Bīstams visai kaķu dzimtai. Jaunumi par Covid-19 inficēšanos 3
Apstiprinājušās ziņas, ka ar jauno koronavīrusu inficējas mājas kaķi. Pēc atsevišķu avotu sniegtās informācijas Ķīnas Hubei provinces Uhaņā, ko uzskata par koronavīrusa izcelsmes vietu, ar vīrusu inficēti pat 15% kaķu.
ASV Slimību kontroles dienests pagājušonedēļ ziņoja, ka apstiprināti divi kaķu inficēšanās gadījumi dažādos Ņujorkas rajonos. Turklāt vienā gadījumā mājās nav bijis neviens apstiprināts inficēšanās gadījums cilvēkam. Savukārt otrā gadījumā kaķis inficējies no cilvēka. Iepriekš apstiprināti kaķu inficēšanās gadījumi arī Beļģijā un Honkongā.
Kaķi, vismaz teorētiski, tādējādi var kļūt par jaunas inficēšanās avotu.
Tomēr praksē tas nozīmē ko citu – šajā laikā jāuzmana arī mājas mīluļi un, ja iespējams, jāierobežo to tālāka pārvietošanās un slimības nodošana citiem kaķiem. Potenciāli kaķu inficēšanās un slimošana ar Covid-19 nozīmē arī to, ka kaķus varēs izmantot kā laboratorijas dzīvniekus koronavīrusa, tā vakcīnas un iespējamo zāļu pētīšanā.
Tīģeris klepo
Starp citu, vēl pirms ziņas par divu mājas kaķu inficēšanos Ņujorkā izskanēja pārsteidzoša informācija par Malajas tīģera inficēšanos ar jauno koronavīrusu Bronksas zooloģiskajā dārzā. Simptomi bija gluži kā cilvēkam, ieskaitot sausu, rejošu klepu. Slimības klātbūtni apstiprināja arī ar analīzēm. Tās veica, izmantojot tieši to pašu – polimerāzes ķēdes reakcijas testu, ar kuru saslimšanu pierāda cilvēkam.
Tādējādi skaidrs, ka koronavīruss potenciāli bīstams visai kaķu dzimtai, kā arī seskiem. Turklāt, pēc tam kad kaķis ir inficējies no cilvēka, tas var šo infekciju nodot tālāk citam kaķim.
Cik lipīga ir šī slimība un vai transmisija notiek tik viegli un plaši kā cilvēkiem – par to gan ziņu nav.
Turklāt lielā daļā attīstītās pasaules pēdējos gadu desmitos kā pašsaprotama epidemioloģiskā un dzīvnieku labturības prakse bija ierobežot savvaļas kaķu populācijas. Tiesa, daudzviet saimnieki savus mājas kaķus tur brīvi, ļaujot tiem netraucēti doties savās dienas gaitās ārpus mājas.
SARS2 iet SARS pēdās
Saslimšanu ar Covid-19 izraisa vīruss SARS-CoV-2 (jeb SARS2). Savukārt 2003. gadā pasaule piedzīvoja akūtā respiratorā sindroma (SARS1) epidēmiju. Tas bija pašreizējā vīrusa priekštecis un visai līdzīgs.
“Lasot zinātnisko literatūru par pašreizējam vīrusam ļoti tuvo SARS1, redzams, ka diezgan ātri dzīvniekiem konstatēja antivielas pret šo vīrusu. Tās konstatēja kaķiem, seskiem un suņiem. Protams, ne tikai antivielas, bet arī raksturīgos elpceļu un plaušu bojājumus,” skaidro veterinārās medicīnas doktors Kaspars Kovaļenko, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns. “Starp SARS1 un SARS2 ir ļoti lielas paralēles. Tie ir tuvradniecīgi. Varētu teikt, kā brālis un māsa. Tādēļ ziņas par to, ka kaķi inficējas ar šo vīrusu, ir visai likumsakarīgas.”
Šobrīd no zinātnes tiek gaidīts, ka tā bez ilgas un rūpīgas izpētes un pārbaudīšanas spēs palīdzēt cilvēcei ar epidēmijas ierobežošanu. No zinātniekiem gaida zāles Covid-19 ārstēšanai, kā arī vakcīnu pret to. Lai šajos apstākļos nodrošinātu maksimāli ātru informācijas apriti zinātniskajās aprindās, pētījumus datubāzēs ievieto un padara pieejamus citiem zinātniekiem, pirms tie izgājuši ierasto pārbaudes un recenziju procesu. Un tieši par dzīvnieku inficēšanos ar Covid-19 ir jau parādījušās divas publikācijas, stāsta K. Kovaļenko, gan piebilstot, ka tās vēl nav apstiprinātas. Tomēr indikatīvas tās ir.
