Bites ieņem pilsētu. Vīnē plaukst “jumtu” biškopība 3
Vīnē bites apdzīvo visprestižākās vietas, kurās pat svarīgākās amatpersonas ne par kādu naudu nevarētu izīrēt mitekli, piemēram, uz Stefana doma baznīcas un Nacionālās operas, kā arī citu valsts lepnumu jumtiem. Austrija apņēmusies kļūt par līderi urbānās jeb pilsētbiškopības attīstīšanā, kas kopš 2012. gada ir strauji plaukstoša kultūrtendence daudzās metropolēs ne vien Eiropas, bet arī globālā mērogā. Pat bijušās ASV pirmās lēdijas Mišelas Obamas Baltā nama dārzā čakli rosījās bites, lai gan, piemēram, Ņujorkā līdz 2010. gadam urbānā biškopība bija aizliegta. Eiropā par bišu galvaspilsētām tiek uzskatītas Berlīne, Minhene, Hamburga, Londona, Parīze, Cīrihe, Vīne, Kopenhāgena u. c.
Bite apputeksnē pilsētas kokus
Lēmums nodarboties ar dravniecību pilsētā bieži tiek pamatots ar raizēm par bišu izmiršanu, jo tās apputeksnē kultūraugu daudzumu, kas atbilst 30% no globāli saražotā pārtikas apjoma, padarot biti par trešo svarīgāko lauksaimniecības dzīvnieku pēc cūkām un liellopiem.
Bišu izmiršanā galvenokārt tiek vainoti lauksaimniecībā izmantotie pesticīdi (īpaši neonikotinoīdi) un slimība varoatoze. Eiropas metropolēs urbānā biškopība turklāt kļuvusi par modes kliedzienu, kas ne vienmēr saistīts ar bišu aizsardzību, bet gan stilīguma pulēšanu. Sarunā ar “LA” Alfrēds Hauska, Vīnes Donavštates rajona biškopju biedrības priekšsēdētājs, atklāj, ka viens no politiķu pamatmotīviem biškopības veicināšanai pilsētvidē ir “zaļais mētelītis” jeb pašreklāma vides draudzīguma ziņā.
Šādu “zaļo mētelīti” pirms aptuveni pieciem gadiem Eiropas Sociālo lietu komitejai uzvilka arī Latvijas Biškopības biedrības priekšsēdētājs Armands Krauze, kopā ar Briseles biškopjiem gada laikā ierēdņus pārliecinot to padarīt par pirmo Eiropas institūciju ar bišu apdzīvotu jumtu. Vēlāk tā ar lepnumu izdalījusi pašu medu. Latvijas Biškopības biedrība divas reizes stropus izvietojusi Rīgā, tajā skaitā uz Zemkopības ministrijas jumta, un secinājusi, ka tas kvalitātes un tīrības ziņā neatpaliek no lauku medus. Krauze “LA” atzīst, ka pirms 50 gadiem Rīga, piemēram, Mangaļu superfosfāta rūpnīcas radītā gaisa piesārņojuma dēļ bija bitēm mazāk piemērota vide, taču nu situācija mainījusies. Diemžēl pagaidām tikai nedaudzi biškopji dravojot Latvijas pilsētās.
