Egils Līcītis: Zaķusala vairās no nacionāli noskaņotajiem 29
Kad pa labu gabalu ieraugu pretimnācējos deputātu Šnores kungu, tūlīt eju nodurtu galvu, izlikdamies, cik ļoti man rūp appētīt kurpju purngalus. Kā izrādās, mūsdienās sarokošanās un pazīšanās ar nacionāli noskaņotiem politiķiem ir trakot nevēlama. Ja jums, piemēram, ir slepenas romantiskas attiecības ar NA piederīgo jaunkundzi, būs labāk nekavējoties pārtraukt sakaru un meklēt jaunu simpātiju.
Ar bīstamiem paziņām nepatikšanās iekūlies producents Kristaps Valdnieks, kurš tā kā gribētu kandidēt un ieņemt LTV valdes locekļa vietu. Viņš novērots ar stipru binokli, un atklājies, ka pirms sešiem gadiem kopā ar Edvīnu Šnori režisējis slaveno kino “Padomju stāsts”. Tāpēc ir stipri aizdomīgi, vai Valdnieks nebūs “politiski paklausīgs” vīrs. Arī žurnālists Ivars Āboliņš gribējis kāpt uz Zaķusalas vadības jumta, taču iekrāsojies kā pārāk sarkanbaltsarkans dzintara latvietis. Īsi sakot, sludinājumu dēlī par vakantiem ideoloģiskās sfēras amatiem skaidri jāieraksta – “Nacionālās apvienības biedriem un tiem, kas ar viņiem sadzēruši tubrālības, stingri aizliegts kandidēt!” Vērtētāju komisijā jāiekļauj misis Mārpla, kas izbrāķējamu nacionālistu pazīst pēc smakas, visiem jāiet caur domu skeneri un jāveic laboratoriskas pārbaudes, vai cilvēkam nav padusē ietetovēts auseklītis vai vēl šausmīgāka zīme.
Televīzija no tādi apzīmogotiem pavisam ciet aizbultējama, jo šie der tikai prātu samaitāšanai un, nonākuši vadošā postenī, – kādu garīgo barību gribēs ievadīt tautas vēnā? Studijās aicinās rūdītos un sirdīgākos nacionāļus. Nepagūsiet aci pamirkšķināt, kad valsts galveno kanālu privatizēs par “Raivja balsi” vai “Parādnieka tauri”. Sabiedriskās TV satura uzraugam kolektīvs jāmobilizē radošam darbam un šad tad jāpieregulē. Nav šaubu, ka NA partijniekiem tuvu stāvošs kadrs, kolīdz ieveltos valdes locekļa krēslā, darbaļaužu paskubināšanai izvilktu daudz resnāku nūju nekā politiski neitrāla persona vai piemīlīgs, maigs Sorosa mācības piekritējs. Nacionālis liks filmēt partijas lāpu gājienus, patriotiskos braucienus un skrējienus, varbūt pat staigāšanu pa karstām oglēm vasaras nometnēs. Dienesta stāvoklis tiks ļaunprātīgi izmantots, lai uzspiestu nacionālkonservatīvus, novecojušus priekšstatus par tikumību skolās un valstisko audzināšanu. Ak, tētīt, nacionālisti taču 15. maijā vienmēr dodas pie diktatora Kārļa Ulmaņa pieminekļa pašā Rīgas centrā! NA biedru vidū ir liela piekrišana, lai Latviju vadītu ar stingrāku roku, un demokrātijas apstākļos tas viņus padara par briesmīgiem nejauceņiem. Kas zina, nelegāli ieperinājušies LTV valdē, nacionāļi samazinās asaraino sižetu īpatsvaru par bēgļu pārgājienos ceļmalā palikušajiem, kas nav piedodami. Latvijā netrūkst tautiešu, kas ir patiesi internacionālisti un kosmopolīti, un tie vēlētos, lai nacionālisms sirdīs pamazām izžūst un pēc tam pavisam izkalst. Lai maldu mācība izgaist kā dūmi. Lai Zaķusalu (un rādžiņu arī) izventilētu pilnā apjomā, darbiniekus pēc kārtas vajadzētu nopratināt, vai redakcijās tomēr nav ielavījies kāds ekstrēms un galējs sprukstiņš, kam jaunībā bijusi tumša pagātne ar “Visu Latvijai” partijas biedra biļeti kabatā. Tos tad tīrīšanās jāneitralizē.
