Zviedrijas vēstnieks Hendriks Landerholms (no kreisās) ieklausās dravnieka Uģa Mālnieka padomos.
Zviedrijas vēstnieks Hendriks Landerholms (no kreisās) ieklausās dravnieka Uģa Mālnieka padomos.
Foto – Timurs Subhankulovs

Zviedrijas vēstnieks Rīgas centrā turēs bites 0

“Kāpēc, strādājot ar bitēm, man nav jālieto cimdi? Atceros, ka bērnībā mans vectēvs savā fermā Zviedrijā tā darīja,” dravniekam Uģim Mālniekam jautāja Zviedrijas vēstnieks Latvijā Hendriks Landerholms, kurš maija nogalē vēstniecības dārzā Rīgas Klusajā centrā izvietojis bišu stropu, lai pārbaudītu dārza ekosistēmu un uzsvērtu cilvēka un dabas savstarpējo līdzsvaru.

Reklāma
Reklāma
TV24
“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu
“Baidens nolēmis skaisti aiziet no dzīves, paņemot sev līdzi ievērojamu daļu cilvēces.” Medvedevs biedē ar Trešo pasaules karu
7 brīnumēdieni! Pārtikas produkti, kuru regulāra iekļaušana ēdienkartē kavē ādas novecošanos
Lasīt citas ziņas

“Cimdus nelietojam, jo sajūta biškopim ir autentiskāka. Ja mēs lietotu cimdus, tas būtu līdzīgi sajūtām kā seksā ar prezervatīvu,” uz vēstnieka jautājumu atbildēja bitenieks Uģis Mālnieks. Tomēr vēstnieks, esot labā noskaņojumā, nepalika parādā atbildi: “Tad jau jums labāk jāstrādā kailam!”

Vēstnieks vēlāk “LA” atzina, ka bišu stropu, kas ik pa laikam tiks palielināts, nolēmis vēstniecības dārzā uzstādīt, lai pārbaudītu dārza ekosistēmu un, arī plašāk skatoties, lai uzsvērtu to, ka gan Latvija, gan Zviedrija domā par ilgtspējīgu dzīvesveidu un tajās cilvēki lieliski sadzīvo ar dabu. Par dažādām iespējām uzlabot vēstniecības skaisto dārzu vēstnieks domājis jau pērn, un tā apkopei vēstniecības darbinieki pieejot ar lielu profesionalitāti. “Pirms dažām nedēļām no mūsu bērziem tecinājām sulas. Sulas šeit nepilēja, tās burtiski lija mūsu izliktajos traukos,” piebilda vēstnieks.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vēstniekam darbošanās ar bitēm sagādā prieku, un viņš teica, ka nav baidījies no iespējamiem kodieniem, jo iepriekš daudzus gadus bijis dienestā armijā, līdz ar to bailes viņam neesot pazīstama lieta. Kad vēstnieks bijis desmit gadus vecs, viņš ar bitēm esot darbojies sava vectēva fermā netālu no Stokholmas, un vēlāk arī viņa brālēns nodarbojies ar biškopību. Vēstnieks sacīja, ka atšķirībā no Zviedrijas Latvijā biškopji ļoti uzsverot, kāds medus ievākts, piemēram, liepziedu, pavasara ziedu, viršu u. c., un ka medus garša šeit tiek turēta augstā cieņā. Arī H. Landerholms pats, dzerot tēju, saldināšanai lietojot nevis cukuru, bet medu. Vēstniekam uzticēti arī bišu kopšanas rīki, un ik nedēļu U. Mālnieks atbraukšot, lai palīdzētu vēstniekam darboties ar bišu stropu. Zviedrijas vēstniecība atrodas Rīgas Klusajā centrā, un apkārt ir vairāki parki, kuros drīz gaidāma liepu ziedēšana.

U. Mālnieks uzsvēra, ka jau ap Jāņiem gaidāms pirmais medus vākums, kurā varētu būt vismaz 40 kilogrami medus. Pēc liepu ziedēšanas bites vēl vairākas reizes šosezon nesīšot medu.

“Ne tikai laukos, bet arī pilsētās pasaulē izplatīta biškopība, piemēram, Berlīnē un Parīzē tas ir ļoti tipiski. Parīzē vien ir ap 600 nopietnu hobija biškopju. Nav jābūt lauciniekam, lai tiktu pie medus. Rīga turklāt ir viena no zaļākajām Eiropas pilsētām, kur iespējams ievākt izcilu liepziedu medu,” komentē U. Mālnieks, kurš šo arodu māca arī savam dēlam Matīsam. U. Mālnieks norāda, ka biškopība esot ļoti pateicīgs vaļasprieks. “Ir cilvēki, kam patīk skatīties ugunī vai ūdenī, bet var darboties arī ar bitēm – tas dod enerģiju. Darbs ar bitēm un iešana pie stropa dod ne tikai medu, bet arī garīgi sakārto cilvēku,” rezumē U. Mālnieks.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.