Bīsties gulēt ar pepu*! Banka skatās! 1
“Vai jūs vai kāds no jūsu ģimenes locekļiem ir politiski nozīmīga persona?” – šādu jautājumu saviem klientiem augustā uzdeva “Nordea banka”. Tādu anketu savā internetbankā saņēma arī Kristīna. Pavaicājusi klienta vārdu, uzvārdu, rezidences valsti, ģimenes stāvokli un bērnu skaitu, banka jau astotajā jautājumā pieprasījusi atbildēt uz jautājumu arī par politiski nozīmīgu personu, piedraudot: “Ja anketa netiks aizpildīta, Jūsu darījumu veikšana internetbankā un klātienē tiks ierobežota līdz informācijas atjaunošanas brīdim.” Kristīna neatbildēja uz šo anketu, tomēr pusgada laikā internetbankas serviss nav ticis ierobežots.
Saeimā trešajam lasījumam tiek gatavoti un rītdienas Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē tiks skatīti Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma grozījumi, kas paredz sekot ne tikai publiskās varas izmantotāju naudas plūsmai, bet arī tam, kādas summas noguļas viņu radinieku, biznesa partneru un draugu kontos, īpašumos un apdrošināšanā.
“Tad, kad pieņems šo likumu, katra banka paprasīs aizpildīt vēl 17 reižu briesmīgāku anketu,” brīdina Baiba Melnace, Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāve.
Ja pieņems šos likuma grozījumus, tad banku klientiem nāksies atbildēt ne vien par ģimenes saitēm ar politiski nozīmīgajām personām, bet arī par ciešajām attiecībām – gan biznesa saiknēm, gan tuvo draudzību.
Pieņemsim, es kā bankas klients uz visiem jautājumiem par sakariem ar pepu (ierēdņu žargonā no saīsinājuma angļu valodā – politiski redzama persona) atbildu ar “nē”. Vai anketa būs vienīgais izpētes veids?
Banku uzrauga un šo grozījumu iniciatora – Finanšu kapitāla un tirgus uzraudzības komisijas (FKTK) – Uzraudzības departamenta juriskonsults Kristaps Markovskis noliedz: “Lai politiskā persona savu publisko varu neizmantotu personīgās interesēs, jāpievērš uzmanība arī saistītajām personām. Ar anketu darbs nebeidzas, taču baņķieriem pašiem dzeltenā prese nav jālasa. Bankas jau pašreiz izmanto komersantu uzturētās datubāzes (ko banku vidē sauc par vendoriem), kurās apkopota visa publiskajā telpā izskanējusī informācija par politiskām personām. Ne jau par regulāru algu jāuztraucas, bet par liela apmēra biznesa darījumiem bankām jāpārliecinās, vai līdzekļi nav ienākuši no publiskās varas izmantošanas.”
Viņi lika
Kāpēc tagad un diezgan lielā ātrumā tiek veikti grozījumi naudas atmazgāšanas likumā? “Jā, ir zināma steiga,” atzīst Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (“Vienotība”), “jo OECD rekomendācijas ir iesniegtas Latvijas pusei, mēs gribam iestāties organizācijā vēl šajā gadā.” Taču ieteikumi, uz kuriem atsaucas Latkovskis, attiecas tikai uz nerezidentiem. Tātad uz citu valstu politiski nozīmīgajām personām, kuras šeit atver kontus un pērk īpašumus uz savu radinieku vārda.
FKTK juriskonsults Kristaps Markovskis apstiprina: “Jāņem vērā, ka, pastāvot augstam nerezidentu īpatsvaram, kāds ir Latvijā, naudas atmazgāšanas risks ir paaugstināts.” Vai tas nozīmē, ka bankām jāzina, ka austrumos kādas kaimiņzemes politiskās personas mazbērnam ir konts Latvijā? “Bankai nav jāzina viss par kaimiņzemes politiķu mazbērniem, bet, ja šis mazbērns grib atvērt kontu, bankai jāspēj identificēt šā cilvēka saistība ar politisko personu. Nebūs tā, ka, politiskai personai atnākot uz banku, banka vāks informāciju par visiem viņa ģimenes locekļiem,” skaidro Markovskis.
