Bet maigāks klimats taču veicina varoatozes attīstību? 3
Jā. Jo maigāks klimats, jo vēlāk bišu māte pārtrauc dēt oliņas. Tātad ir vairāk peru, kuros varras var vairoties. Laukos bišu māte pārtrauc dēt oliņas 2 – 3 nedēļas agrāk un 2 – 3 nedēļas vēlāk atsāk dēšanu, tāpēc automātiski samazinās varru skaits. Pilsētā īpaši uzmanīgi varru daudzums jāsamazina rudenī, turklāt vēlāk nekā laukos jāsāk kaitēkļu reducēšana. Došanos atvaļinājumā šajā laikā bitenieks var aizmirst.
Centieni palīdzēt bitēm kļuvuši par modes kliedzienu, no kā paaugstinājies bišu sērgu izplatīšanās risks.
Diemžēl. Īpaši daudz bišu atbalstīšanai pilsētnieks var darīt, konkrētas lietas nedarot. Bišu turēšana uz balkona vai jumta modes pēc apdraud ne vien paša, bet arī citas bišu saimes, kuras var aiziet bojā bišu slimību neprofesionālas novēršanas gadījumā. Naivi bitēm palīdzēt gribētāji mēdz izīrēt bišu skapīšus jeb, precīzāk, nelielas kastītes ar bitēm par aptuveni 160 – 200 eiro mēnesī, lai tās novietotu uz balkona pārliecībā, ka šādā veidā dod savu artavu bišu izmiršanas novēršanai. Par to viņi saņem aptuveni piecus kilogramus medus, kas ir citu bišu ražots, jo nelielajā, aizzīmogotajā kastītē, kurā mitinās izīrētās bites, ir tik maz vietas, ka tās nevar normāli dzīvot, kur nu vēl ražot medu. Tā ir dzīvnieku mocīšana, kura diemžēl ir aktuāla arī Austrijā. Bitēm palīdzēts tiks, piemēram, ar mazdārziņa zālliena ziedošo puķīšu nenopļaušanu.
Vai pilsētbiškopji saņem atbalstu no Vīnes pašvaldības?
Atbalsts ir nepieciešams, jo mēs Centrāleiropā pamatīgi esam cietuši bišu izmiršanas ziņā. Mūsu mīļie kolēģi lauksaimnieki diemžēl ir kā viens vesels ar ķīmijas industrijas pārstāvjiem, piemēram, “Monsanto” un “Bayern”. Prioritāte ir ar minimāliem līdzekļiem pēc iespējas ātrāk sasniegt maksimālu rezultātu. Tas, ka šajā procesā tiek kaitēts bitēm, viņus nesatrauc. Austrijā plašsaziņas līdzekļi ļoti atbalsta biškopjus.
Pēc tam kad mūsu bijušais lauksaimniecības ministrs (Nikolauss Berlakovičs, 2013. – Aut. piez.) lielā mērā dēļ neveiksmīgas bišu interešu pārstāvēšanas ES zaudēja amatu, sarosījās arī reģionālie politiķi Austrijā. Vīne nāca klajā ar plānu kļūt par Eiropas urbānās biškopības līderi. Mums, piemēram, tika finansēta mācību telpu izbūve biškopju skolai, jo pilsētnieki ļoti interesējas par dravniecību. Mūsu centrālajā mācību iestādē kādreiz gada laikā pieteicās vidēji 12 jaunie bitenieki, bet tagad jaunpienācēju skaits gadā svārstās no 60 līdz 100 cilvēkiem.