Visticamāk, šajā gadījumā cilvēks dzīvnieku apdraud daudz vairāk nekā dzīvnieks – cilvēku.
“Dzīvnieki gan var inficēties, un slimība izpaužas līdzīgi, tomēr sekas nav gan gluži kā cilvēkam. Letalitāte dzīvniekiem ir ievērojami zemāka. Galu galā nav tā, ka Itālijā, kur ļoti daudz inficētu cilvēku un gana daudz kaķu, būtu novērota plaša mirstība kaķu populācijā,” skaidro Kaspars Kovaļenko.
Inficējās no saimnieces
Šķiet, vislielākais pētījums kaķu populācijā veikts Honkongā, kā arī koronavīrusa pašā epicentrā – Uhaņā Ķīnā. Sākotnēji apstiprinājās viena kaķa saslimšana ar Covid-19 Honkongā. Šī kaķa saimniece – 25 gadus veca sieviete, visticamāk, pati inficējās, apmeklējot bāru Honkongas centrālajā daļā. Viņas saslimšanas gaitu ārsti raksturoja kā smagu.
Epidemioloģiskajā apsekošanā, paņemot uztriepes no kaķa deguna, mutes un zarnu gļotādas un veicot molekulārbioloģisko analīzi, atklāts slimības izraisītājs – SARS2 vīruss. Tātad kaķis bija inficēts un kļuva par nēsātāju, taču slimības simptomu tam nebija un atšķirībā no saimnieces kaķis drīz atlaba pilnībā, un vīrusa izraisītāju tā organismā vairs neatrada. Savukārt tālāk mērķtiecīgi paplašinot kaķu un suņu pētīšanu, tika secināts, ka Uhaņā, kuru uzskata par vīrusa izcelsmes vietu, ar šo vīrusu inficējušies pat 15% visu kaķu populācijas.
Minētais Honkongas gadījums bija pasaulē otrais apstiprinātais inficēšanās gadījums. Pirmais notika Beļģijā, kur kaķis arī inficējās no savas saimnieces. Tāpat tika apstiprināti arī suņu inficēšanās gadījumi ar Covid-19, tomēr epitēlija šūnu īpatnību dēļ kaķi ar konkrēto infekciju saslimst vieglāk nekā suņi. “Arī dzīvniekiem jaunais koronavīruss SARS2 nav tik agresīvs kā iepriekšējais SARS1, taču jaunais vīruss ir daudz lipīgāks. Tas gan ir lipīgs arī dzīvniekiem, tomēr viņiem šī infekcija noris subklīniski, proti, bez klīniskām pazīmēm,” skaidro K. Kovaļenko.
Ja reiz kaķi, suņi un seski var inficēties ar koronavīrusu – pat ja tas notiek mazākā skaitā nekā cilvēku vidū –, vai tas paver zināmas iespējas nākotnē, pētot slimības izplatību dzīvnieku populācijā, precīzāk aplēst Covid-19 pandēmijas apmērus? Varbūt! “Nākotnē kaķus hipotētiski var izmantot kā indikatoru, ka mājsaimniecībā bijis koronavīruss.”
Pieskatiet mīluļus
Viss teiktais gan nenozīmē, ka varam atslābt. Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns atzīst – kaut gan šobrīd nav ziņu par to, ka kaķis varētu ar koronavīrusu inficēt cilvēku, pilnībā to izslēgt gan nevar. Tāpat nebūtu zināms, vai šāds – caur starpsaimnieku izgājis vīruss – būtu vairāk vai mazāk bīstams par esošo.
“Jaunajam koronavīrusam ir aptuveni 60 punktveida mutācijas gadā.
Pagājušajā reizē (SARS1) tam bija 78 mutācijas gadā. Nevar izslēgt, ka vīruss pielāgosies un varēs efektīvāk inficēt dzīvniekus. Turklāt jāatceras, ka koronavīrusam cilvēks nav tā dēvētais gala saimnieks, bet gan starpsaimnieks,” saka K. Kovaļenko.
Tikām gan britu sabiedrības veselības dienesti, gan veterinārie dienesti izplatījuši informāciju un brīdinājumus dzīvnieku saimniekiem. Ņemot vērā, ka dzīvnieki var inficēties ar vīrusu un kļūt par tā nēsātājiem, tos mudina vairāk pieskatīt šajā laikā. Pēc dzīvnieka glaudīšanas mazgāt rokas.
Ja mājas kaķis ir turēts dzīvoklī vai mājās un mājsaimniecībā ir ar Covid-19 slims cilvēks, tad dzīvniekam līdz pat cilvēka pilnīgai atlabšanai no vīrusa jāturpina dzīvot telpās; nevajadzētu to arī steigā nodot kādam citam pieskatīšanai.