Uzmanāmo loks no ārvalstu personām līdz pat vietējām politiskajām personām paplašināts pēc pērn maijā pieņemtās ES Naudas atmazgāšanas ceturtās direktīvas prasībām.
Latkovskis pārliecināts, ka tādi ir bijuši OECD ieteikumi tieši Latvijai: “Tie nav Finanšu ministrijas izdomājumi, bet tās nav arī OECD kabineta prasības. Viņi te brauca, iepazinās ar mūsu likumiem, ar tiesu lēmumiem. Bagātāko valstu klubs savas prasības nosaka, iepazīstoties ar mūsu konkrēto situāciju.”
Taču pašdarbības šeit nav, man apliecina banku uzraugs. Tie detalizētie labojumi likumā, kuri nav ne OECD rekomendācijā, ne ES direktīvā, nāk no FATF (“The Financial Action Task Force”) vadlīnijām – G7 valstu izveidotās starpvaldību organizācijas cīņai pret naudas atmazgāšanu. Tā nav nekādā sakarā ar OECD, un Latvija nav tās dalībvalsts. Tiesa, OECD valstis FATF rekomendācijas atzinušas par vispasaules naudas atmazgāšanas novēršanas standartu.
Politiķiem vieglāk attaisnoties sabiedrībai ar “viņi lika”, nevis ar “mums vajag”. Tā tas bija, iestājoties ES. Izskatās, ka atkārtojas ar OECD.
Ziņošana atkal modē
Šī nebūs ne pirmā, ne vienīgā banku ziņošanas funkcija. “Ziņošana arvien vairāk un par arvien vairāk cilvēkiem,” secina Baiba Melnace. “Tagad jāziņo par to, kas agrāk skaitījās bankas noslēpums, neizpaužamie fakti, kas jāsamēro ar personu datu aizsardzības nodrošināšanu.”
Pašlaik bankas ziņo Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam par aizdomīgiem darījumiem, kuru apjoms pārsniedz 15 000 eiro, un veic klienta padziļinātu izpēti, ja dzīvības apdrošināšanas polises ikgadējā apdrošināšanas prēmija pārsniedz 1000 eiro vai vienreizējā prēmija pārsniedz 2500 eiro. Atsevišķa vērība pepiem gan netiek pievērsta. Tikai ārvalstu politiskajām personām, tātad tikai Dombrovskim, Levitam un Piebalgam.
Šogad apstiprināti valdības noteikumi, saskaņā ar kuriem finanšu iestādēm jāziņo Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par visām ārvalstu personām, kurām ir konti. Nacionālās nodokļu administrācijas savā starpā apmainās ar informāciju. ASV pērn to aizsāka pirmā, un bankas septembrī jau ziņoja par visiem amerikāņu kontiem Latvijas bankās.
Latvija pievienojusies OECD globālo ziņotāju standarta agro ieviesēju lokam, kurā ir 56 valstis (visas ES valstis un pat ofšoru salas) un kuras par 2016. gadu apņēmušās ziņot 2017. gadā, atgādina Baiba Melnace. Tiek ziņots gan par nerezidentu konta atlikumu, gan par ienākumu veidiem, gan atsevišķiem darījumiem.
Pašmāju svarīgo amatpersonu uzmanīšana ir pašu rokās.
Krusttēva saraksts
Ja palūkojamies, ko noteiks par politiski nozīmīgām personām (sk. uzziņu), tad skaidrs, ka Latvijā to būs tūkstošiem. Latvijas Komercbanku asociācija savā vēstulē Saeimai aicina ievērot samērīguma principu, kā to darījis ES Parlaments, un neiekļaut uzraugāmo lokā ne pašvaldību vadītājus, ne vecvecākus, ne mazbērnus, ne brāli vai māsu un arī ne tuvās draudzīgās attiecībās esošos. Sak, ES Parlaments direktīvā ieteicis sekot trim paaudzēm, kāpēc Latvijā vajadzētu piecām? “FATF vadlīnijas paredz plašāku tvērumu nekā ES direktīvā. Tās piemērojam, jo gribam atbilst labākajiem pasaules standartiem,” norāda Kristaps Markovskis.
