Bites labprāt dzīvo pilsētā tehnoloģiju ieskautas – mīti vai patiesība? 6
Valdis Janovs, urbānais biškopis
Mūsdienās aizvien vēl pastāv mīti, ka biškopība vairāk iederas lauku vidē, bet ne pilsētvidei. Turklāt tas nav vienīgais mīts, to ir daudz un dažādi – sākot no tā, ka pilsētā bites nevar izdzīvot, tām traucē gaisa piesārņojums un bitēm nav kur iegūt augstvērtīgu nektāru, visbeidzot ar tehnoloģiju, tostarp dažādu uztvērēju un antenu ietekmi uz bišu dravām un to populāciju. Tomēr mana – urbānās biškopības pieredze lauž šos mītus un rāda pretējo – pilsētvidē līdzās tehnoloģijām bites spēj lieliski izdzīvot, veidot saimes un no urbānām bušu dravām iegūtais medus ir augstu novērtēts no ekspertu un patērētāju puses.
Lai gan urbānā biškopība lielāku popularitāti ir ieguvusi tieši pēdējos gados, bites allaž dzīvojušas cilvēku tuvumā, tostarp aktīvās cilvēku apdzīvotās vietās – pilsētās. Bites seko cilvēkiem jeb tur, kur dzīvo biškopji, tur būs arī bites. Pēdējo gadu desmitu tendence rāda, ka pilsētplānotāji un dažādas vides iniciatīvas mudina padarīt pilsētas ainavu zaļāku un dzīvojamāku ne tikai cilvēkiem, bet arī citu sugu pārstāvjiem, piemēram, bitēm. Tas ir sekmējis vispārēju trendu – uz pilsētas ēku jumtiem kā indivīdi, tā uzņēmumi izvēlas veidot urbānās bišu dravas.
Ikdienā rūpējos par četrām bišu dravām – viena atrodas uz SIA “Latvijas Mobilais Telefons” (LMT) tehniskās ēkas jumta, savukārt otra ir uz man piederošās viesnīcas “Janne” jumta Āgenskalnā. Vēl divas dravas atrodas lauku teritorijā, Saulkrastu un Skultes novados. Viens no visbiežāk dzirdētiem mītiem ir tas, ka pilsētvidē nav droši turēt bites, jo tās traucēs vai arī apdraudēs pilsētas iedzīvotājus un viesus. Taču bitēm īpaši neinteresē cilvēku mājokļi vai dārza svinības, kā, piemēram, tas interesē lapsenēm. Diemžēl bieži saskaramies ar to, ka cilvēki īsti neizprot, ka bites un lapsenes savā būtībā ir ļoti atšķirīgas. Bites nedodas ekskursijā uz tuvāku vai tālāku cilvēka mājokli, tieši pretēji – viņas izvēlas īsāko ceļu līdz ziedam un atpakaļ uz stropu. Bites ir darbaholiķes, ne velti saka “čakla kā bitīte”. Bites sastopas ar cilvēkiem vien tad, ja to stropi atrodas vienā līmenī ar cilvēku gaitām. Tā iemesla dēļ pilsētā vislabāk bišu stropus iekārtot uz pilsētu jumtiem, kā tas ir uz LMT un viesnīcas “Janne” jumta, tādējādi panākot, ka bišu un pilsētnieku ceļi ikdienā nekrustojas.
