“Paraugieties uz cilvēkiem. Var taču redzēt, ka frizieru pakalpojumi tiek sniegti!” Vai frizieru bizness jau ir aizgājis pagrīdē? 28
Ieva Ēvalde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Frizieri, manikīri un pedikīri varētu atsākt sniegt pakalpojumus agrāk par citiem labsajūtas un skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem, tomēr arī viņiem jāgaida uz epidemioloģiskās situācijas stabilizēšanos un stingrāku kontroles mehānismu izstrādi, tā ierosinājusi Veselības ministrija.
Skaistumu sien pie luksofora
Vērtējot epidemioloģiskos riskus, kā arī pakalpojuma būtiskumu sabiedrībai un tā nozīmi attiecībā uz personisko higiēnu, Veselības ministrija nonākusi pie secinājuma, ka frizieru, manikīru un pedikīru pakalpojumi izņēmuma kārtā varētu tikt padarīti pieejami sabiedrībai agrāk par citiem skaistumkopšanas pakalpojumiem.
Nākamais izņēmums varētu būt pirts pakalpojumi un ūdens procedūras.
Tomēr lielākoties skaistumkopšanas un labsajūtas nozarei vajadzētu gaidīt uz jaunu signālu epidemioloģiskajā luksoforā un tās darbība varētu atsākties tikai tad, kad 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits nebūs lielāks par 200 uz 100 000 iedzīvotāju.
Pašlaik šis rādītājs pārsniedz 500.
Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas prezidente Renāte Reinsone jaunos ierosinājumus vērtē kā absurdus un neloģiskus, norādot, ka valdība jau ilgstoši imitē darbību, piesedzot nevienlīdzīgu konkurenci skaistumkopšanas nozarē un ļaujot skaistumkopšanas pakalpojumus sniegt ārstniecības iestādēs, kamēr saloniem, uz kuriem attiecas visas tās pašas stingrās higiēnas normas, darbība ir liegta.
“Tā ir nozares iznīcināšana,” ir pārliecināta R. Reinsone.
Grib vēl vairāk uzraudzības
Izstrādāt kritērijus skaistumkopšanas nozares epidemioloģiski drošai darbībai Veselības ministrijai bija uzdevis Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. Savukārt ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs pagājušajā nedēļā pauda cerību, ka skaistumkopšanas nozare varētu atsākt darbu pēc iespējas drīzāk.
Veselības ministrijā savukārt uzskata, ka lēmums par skaistumkopšanas nozares darbības atjaunošanu ir jāpieņem piesardzīgi.
“Grūti pateikt, vai nozares darbību būs iespējams atjaunot jau drīzumā, jo mēs redzam, ka šobrīd epidemioloģiskā situācija neuzlabojas, gluži pretēji – tā ir pat pasliktinājusies,” uzsver Veselības ministrijas Vides veselības nodaļas vadītāja Jana Feldmane.
Veselības ministrijas ieskatā pirms jebkādu skaistumkopšanas pakalpojumu “brīvlaišanas” būtu nepieciešams izstrādāt daudz efektīvākus nozares kontroles un paškontroles noteikumus. Par šo uzdevumu Veselības ministrija aicina parūpēties Ekonomikas ministrijai.
Līdz ar to skaidrs, ka šis jaunais raunds atbildības futbolspēlē vēl paildzina laiku līdz izmaiņu iesniegšanai valdībā un attiecīgi – visu garmataino un bārdaino izredzes iegūt atkal civilizētu izskatu tikai attālinās.
Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas prezidente Renāte Reinsone gan norāda, ka sabiedrība šobrīd nebūt tik aktīvi neprotestē pret frizieru un manikīru pakalpojumu neesamību.
“Paraugieties uz cilvēkiem apkārt. Piemēram, lielveikalos. Var taču redzēt, ka frizieru pakalpojumi tiek sniegti. Tātad nozare jau tagad ir aizgājusi pagrīdē,” vērtē Reinsone. Viņa ir skeptiska arī pret iespējām veikt stingrāku kontroli nozares uzņēmumos.
“Savā dzīvoklī cilvēks taču var darīt, ko vēlas, arī krāsot draudzenei matus. Būs grūti pierādīt, ka tur notiek nelegāla darbība. Turklāt šāda dzīvokļa saimnieks var vispār neļaut kontroles dienestam ienākt savā privātīpašumā.”
Pakāpeniskums var nonāvēt
Veselības ministrija tomēr ir jau izstrādājusi papildu ierobežojošās normas skaistumkopšanas un labsajūtas pakalpojumu sniedzējiem, kuras ministrijas ieskatā palīdzētu ierobežot Covid-19 izplatīšanos situācijā, kad saloniem tiks atļauts strādāt.
Jauno prasību vidū ir nodrošināt ne mazāk kā 25 kvadrātmetru platību uz vienu apmeklētāju, taču ievērojot arī nosacījumu, ka pakalpojuma sniegšanas laikā vienā telpā drīkstētu atrasties tikai viens pakalpojuma sniedzējs un viens pakalpojuma saņēmējs.
Arī uzgaidāmajā telpā drīkstētu uzturēties tikai viens apmeklētājs.
Turklāt pakalpojumu sniegšanas procesā varētu tikt prasīts ievērot arī 30 minūšu starplaiku starp diviem klientu apmeklējumiem, kura laikā būtu jāveic telpu dezinfekcija un vēdināšana.
Veselības ministrijas ieskatā skaistumkopšanas un labsajūtas pakalpojumu darbība būtu jāatjauno pakāpeniski, pirmajiem ļaujot vērt durvis tiem pakalpojumu sniedzējiem, kuru darbā ir mazāks tiešais kontakts ar klientu.
Arī uz šīs atziņas balstītās prioritātes kritizē Renāte Reinsone: “Un kā tad ar apmeklētāju savstarpējo kontaktu, kāds iespējams, piemēram, baseinā? Kurš uzraudzīs to, kā apmeklētāji ievēro distanci dušas telpā?”
Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas prezidente prognozē, ka līdz ar piesaisti epidemioloģiskajam luksoforam skaistumkopšanas saloniem varētu būt liegts strādāt līdz pat maijam.
“Tikai jautājums, vai tad vairs būs kāds, kurš varēs vērt durvis apmeklētājiem,” prāto Renāte Reinsone. “Jau tagad mani sasniedz ziņas par skaistumkopšanas uzņēmumu slēgšanu.”
Skaistumkopšanas nozarē strādājošie ir gatavi vērsties Satversmes tiesā, ja valdība tuvākajā laikā nesniegs skaidru atbildi, kad beidzot nozare varēs atsākt darbu klātienē.
“Tas ir tas ceļš, ko mēs šobrīd redzam, jo es domāju, ka turpināt pierādīt, ka nozare sniedz drošus pakalpojumus, ir pazemojoši un neauglīgi,” ReTV ziņām teikusi Sabīne Ulberte, Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja.
