēdētājs Kaspars Stūrmanis ar domubiedriem. Uz “Andeli” katru mēnesi ierodas vairāki desmiti mājražotāju un amatnieku, no kuriem liela daļa vēl papildus piegādā produkciju Smiltenes tiešās pirkšanas kustības klientiem.
Lai “Andele” augtu, pie izdarītā apstāties nedrīkst, tādēļ Kaspars izvērtē gan gadu, gan stāsta par attīstības iecerēm: “Uz pirmajiem tirgiem ieradās ļoti liels skaits pārdevēju, bet tad pamazām sāka sarukt. Pētījām, kas un kāpēc. Izrādījās, uz Smilteni brauc no apkārtējiem kaimiņu novadiem, savukārt smiltenieši brauc uz šo novadu pilsētu tirgiem. Pārklājās laiki. Konsultējāmies ar organizatoriem, un ar nākamo gadu vienā sestdienā vairākās pilsētās vienlaicīgi šie tirdziņi netiks rīkoti. Patlaban ir izveidojies tāds samērā pastāvīgs tirgotāju loks – kādi 20 līdz 30 katrā reizē un pamata grozi: daudzveidīgi pārtikas produkti, rokdarbi un kokamatniecība. Jāteic, pēdējie gan ir populārāki uz svētkiem – Lieldienām, Jāņu dienu, Ziemassvētkiem, taču pārtikai ir ļoti liela piekrišana. Cilvēki saprot bioloģiskā saimniecībā un mājražošanā tapuša produkta vērtību. Nevarētu teikt, ka lepojos ar gada laikā padarīto, taču zināms gandarījums ir. Augam un augsim. Analizējot citu pilsētu pieredzi tirgu organizēšanā jau gadus četrus piecus, redzams – mēs neesam tajā sliktākajā pozīcijā.”
