Ceļ trauksmi par bišu masveida nāvi 0
Krievijas Lauksaimniecības ministrija otrdien izplatījusi paziņojumu, kurā ceļ trauksmi par bišu masveida nāvi, kas šogad vērojama daudzos valsts reģionos. Zaudējumi vēl nav aplēsti, taču skaidrs, ka tie ir milzīgi. Tāpat aizvadītajā piektdienā, kad ASV Kalifornijas štatu satricināja 7,1 magnitūdu spēcīga zemestrīce, pārsteidzošā kārtā sekas bija milzīgs daudzums mirušu bišu.
Tādu bišu izmiršanas intensitāti kā šogad speciālisti Krievijā neatceras novērojuši pēdējos 15–20 gadus.
“Radio Svoboda” vēsta, ka īpaši cietis Kurskas apgabals – bites vienkārši “nobirst” pie stropiem. Iemeslu noskaidrošana ir tikai uzsākta, un analīžu rezultāti varētu būt zināmi ne agrāk kā pēc trim mēnešiem. “Bites iet bojā no sen zināmām ķimikālijām, ar kurām apstrādā laukus. Tās gāja bojā arī iepriekšējos gados, taču šajā vasarā tāda parādība ieguvusi masveida raksturu.
Acīmredzot izveidojušies tādi laika apstākļi: bija sausums, savairojās lapgrauzis, laukus sāka miglot pret to un citiem kaitēkļiem, taču tas sakrita ar medus vākšanas laiku,” medijam skaidrojis Kurskas apgabala veterinārā dienesta vadītājs Sergejs Turnajevs.
Lauksaimniekiem vajadzētu informēt biteniekus par to, kad un kur tie miglos laukus, taču tas nereti tiek darīts ļoti formāli. Tā “Novaja gazeta” ziņo, ka Saratovas apgabalā, kur arī novērota bišu masveida krišana, vietējās avīzēs bijuši sludinājumi, ka ķīmiskā apstrāde notiks “no 16. maija līdz 1. novembrim”, neuzrādot ne laiku, ne vietas. Atsevišķos gadījumos, piemēram, Ļipeckas apkaimē, pie bišu saimju bojāejas izmeklēšanas ķērušās vietējās prokuratūras.
ASV Kalifornijas štatā pēc zemestrīces pagājušās nedēļas beigās liecinieki ziņojuši par “bišu lietu” – mirušas bites kritušas no debesīm un pārklājušas zemi.
Šai parādībai nav precīza izskaidrojuma, taču eksperti spriež, ka zemestrīce radījusi nobīdes Zemes magnētiskajā laukā, kuru bites izmanto, lai orientētos un ieturētu vajadzīgo lidojuma virzienu. Izmaiņas ierastajā navigācijā kukainīšos rada masveida apjukumu. Sekas ir bojāeja. Arī dzīvnieku un kukaiņu uzvedības pētījumi zemestrīču bieži piemeklētajā Taivānā liecina, ka, pazemes grūdieniem sasniedzot 6,8–7,3 magnitūdas, vērojama atsevišķu kukaiņu populāciju radikāla samazināšanās.
Taču bites mirst ne tikai zemestrīču dēļ – ASV biškopju organizācijas veiktā aptauja uzrāda, ka aizvadītajā ziemā valstī gājuši bojā gandrīz 40% saimju, kamēr agrāk bija runa par aptuveni 10%. Tas ir augstākais rezultāts 13 gadu laikā, kopš tādu pārskatu ASV veido. Šajā gadījumā kā iemesli tiek minēta lauksaimniecības kultūru daudzveidības samazināšanās, bišu ganību platību sarukums un pašu biškopju kļūdas. Bišu imūnsistēmu novājina kā pesticīdu lietošana, tā specifisku ērcīšu izraisītā parazitārā slimība varroze. Abos gadījumos saimes tiek novājinātas tiktāl, ka pilnībā iet bojā.
Zinātnieki ievērojuši, ka Amerikā un Eiropā izmirst ne tikai bites, bet arī tauriņi. Piemēram, ASV pēdējos 25 gados dažāda veida tauriņu skaits samazinājies par trešdaļu. Eiropā šis process ir lēnāks. Tauriņu, kas arī ir nozīmīgs apputeksnētājs, izmiršanu izskaidrot ir vēl grūtāk nekā bišu gadījumā, tomēr tāpat šeit tiek runāts par herbicīdu un pesticīdu bezatbildīgu lietošanu, kā arī varrozi.
Īpatnēji, ka sarūk tieši tās kukaiņu sugas, kuras ir pašas daudzskaitlīgākās un par kurām tika uzskatīts, ka tās ir vislabāk iemācījušās dzīvot cilvēka tuvumā.
Bišu saimju bojāejas globālos mērogus zinātnieki sāka ievērot un norādīt uz to kā draudīgu problēmu 21. gadsimta sākumā. ANO apkopotā statistika liecina, ka cilvēka darbība uz Zemes apdraud miljoniem augu un dzīvnieku sugu, taču bišu skaits samazinās pat astoņas reizes ātrāk nekā zīdītāju, putnu vai reptiļu sugas. Saimes izmirst kā Amerikā, tā Eiropā un Āzijā. Bišu gadījumā, kā zināms, runa ir ne tikai par medu, bet arī par apputeksnēšanas funkciju.
Ne velti fiziķis Alberts Einšteins savulaik, tiesa – pārspīlējot, prognozēja, ka bišu izzušanas gadījumā cilvēce spētu izdzīvot labi ja četrus gadus – vienkārši pietrūktu pārtikas.
Aprēķināts, ka bites un citi kukaiņi ar savu darbību sarūpē cilvēcei trešdaļu visas pārtikas, turklāt bitēm piekrīt līdz 90% paveiktā apputeksnēšanas darba.
No kukaiņiem apputeksnētājiem atkarīga riekstu, ogu, ķirbjaugu, ābolu, citrusaugu, kāpostu, pupiņu, gurķu, tomātu, kafijas, kakao, kokosa un vēl daudzu citu kultūru raža. “Medusbites ir “sargsuga”, kuras samazināšanās var kalpot cilvēcei kā signāls par daudz plašāku kukaiņu skaita samazināšanās tendenci pasaulē, ieskaitot citus apputeksnētājus kā vaboles vai savvaļas bites. Tur aina ir vēl nopietnāka nekā medusbitēm. Brūk visa sistēma,” ASV medijiem norādījusi Pensilvānijas štata universitātes Lauksaimniecības koledžas speciāliste Meriena Freizera.
