Amatpersonas var izmantot ļaunprātīgi 10
Zvērināts advokāts Lauris Liepa norādīja, ka valstij ir tiesības noteikt pamatotus un samērīgus ierobežojumus attiecībā uz objektiem un pasākumiem, kas saistīti ar tās iekšējo un ārējo drošību. Tāpat arī ar likuma spēku var noteikt robežas vārda un mākslinieciskās darbības brīvībai (piemēram, naida runas aizliegums vai ierobežojumi totalitāro režīmu simbolikas lietojumā). “Taču šeit būtisks jautājums – cik tālu šie ierobežojumi tiks izplesti. Proti, vai tos attiecinās tikai uz konkrētiem valsts drošības objektiem un vai nenotiks mēģinājumi no amatpersonu puses izmantot šo iespēju ļaunprātīgi, piemēram, lai ierobežotu sabiedrības tiesības uzzināt par šo amatpersonu īpašumiem,” teica jurists, paredzot, ka ļaunprātīgas ierobežojumu izmantošanas gadījumā sagaidīsim arī prasības tiesā.
Lapsas pieredze
Preses pārstāvjiem arī agrāk veidojušās konfliktsituācijas ar drošībniekiem, strādājot kritiskās infrastruktūras objektu tuvumā. Viens no skaļākajiem gadījumiem bija 2015. gadā, kad pret žurnālistu Lato Lapsu tika ierosināta administratīvā lieta par Drošības policijas ēkas filmēšanu, lai gan viņš noliedza, ka to darījis.
Savukārt pirms gada Liepājas dzelzceļa stacijā nepatikšanas sanāca arī kādam liepājniekam, kurš bija nofotografējis vilcienu. Kā izrādās, “Latvijas dzelzceļa” noteikumi liedz veikt fotografēšanu vai filmēšanu staciju teritorijās. 2010. gada vasarā kādu fotogrāfu, kurš bija nobildējis būvlaukumu Rīgā, Dzirnavu ielā, aizturēja apsardzes darbinieki un pieprasīja izdzēst attēlus. Protestējot pret šādu apsargu rīcību, pāris dienas vēlāk pie būvlaukuma sapulcējās vairāki desmiti cilvēku ar kamerām, lai vienlaikus iemūžinātu būvlaukumu.
Pirms terorakta izlūko fotografējot?
Ministru kabineta noteikumu “Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas un drošības pasākumu plānošanas un īstenošanas kārtība” grozījumu anotācijā teikts:
“Valsts drošības iestāžu rīcībā esošā informācija un citu valstu pieredze liecina, ka personas pirms teror- aktu vai cita veida būtisku apdraudējumu īstenošanas veic izlūkošanas aktivitātes, filmējot, fotografējot vai citādi dokumentējot potenciāli apdraudamo objektu, apsardzes režīmu un citu ar objekta fizisko drošību saistītu informāciju. Attiecīgās informācijas ieguve būtiski samazina kritiskās infrastruktūras objekta fiziskās drošības pasākumu īstenošanas efektivitāti, kas nosaka nepieciešamību saskaņot kritiskās infrastruktūras objektu filmēšanu, fotografēšanu ar kritiskās infrastruktūras īpašnieku vai tiesisko valdītāju.”
Valdība noteikusi, ka bez saskaņošanas ar attiecīgā kritiskās infrastruktūras objekta īpašnieku vai tiesisko valdītāju aizliegts veikt tā filmēšanu, fotografēšanu vai jebkāda cita veida dokumentēšanu, ja pie attiecīgā kritiskās infrastruktūras objekta novietota attiecīga informatīvā norāde (attēlā paraugs).
Kritiskā infrastruktūra
Saraksts ar konkrētiem objektiem, kas atzīti par kritisko infrastruktūru, ir ierobežotas pieejamības informācija. Publiski pieejams vien Nacionālās drošības likumā noteiktais raksturojums. Saskaņā ar to kritiskā infrastruktūra ir Latvijas Republikā izvietoti objekti, sistēmas vai to daļas, kuras ir būtiskas svarīgu sabiedrības funkciju īstenošanas, kā arī cilvēku veselības aizsardzības, drošības, ekonomiskās vai sociālās labklājības nodrošināšanai un kuru iznīcināšana vai darbības traucējumi būtiski ietekmētu valsts funkciju īstenošanu. Kritiskā infrastruktūra likumā klasificēta trijās kategorijās: A, B, C.
