Mācība nr. 4 “Bīstamo lietu internets”: lētas interneta kameras un citas iekārtas 1
Lēts nevar būt drošs. To šoruden pierādīja viens no vēsturē lielākajiem kiberuzbrukumiem internetam, kas ietekmēja lielu daļu ASV un Rietumeiropas, apstādinot pat tādus “smagsvarus” kā Spotify, Twitter un Facebook. Pašiem neapzinoties, tajā piedalījās miljoniem lēto interneta kameru un citu viedo ierīču īpašnieki. To uzlaušana prasa pāris minūtes un tās izmanto, lai pārslogotu interneta infrastruktūru. “Cilvēki turpinās pirkt un izmantot lētas viedierīces. Tādējādi ar šādām digitālām katastrofām var nākties saskarties arī nākotnē,” stāsta IT Centra vadītājs Agris Krusts. Viņš atgādina, ka kameras, kas pieslēgtas bezvadu internetam, jālieto ar piesardzību. “Caur tām nevajadzēt translēt ne stratēģiski nozīmīgas uzņēmuma vietas, ne dzīvokli, bērnus vai mājdzīvniekus. Šķiet jau jauki no darba pieslēgties mājām un paskatīties, kā klājas sunītim. Taču mēs nevaram būt droši, ka tādai kamerai nepieslēdzas arī kāds no malas un neizmanto to izspiegošanai vai noziedzīgu plānu īstenošanai.”
Mācība nr. 5 “Pirms griez, nomēri!”: krāpnieku pārtvertie e-pasti
Latvijas Komercbanku asociācija vērš uzmanību, ka šobrīd aktīvi darbojas krāpnieki, kas pārtver uzņēmēju sūtītos e-pastus, kuros norādīts rēķins un maksājuma rekvizīti, tostarp konta numurs. Krāpnieki, pārtverot šādu e-pastu, izmaina uzņēmēju norādīto konta numuru uz savu konta numuru. Kā rezultātā, uzņēmēja sūtītā nauda sadarbības partnerim, nonāk krāpnieku rokās. Vēl nesen kāds Latvijas uzņēmums šādi zaudēja 78 tūkstošus eiro. Tāpēc uzņēmumu vadībai un darbiniekiem, kuri ir atbildīgi par finanšu darījumu veikšanu, vienmēr jāpārliecinās, ka rēķina bankas nosaukums, konts un uzņēmuma nosaukums atbilst sadarbības partnera norādītajai informācijai. Gadījumos, kad novērotas izmaiņas, jāsazinās ar partneri pa tālruni, lai pārliecinātos par šīs informācijas precizitāti.
DDA aicina cilvēkus digitālajā vidē rīkoties ar tādu pašu piesardzību kā reālajā dzīvē un uzsver, ka vienmēr ir svarīgi pārliecināties par sūtītāja vai interneta vietnes autentiskumu, saņemot negaidītas saites vai pielikumus. Tāpat jārūpējas par savu ierīču drošību, uzticamu interneta savienojumu uzmantošanu, bet norēķinu datus jāievada tikai pārbaudītās vietnēs, kuru adrese sākas ar “https://” protokolu.
