“Bišu saimes ir jāaizsargā no insekticīdu iedarbības!” Rosina veidot e-sistēmu 0
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pesticīdu aprites e–sistēma uzliktu par pienākumu Augu aizsardzības līdzekļu (AAL) lietotājam reģistrēt un norādīt – kur, kas, kad un kāpēc tiek lietots, uzskata biškopis, Latvijas biškopības biedrības (LBB) pētnieks Valters Brusbārdis.
Šī sistēma sabiedrībai un valsts pārvaldei ļautu izsekot augu aizsardzības līdzekļu apritei un tam, vai tiek ievērota integrētā sistēma.
“Augu aizsardzības līdzekļu lietošana ekskluzīvi un vienpusēji sniedz ekonomisko labumu pesticīdu lietotājam, bet vienlaikus apdraud citu cilvēku veselību, vidi un apputeksnētājus. Tas uzliek par pienākumu lietotājam informēt sabiedrību!” uzsver LBB pētnieks.
Viņš aicina VAAD pārstrādāt metodiku, kas skar gadījumus ar bišu saimēm. Šī brīža metodika esot neefektīva un pasargā pārkāpēju, nevis cietušo pusi. Tāpat VAAD esot jāpastiprina pesticīdu lietotāju kontrole un apmācība integrētajā augu aizsardzības sistēmā, jo AAL lietošanas pārkāpumi valstī ir klātesoši.
No ZM Lauksaimniecības departamenta direktora vietnieces Ivetas Ozoliņas teiktā gan var secināt, ka lielas izmaiņas spēkā esošajos noteikumos nav plānotas.
“Veicot smidzināšanas darbus pareizi, ievērojot konkrētā AAL marķējumā un likumdošanā minētās prasības, lauksaimnieki nerada apdraudējumu bitēm vai citai dzīvai radībai.
Bišu saimes ir jāaizsargā no insekticīdu iedarbības, tāpēc ziedošos augos šādus preparātus atļauts lietot vienīgi naktī, kad bites un citi apputeksnētāji laukus neapmeklē.
Citu iedarbības kategoriju augu aizsardzības līdzekļu lietošana, piemēram, slimību vai nezāļu ierobežošanai, apputeksnētājus neietekmē.
Neskatoties uz iepriekšminēto, labā prakse ir biškopjiem un lauksaimniekiem savstarpēji vienoties par informācijas apmaiņu, ko daudzos gadījumos biškopji un lauksaimnieki arī piekopj,” skaidro ZM pārstāve.
Spēkā esošie noteikumi zemniekam neuzliek par pienākumu ziņot par saviem laukiem, kur tiks lietoti AAL, tāpēc arī LAD šādas informācijas neesot.
ZM pašlaik strādā pie “Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2021–2027” nosacījumiem un izvērtēs iespēju noteikt par pienākumu, iesniedzot iesniegumu LAD platību maksājumiem, norādīt laukus, kuros plānots lietot AAL, sola I. Ozoliņa.
Uz jautājumu, vai ZM plāno veikt kādas izmaiņas noteikumos, viņa atbildēja, ka Integrētās audzēšanas noteikumi jau tagad paredz, ka, pirms pieņem lēmumu par AAL lietošanu, regulāri jāpārbauda sējumi un jānovēro kaitīgo organismu izplatības dinamika, kā arī jāizvērtē agrotehniskā, mehāniskā vai bioloģiskā augu aizsardzības paņēmiena izmantošanas iespējas.
ZM atkārtoti aicina lauksaimniekus būt apzinīgiem un ievērot spēkā esošās prasības, kā arī respektēt blakus esošo bioloģisko lauksaimnieku un biškopju intereses.
Iespējams, viens no risinājumiem būs “ZM Koplietošanas lauku vēsture”, kas Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekta ietvaros pašlaik ir tapšanas stadijā.
“Tās izveides mērķis – radīt vienotu visiem lauksaimniekiem pieejamu ērti lietojamu valsts uzturētu vietni, kurā saglabājas aktuālā informācija un ilggadējie dati par saimniecībās audzētajiem kultūraugiem un darbībām to kopšanā un augsnes sagatavošanā.
Tā būs elektroniskajā vidē katra lauksaimnieka aizsargātā profilā aizpildāma veidlapa, kurā būs iespējams strādāt tiešsaistē un arī importēt datus no citu izstrādātāju lauku vēstures programmām, ja lauksaimnieks tādas izmanto,” atklāj VAAD Integrētās augu aizsardzības daļas vadītāja Anitra Lestlande.
Kā jau patlaban normatīvie akti nosaka, katram AAL lietojumam jābūt pamatotam, tas ir jāpierāda ar regulāru savu lauku monitoringu.
Lauku vēsturē būs jāatspoguļo visas uz lauka veiktās darbības – agrotehniskie pasākumi, mēslošana, kopšana. Arī kaitīgo organismu lauka monitorings – kādas slimības, kaitēkļi un nezāles un cik lielā skaitā uz lauka novēroti – un AAL lietojums, detalizēti norādot apstrādes laiku, kultūrauga attīstības stadiju, lietoto devu un apstrādāto platību.
Pēc integrētās augu aizsardzības principiem, kas ir saistoši visiem profesionālajiem AAL lietotājiem, kaitīgo organismu ierobežošanā vispirms jālieto alternatīvās augu aizsardzības metodes un tikai tad, kad tās vairs nedod pietiekamu efektu un ir apdraudēta raža, ir pieļaujama ķīmisko AAL lietošana, skaidro VAAD amatpersona.
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
