“Bitītes lidoja strīpainos krekliņos” 0
Dzejas gadagrāmata bērniem “Garā pupa 2016” šogad iznākusi krāsaina un koša. Kopkrājumu raksturo, pirmkārt, pietāte pret literātu – latviešu bērnu dzejnieku –, otrkārt, pret bērnu literatūru pasaulē un, treškārt, uzmanība pret tikko talanta dzirkstītes apjautušo bērnu, kurš uzdrošinājies savus pirmos dzejas darbus iesniegt vērtēšanai, lai tos nopublicētu līdzās pieaugušo dzejai.
Dzejoļi kopkrājumā ir sakārtoti pārdomāti, tekstos vīd atraktivitāte, vieglums un viedums. Latviešu bērnu dzejnieks runā ar pietāti un mīlestību pret bērnu. Kopkrājuma sākumdaļā publicēti 26 latviešu bērnu dzejnieku jaundarbi – pilsētas un lauku vides noskaņu rosinoši, mūsdienas un pagātni ilustrējoši. Nopietnie teksti mijas ar jokiem, drastiskos skaitāmpantus papildina niansēti liriskas pārdomas, vietām dažādi tekstuāli smalkumi un spēļu elementi iepretī globāla mēroga skicēm. Īpatnais un savdabīgais darbos sadzīvo ar dabiskumu, un visu šo autoru rakstīto var raksturot vienā teikumā – latviešu bērnu dzejniekam ir neatkārtojama un dzīva valoda.
“Garā pupa 2016” ir kā liels gaismas aplis, kurā redzams viss, ko ikdienā bērns sauc par Latviju. Atšķirīgais? Valts Ernštreits bērnu auditoriju uzrunā lībiski, Anna Rancāne ar lasītājiem sarunājas latgaliski, uzteicams ir atdzejotāju veikums – vērtīgs ieskats krievu, lietuviešu, igauņu, poļu, angļu bērnu literatūras pasaulē. Grāmatā izlasāmi teksti, ko atdzejojuši Kārlis Vērdiņš, Jānis Elsbergs, Guntars Godiņš, Māris Salējs, Kristaps Vecgrāvis. Tematiski dažādais kopkrājums ir labs mācību palīglīdzeklis, jo tekstos ieaustas garīgās vērtības – vārsmās skarts cilvēciskais, bērnu un vecāku savstarpējās attiecības, mīlestība pret visu dzīvo, sirsnīgums, atjautīgums un draudzība. Grāmatai piemīt ne tikai latviska, bet arī bērnu dzejai visnotaļ piemītoša skaistuma izjūta, ko labi raksturojis Kārlis Kazāks dzejolī “Augšup”: “Lai tik tas mākonis pavasarī / Parādās – un lai uzlīst arī. / Es mazliet tam sauli uzspīdināšu / Un pa varavīksni / Atkal augšup kāpšu.”
Savukārt Roze Stiebra dziļi izjusti runā par kultūras mantojuma saglabāšanu, tautasdziesmu, kontekstā pieminot topošo pilnmetrāžas animācijas filmu Latvijas simtgadei. Šo apceri var vērtēt kā vienu no vērtīgākajām latviešu nācijai veltītā kopkrājuma sadaļām. Savukārt apceri par Annas Brigaderes veikumu bērniem ilustrē pasakas, lugas, dzejoļi, krājumā ievietota autores veidota latviešu sarunvārdu vārdnīciņa.
Veiksmīgs ir grāmatas noformējums un cieņpilna – attieksme pret dzejniekiem jubilāriem. Jautri kā bērnu dzeja grāmatas lappusēs parādās mākslinieces Anetes Meleces portretētie dzejnieki – literārais tandēms Vizma Belševica/Astrīde Ivaska, allaž smaidīgs no “Garās pupas” lappusēm dundžiņvalodā iznirst Arnolds Auziņš, interesants ir Uldis Auseklis, ieskicēts kultūras kopēja Valdemāra Ancīša devums. Atsevišķi sagrupēti putnu tematikai veltītie dzejoļi, visvairāk godātais šajā sadaļā – Jāņa Baltvilka devums, kā arī Pētera Brūvera dzejoļi, un jāsaka, šo bērnu dzejnieku valodai piemīt tas īpašais mīļums, kas raksturīgs gudrai bērnu dzejai.
