Dravniekiem cukuru der iegādāties bāzēs, kur tas ir vislētākais. 0
! Lai pārliecinātos, vai produkts ir atbilstīgas kvalitātes, 100% tīrs, var izmantot joda testu – pagatavot pusglāzi sīrupa un iepilināt jodu. Ja iekrāsojas brūngans – der, bet, ja violets – tajā ir daudz cietes, bitēm nevēlamu piemaisījumu. Dravnieks skaidro: indīgi jau tie nav, tikai medus vācēju dzīves specifika ir tāda, ka visa ziema jāpavada, neejot uz bišu tualeti. Ja barība nav laba (ir slikts medus vai cukurs), bite savās zarniņās nespēj to noturēt un sākas caureja.
Pērkot cukuru, Kārlis iesaka prasīt veikalā šīs partijas sertifikātu, saglabāt no pirkuma vienu kilogramu un čeku par cukura iegādi. Ja pavasarī izrādīsies, ka daudzas saimes gājušas bojā, cukuru varēs nodot pārbaudēm un, atrodot neatbilstību norādītajam, prasīt kompensāciju no tirgotāja.
Labākais ir paša strops
Stropa izvēle nosaka arī dravošanas metodi. Populārākais ir parastais stāvstrops. Taču Kārlis, būdams skolotājs, demonstrē un iesaka katram izvēlēties sev piemērotāko metodi. Mācību dravā der pat izmēģināt plastmasas šūnas un citus jaunievedumus. Katrai metodei ir savas priekšrocības un trūkumi, taču galvenais – izvēlēties viena veida stropus un to aprīkojumu.
Dravnieks arvien nopietnāk pievērsies pats sava modeļa stropiem. Par labāko viņš uzskata dravošanu pēc amerikāņu metodes, izvēloties plastmasas stropus, rāmjus un šūnas. Taču tas neatbilst Eiropas regulām, ja vēlas saimniekot bioloģiski, tāpēc biteniekiem, kuri vēlas saņemt subsīdijas vai maksājumus, šāds dravošanas veids nav pieļaujams. Patlaban Kārļa Skujiņa zemnieku saimniecībai “Liepas” ir pārejas periods, lai kļūtu par bioloģisko saimniecību. Tas nozīmē daudzas pārmaiņas. Viens no ievērojamākajiem pārbaudījumiem – saimes nedrīkst turēt tā sauktajos putuplasta stropos. Taču tiem ir izcila īpašība – vieglums. No smago koka stropu un aprīkojuma cilāšanas visi biškopji sūdzas par sāpošām mugurām un rokām.
