Bīstamo lietu internets: sāpīgākās digitālās drošības mācības šogad 1
Digitālās drošības alianse (DDA) ar partneriem Latvijas Komercbanku asociāciju (LKA), “Swedbank”, “LMT” un IT Centru apkopojusi aizejošā gada digitālās drošības mācības.
Mācība nr. 1 “Katram podiņam savs vāciņš”: droši interneta savienojumi
“Latvija ir otrajā vietā pasaulē pēc mobilā interneta patēriņa. Tas nozīmē, ka tikpat naski, cik to lietojam, mums jāsargā savas viedierīces. Lai izvairītos no riskiem, kas apdraud ierīcē esošo personīgo informāciju, izvēlieties savām vajadzībām atbilstošus interneta savienojumus. Piemēram, mobilā interneta aizsardzību neietekmē tīkla iestatījumi, jo tas automātiski nodrošina šifrētu datu pārraidi, kas samazina drošības riskus,” skaidro Egons Bušs, LMT Drošības dienesta direktors.
DDA atgādina, ka gadījumos, ja izvēlaties bezvadu interneta savienojumus jeb WIFI, jāpārliecinās, ka pirms pieslēgšanās tie prasa paroli, reģistrāciju vai kāda materiāla noskatīšanos, piemēram, reklāmu. Šajā gadījumā nav svarīgi, ka parole ir visiem zināma, jo tā tikai norāda, ka dati vispār tiek šifrēti, lai no malas tos neviens nevar nolasīt.
Mācība nr. 2 “Atnāca, ieraudzīja, diemžēl uzvarēja”: šifrējošie izspiedējvīrusi
Swedbank norāda uz šifrējošo vīrusu uzbrukumiem, kas masveidā parādījušies relatīvi nesen, nu kļuvuši par izplatītu naudas izspiešanas veidu: “Noziedznieki arvien vairāk mēģinās cilvēkus apkrāpt, nevis mēģinot piekļūt bankas kontam vai maksājumu karšu datiem, bet, izmantojot šifrējošos vīrusus. Cilvēks kļūst par ķīlnieku un pārskaita “izpirkuma maksu”, lai atgūtu nošifrētos datus. Šī tendence kļūs arvien izplatītāka un sāpīgāka arī uzņēmumiem,” atklāj Swedbank Digitālo pakalpojumu daļas vadītāja Diāna Dubova. DDA uzsver, ka pret šifrējošiem vīrusiem var cīnīties, izglītojot darbiniekus par digitāli drošu uzvedību un rūpējoties par atjaunotām ierīcēm.
Mācība nr. 3 “Tie paši vēži citā kulītē”: šaubīgas interneta vietnes un mobilās lietotnes
“Valda novecojis priekšstats, ka vīrusi un krāpnieki dzīvo vien pornogrāfiska vai nelegāli izplatītu filmu satura vietnēs. Taču savas ierīces var inficēt arī, instalējot nepārbaudītas lietotnes, iepērkoties neuzticamos interneta veikalos vai spiežot uz aizdomīgām saitēm, aiz ziņkāres verot visus e-pasta pielikumus. Diemžēl Latvijā cilvēki bieži rīkojas neapdomīgi un uzskata, ka vienīgie bīstamie e-pasti ir no Āfrikas prinčiem. Arī uzņēmumi neizglīto savus darbiniekus, ko nozīmē droša uzvedība internetā. Diemžēl samaksa par šādām sāpīgām mācību stundām reizēm ir pat vairāku desmitu tūkstošu eiro apmērā, ” atzīst DDA vadītāja Marta Krivade.