Pašas politiskās partijas pret sevi ir bijušas mazprasīgas, kaut arī ik pa laikam parādās fakti par to spices saistību ar biznesa aprindām. Pēc otrā lasījuma palicis izplūdušais formulējums “nozīmīga amatpersona politiskajā partijā”. Kurš nozīmīgumu mērīs? ES naudas atmazgāšanas direktīvas formulējums “politisko partiju vadības struktūru locekļi” prasa vismaz partiju valdes locekļu uzmanīšanu.
Strīdi rītdienas komisijas sēdē varētu turpināties arī par pašvaldībām. Liekas, ko nu izsekot Zilupes mēru piecās paaudzēs… “Nav brīnums, ka OECD savās rekomendācijās tieši Latvijai uzraudzību pieprasa pašvaldību vadītājiem, un domāju, ka arī jums tas neliekas brīnums, jo bagātāko cilvēku topā ir pilsētu mēri un vēlāk šai topā parādās viņu bērni,” argumentē Ainars Latkovskis.
Tiešā radniecība ir vieglāk noskaidrojama nekā “citas ciešas attiecības, tajā skaitā tuvas draudzības attiecības ar politiski nozīmīgu personu”, ko tagad bankām pieprasa atklāt. “Ir publiskā informācija, ir anketa, ir komersantu uzturētas datubāzes, un tā, piemēram, var atrast džudo partnerus,” skaidro Markovskis.
Izlasot neliekas, ka likums liktu uzmanīt nereģistrētās partnerattiecības, teiksim vienkāršāk – mīļākās un mīļākos. “Liek gan,” iebilst Markovskis, “tāpēc likumā ieviests termins “ciešās attiecības”. Jo nevar paredzēt visus gadījumus. Pēc likuma pieņemšanas FKTK izdos vadlīnijas, kurās skaidrosim šīs ciešās attiecības.”
Ir pieredzētas situācijas, kad, kļūstot par deputātu vai amatpersonu, tā sava uzņēmuma daļas pārdod it kā svešam cilvēkam. Bet māja, kas uz sievas vārda, turpina celties augstāk. Vai pēc likuma pieņemšanas varēs izsekot visām saiknēm? Šāds likums var radīt krusttēvu burtiskā nozīmē.
Bankām izmeklētāja funkcija
“Vai mēs gribam apkarot korupciju vai tikai izlikties, ka gribam to apkarot?” jautā Baiba Melnace. “To varētu, ja būtu valsts veidots un uzturēts saraksts ar personu kodiem. Ja bankām jāvāc dati no publiski pieejamās informācijas, tad, piemēram, VID informācija par amatpersonām ir bez personu kodiem. Kā lai atrodam vajadzīgo Jāni Kalniņu?” vaicā banku pārstāve. Ja no valsts saņemtu sarakstu ar uzvārdiem un personas kodiem, bankas gatavas veikt visas trīs procedūras: bagātības pārbaudi, kārtējo ienākošos naudas līdzekļu izcelsmi un darījumu kontroli.
“Ieguvums no valsts uzturētas datu bāzes uzturēšanas nav adekvāts, un tāpēc tiek atzīts, ka atbilstošākais veids, kā identificēt politiski nozīmīgo personu, ir klienta izpēte, kas bankai tik un tā ir jāveic,” likumprojekta autoru pozīciju aizstāv Markovskis. Taču datu apkopošana, kas valstij liekas par dārgu, pārnesta uz banku atbildību, izmaksās vēl dārgāk.
