Bīsties bebra! Sakostā daugavpilieša stāsts kļuva teju Holivudas scenārija vērts 2
“Pateicoties jums, puiši, visa pasaule izsmej nabaga vīrieti no Daugavpils,” tā tviterī puspajokam rakstīja kāda sieviete, vēršoties pie žurnālistiem, kas angļu valodā padeva tālāk ziņu par bebra sakosto Sergeju no Daugavpils. “Ķīlnieku krīze Daugavpilī”, “ļaunāk par Kafkas murgiem”, “scenārijs zinātniski fantastiskai filmai”, “vīrietis par ķīlnieku velnišķīgam bebram” – šādi apzīmējumi apceļoja pasaules interneta medijus, lasītājiem Amerikā, Britānijā, Izraēlā, Krievijā un citur šā gada aprīlī vēstot par “neticamo”, “dīvaino”, “smieklīgo” notikumu Latvijā. Bet sākās tas kā stāsta pārstāsts – vietējā laikraksta “Seičas” redaktore to izstāstīja Latvijas Radio 4 raidījumā “Doma laukums”, no turienes tas nonāca portālā “lsm.lv”, tur iztulkots angliski, un tad jau ceļš uz starptautiskajiem medijiem vaļā – to čakli pārrakstīja daudzi žurnālisti, dažs stāstu papušķoja. Bet Sergejs nemaz nezināja, ka viņa stāsts gandrīz vai kļuvis Holivudas scenārija vērts… “Tagad pats pie sevis un kopā ar draugiem reizēm pasmejos par notikušo, sak, bebra sakostais… Bet, kad iedomājos, ka manā vietā varēja būt bērns vai sieviete, tad kaut kā vairs neliekas smieklīgi,” man saka Sergejs, kurš nemaz negrib būt slavens. Daugavpils uzņēmējs savu uzvārdu negrib publicēt avīzē, bet par 14. aprīļa uzbrukumu man pastāsta – gribu dzirdēt visu nepastarpināti, tieši no viņa. Jo it kā negribas ticēt – vai tad tiešām nebija iespēja aizmukt no bebra, kurš taču nav nekāds rikšotājs.
Bebrus pazina, bet…
“Tas bija 14. aprīlī ap vieniem naktī, kad pēc tikšanās un pasēdēšanas ar darījuma partneriem devos mājās. Vispirms braucu ar taksometru, tad nolēmu izvēdināt galvu un daļu ceļa mērot ar kājām. Biju nedaudz iedzēris, smēķēju, mierīgi gāju un domāju par dzīvi. Daugavpilī Bauskas un Liepājas ielas krustojumā ar acs kaktiņu pamanīju, ka aptuveni 45 grādu leņķī no tuvējā bērnudārza krūmu puses manā virzienā kāds skrien. Iešāvās prātā: esmu kaut ko aizmirsis taksometrā vai tikšanās laikā… Kad sapratu, ka tas ir bebrs, iekliedzos: kiš, kiš!” atceras Sergejs, kurš nebija nobijies. Jau kopš bērnības vasaras pavada vasarnīcā pie upītes Daugavpils pievārtē, kur bebri nekautrējas dzīvoties pat dažu metru attālumā. Ja zvēri kļūst par daudz uzmācīgi, tad atliek uzsaukt un tie nozūd. Nekad nav uzbrukuši. Šoreiz bebrs lēcis virsū un iekodies zābakā labajā kājā, ko Sergejs nolicis sev priekšā.
“Tad mēģināju ar kreiso kāju bebru atgrūst, situ ar kulakiem un somu, tad viņš iekodās kreisajā kājā. Nokritu. Cīniņš bija ne pa jokam. Rokas no sišanas bija asiņainas. Kaut kā tomēr viņu dabūju no sevis nost. Stāvējām abi kādus trīs metrus viens no otra. Bebrs vēroja mani, bet man no kreisās kājas riktīgi tecēja asinis… Divas reizes zvanīju 112 un lūdzu ātros, sakot, ka mani bebrs sakodis. Abas reizes nolika klausuli (Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests pēc notikušā presei gan skaidroja, ka cietušais, zvanot uz tālruni 112, neesot vērsies pie glābējiem pēc palīdzības, bet gan uzreiz esot lūdzis savienot viņu ar policiju, kas arī ticis izdarīts. – A. D.). Laikam nodomāja, ka jokoju. Tad zvanīju draugam, kuru izdevās pārliecināt, ka joki nav prātā. Draugs atbrauca kopā ar policiju, kas bija viņu pa ceļam apturējusi. Tad atbrauca ātrie, pārplēsa bikses, apstādināja asiņošanu. Dakteris vēl noteica: ja manā vietā būtu bijis bērns, varēja notikt traģēdija. Es tiku cauri ar 15 šuvēm un antibiotikas šļircinājumiem.”
Ierodoties draugam, policijai un ātrajiem, Sergejs bebru no redzesloka pazaudējis. Vēlāk uzzinājis, ka glābēji kopā ar policiju bebru noķēruši un aizveduši uz mežu, kur palaiduši vaļā.
“Būtu to bebru iedevuši vispirms veterinārārstam, lai pārbauda! To neizdarīja, un es vēl mēnesi staigāju pēc visādām špricēm. Ārsts teica, ka viņš zinot gadījumu, ka kādam bebrs pārkodis artēriju un nācies amputēt kāju. Pazīstamam makšķerniekam viens un tas pats bebrs vienā un tajā pašā vietā uzbrucis trīs reizes. Atgaiņājis, bet tai vietai nu iet ar lielu līkumu. Kāja man joprojām sāp, īpaši, ja laiks mainās,” saka Sergejs.