Vēl viens populārs mīts par urbāno biškopību ir pilsētas piesārņojuma ietekme un bišu iespējas iegūt nektāru “betona džungļos”. Labā ziņa ir tā, ka Rīga ir ļoti zaļa pilsēta, bites var ērti atrast ziedošu dārzu vai parku, kokus vai krūmus 3 kilometru rādiusā – tas ir vidējais attālums, kādu veic bite nektāra meklējumos. Tāpat cilvēkus nereti satrauc tas, ka medus varētu saturēt plastmasas mikrodaļiņas, smagos metālus un cita veida piesārņojumu, kas veidojas pilsētā. Taču tas ir maldīgs priekšstats. Nu jau divus gadus pēc kārtas medus, kas iegūts no viedajiem bišu stropiem uz LMT tehniskās ēkas jumta, kas aprīkots ar modernākajām tehnoloģijām bišu saimes uzraudzībai, atzīts par gardāko visā Latvijā. Lai piedalītos Latvijas biškopības biedrības garšīgākā medus konkursā, ir jāveic obligātas medus kvalitātes analīzes. Taču urbāno dravu analīzes ir garlaicīgas – tajās neko kaitīgu nevar atrast. Jāatzīst, ka pilsētā iegūtais medus ne ar ko nav sliktāks par to, kas iegūts lauku bišu dravās.
Dzirdēts arī mīts ka iedzīvotājus satrauc tehnoloģiju ietekme uz bišu dravām un medus kvalitāti, jo uz pilsētu jumtiem visbiežāk redzam dažādus uztvērējus un antenas, tostarp 5G torņus. Starp citu, LMT bišu drava izvietota tieši pie 5G torņa, papildus tam šī bišu drava aprīkota ar jaunākajām tehnoloģijām, kas man kā biškopim ļauj sekot līdzi dažādiem svarīgiem mērījumiem, lai pārliecinātos par bišu dravas dzīvotspēju un kvalitāti. Nu jau trīs gadus esam pārliecinājušies, ka bitēm 5G torņa tuvums nekādu kaitējumu nenodara, un LMT bites ražo patiesi gardu un kvalitatīvu medu.
Šogad uz LMT ēkas jumta īstenojām vēl nebijušu eksperimentu – līdzās bišu stropiem iekārtojām nukleusus jeb tā saucamos bišu “precību namiņus”. Eksperimenta mērķis bija noskaidrot, vai bites veiksmīgi īstenos šo dabisko apsēklošanas ciklu pilsētvidē. Pētījuma rezultāti ir labi – pilsētas apstākļos starp antenām un tehnoloģijām esam veiksmīgi izauklējuši jaunās bišu saimju karalienes.
Turklāt tehnoloģiju klātbūtne pat palīdz apsekot un iegūt dziļāku ieskatu bišu stropa dzīvē, it īpaši ziemas sezonā, kad daudzi maldīgi uzskata, ka bites guļ ziemas miegu, bet patiesībā bišu stropos notiek aktīva rosība. LMT viedā bišu drava aprīkota ar dažādām tehnoloģiju inovācijām – sensoriem un mērītājiem, kas nolasa datus par bišu stropos notiekošo. Man, kā biteniekam, tas ļauj attālināti sekot līdzi un monitorēt bišu dravu, mākslīgi neiejaucoties bišu stropu dzīvē. Piemēram, tehnoloģiju sensori uzrāda stropu mitruma līmeni, temperatūru un svaru, kas man kalpo kā rādītājs, vai bites nepieciešams piebarot, ir laiks ievākt medus ražu vai arī jāveic kāda īpašāka operācija, lai glābtu bišu saimi. Šāda veida tehnoloģijas viennozīmīgi atvieglo manu ikdienas darbu un ļauj daudz efektīvāk uzraudzīt viedo bišu dravu.
Urbānā biškopība pēc būtības neatšķiras no tās biškopības, kas tiek īstenota laukos. Tehnoloģiju klātbūtne, blīvā apdzīvotība un tai līdzi nākošais piesārņojums, nekādā veidā neapdraud bites un neliek mums uztraukties par to, ka bitēm nebūtu vieta starp mums, pilsētvidē. Tieši pretēji – izskatās, ka bitēm pilsēta patīk tieši tikpat cik mums. Savukārt tehnoloģijas mums piešķir pat papildus priekšrocības – attālināti veikti mērījumi sniedz mums iespēju būt viediem biškopjiem, kas bez liekas vajadzības necilā bišu stropu vākus un netraucē bites to darbīgajā ikdienā.