Ainars Latkovskis apzinās, kāpēc bankas negrib uzņemties šādu uzraugu lomu. “Visās citās valstīs bankas pašas rūpējas par šo sarakstu,” viņš liek saprast, ka valsts ar saviem datiem par pepiem nepanāks pretī bankām. Kaut arī valsts rīcībā ir personu dati ar personu kodiem, atsevišķām kategorijām – arī par radniecību, tomēr valsts nostāja “mēs nedosim, bet jūs paši meklējiet, ko pārbaudīt!” man liekas neproduktīva. Piemēram, Satversmes aizsardzības birojs lemj par pielaidēm valsts noslēpumam virknei amatpersonu. Pieļauju, ka vērtē arī ciešās attiecības. “Lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam, amatpersonai ir jāizpilda aptaujas anketa un noteiktā kārtībā jāiesniedz tā valsts drošības iestādē. Aptaujas lapa pēc tās izpildīšanas ir klasificēta, un valsts drošības iestāde tajā norādīto personīga rakstura informāciju citām iestādēm nesniedz un nesniegs,” “LA” atbildēja SAB pārstāve Iveta Maura.
“Vai bankām jāpārvēršas par izmeklēšanas iestādēm?” vaicāju Saeimas komisijas vadītājam. “Tāpēc esmu uzaicinājis uz komisijas sēdi trešdien gan KNAB, gan VID,” atbildēja Latkovskis. Iznāk tā, ka SAB par Latkovska radiem informāciju savācis, bet Latkovskis rīt bankām pateiks: “Vāciet vēlreiz!”
Gaidiet anketu
“Gala iznākums būs tāds, ka bankas ļoti plašam personu lokam uzdos ļoti daudzus jautājumus gan par politisko piederību, gan radiem, gan īpašumiem un darījumiem, kas radīs neapmierinātību – kāpēc banka man to jautā, ja jau esmu deklarējis visu valstij. Turklāt, ja cilvēkam ir konti vairākās bankās, to jautās visas. Patīkami tas nebūs ne klientiem, ne bankām, kam pārmetīs, bet vai no tā būs īsta jēga valstij…” šaubās banku pārstāve Baiba Melnace.
Gaidiet – pavisam drīz ikvienam, kam ir konts bankā, vajadzēs sniegt ziņas gan par saviem svarīgajiem radiņiem, gan darījumu partneriem, gan par ciešajām attiecībām. Bet ja nesniegsit – tāpat mēģinās noskaidrot.
*Pepi – tā ierēdņi žargonā iesaukuši politiski nozīmīgās personas no saīsinājuma angļu valodā – politically exposed persons – PEP.
Politiski nozīmīga persona*
kura ieņem vai ir ieņēmusi nozīmīgus publiskus amatus:
valsts vai pašvaldības vadītājs,
parlamenta deputāts,
valdības vadītājs,
ministrs, ministra vietnieks vai ministra vietnieka vietnieks,
valsts sekretārs vai cita augsta līmeņa amatpersona valdībā vai pašvaldībā,
augstākās tiesas tiesnesis vai cita līmeņa tiesu institūcijas loceklis,
konstitucionālās tiesas tiesnesis,
augstākās revīzijas (audita) iestādes padomes vai valdes loceklis,
centrālās bankas padomes vai valdes loceklis,
vēstnieks, pilnvarotais lietvedis,
bruņoto spēku augstākais virsnieks,
valsts kapitālsabiedrības padomes vai valdes loceklis vai cita augsta līmeņa persona,
nozīmīga amatpersona politiskajā partijā,
starptautiskas organizācijas direktors, direktora vietnieks, valdes loceklis,
kura ir politiski nozīmīgās personas ģimenes loceklis:
vecāks vai vecvecāks,
laulātais vai viņam pielīdzināma persona,
brālis vai māsa,
bērns vai laulātā vai viņam pielīdzināmas personas bērns, viņa laulātais vai laulātajam pielīdzināma persona,
mazbērns,
kura ir attiecībās ar politiski nozīmīgo personu:
darījuma attiecībās,
citās ciešās attiecībās, tai skaitā tuvas draudzības attiecībās,
kopīgi pieder pamatkapitāls komercsabiedrībā,
tāda juridiska veidojuma īpašnieks, kas tas izveidots šās politiski nozīmīgās minētās personas labā.
* Pēc definīcijas 2. lasījumā Saeimā pieņemtajos grozījumos Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā.