Bērnu grāmatas uzdevums ir palīdzēt atšķirt labo no ļaunā, un šajā gadījumā izdevies nošķirt šīs kategorijas neatkarīgi no vecuma, kādā katrs konkrētais darbs ir tapis. Lai gan bērns vēl nav ieguvis dzīves pieredzi, tomēr skatījums uz pasauli pieaugušajiem un bērniem izrādās līdzīgs. Līdzās pieaugušo dzejai gadagrāmatas noslēguma daļā ir 43 jauno autoru publikācijas, kuras konkursam iesūtījuši bērni. Žūrijas atzīmēti ir 13 autoru darbi, no kuriem 11 konkursanti – Arta Novicka, Samanta Patrīcija Baltā, Katrīna Zjukova, Linda Krastiņa, Ligija Linde, Katrīna Kambala, Kārlis Miezītis, Rauls Vucāns, Elizabete Lastovska, Tince Mūrniece, Rainers Kriškāns – saņēmuši “Atzinības pupas”, savukārt divi – Megija Čače un Linards Stašāns – kļuvuši par “Dižpupas” ieguvējiem.
Kopumā par kopkrājumu labi vārdi pienākas tā veidotājai dzejniecei Inesei Zanderei un biedrības “Ascendum” cilvēkiem, kuriem pateicoties bērnu dzejas gadagrāmatu bērniem “Garā pupa 2016” var izvirzīt īpašas latviešu bērnu grāmatas statusā.
Dzejas kopkrājums bērniem tapis ar Valsts Kultūrkapitāla fonda, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta finansiālu atbalstu, projekta vadītāja ir Dace Bargā.
“Kultūrzīmju” lasītājiem ieskatam piedāvājam dzejoļus no dzejas gadagrāmatas “Garā pupa 2016”.
Dižpupas ieguvējs
Linards Stašāns, Jēkabpils 3. vidusskola, 2. klase
Pavasaris
Ziedēja ābeles baltiem ziediem,
Bitītes lidoja strīpainos krekliņos,
Un taureņi dejoja dažādās krāsās,
Tārpiņi rāpoja pa zāles stiebriem,
Putniņi dziedāja raibas dziesmas.
Tālumā pērkons dimdēja,
Un lietus lāses plaukšķēja
Lielajā peļķē.
Pat kaķim pavasaris bija ūsās
Un astē!
Dižpupas ieguvēja
Megija Čače, Kuldīgas 2. vidusskolas literārais pulciņš, 2. klase
Puķes dziesmiņa
Iesēj, iesēj!
Lej, lej!
Dīgstu, dīgstu!
Plaukstu, plaukstu!
Taurenīt, vai redzi
Manu plaukstu?
Jānis Baltvilks
Iepazīšanās
Upmalā šorīt
Man Ķīvīte lidoja pretī
un teica,
ka viņu sauc Ķīvit.
– Nevis Ķīvit, – es teicu,
– bet Ķīvīte. –
Nevajag mānīties.
Bet viņa tik: Ķīvit! – un: – Ķīvit! –
Tad es ar pateicu:
– Mani sauc Jāns!
Vizma Belševica
Zvirbulēšanās
Kad zvirbulis ābelē nekust nemaz,
Viņš ir gluži kā pērnās lapas.
Cik ilgi lai lapa nekustas?
Un lapa jau āboltēns apaļš,
Tāds brūngans un pērns, tāds āboltēns.
Cik ilgi lai āboltēns apaļš un lēns?
Sāk āboltēns spurināties,
Uz kautiņu kurināties.
Viens spurkšķis – un, izrādās, ābelē nav
Ne ābolu bijis, ne lapu,
Un visi pazaru zvirbuļi jau
Tā plūcas, ka spalvas vien paput,
Un izteicieni, kas vaļā iet…
Nē, labāk taisīsim logu ciet!
Uldis Auseklis
Laukos
tagad Ķīpsalā citi laiki
citi nami namiņu vietā
runcis Francis sēd Vestienas kalnā
un ūsas mērc lauku vakara rietā
tagad mežmalā viņa mājas
dūmi tur debesīs plati plūst
saimniece cep vakara pankūkas
runcim uz mēles to garša jau kūst
laukos labi – brīvības citas
caurām dienām tālu var skriet
var ar nagiem paskrāpēt krūmus
var starp taureņiem lēkāt un diet
laukos labi – visur var pabūt
savas ziņas par visu krājas
tikai kad vakara nogurums uzkrīt
pankūku smaržas ved runci mājās
Arnolds Auziņš
***
tie, kas negrib māctes latvisk
un kladzan kā diž kundziņ,
le atbrōc uz Kurzem
un rune kā dundžiņ;
mums nav sieviš dzimt
un vis vārd ir īsiņ –
nevis kā putraimdes,
bet kā maģe cīsiņ.
es iet
tu iet
viš iet
mēs iet
jūs iet
viņ iet –
vis mūž iet un iet,
bet no Dundag proje neaiziet.
runšen mums sagāde priek
ātar uz priekšu tiek.
Dundžiņvārdnīca jeb skaidrojumi:
Kladzan – kladzina, skandē.
Maģe – maziņi.
Dundžiņ – dundadznieki.
Viš – viņš.
Proje – projām.
Runšen – runāšana.
Ātar – ātri.
