Bīstamie fotogrāfi. Kāpēc jauni ierobežojumi fotografēšanai? Amatpersonas to var izmantot ļaunprātīgi 10
Valdība šonedēļ apstiprināja noteikumu grozījumus, kas ierobežos tā saukto kritiskās infrastruktūras objektu filmēšanu un fotografēšanu. Ierobežojuma nepieciešamība pamatota ar terorisma risku mazināšanu. Taču starp šiem kritiskās infrastruktūras objektiem ir arī, piemēram, valdības, parlamenta un pašvaldību ēkas, dažādi arhitektūras pieminekļi un interesanti infrastruktūras objekti, piemēram, tilti. Tādēļ šis valdības lēmums radījis satraukumu sabiedrībā, it īpaši žurnālistos un fotoentuziastos, vai turpmāk par bildi ar piketu pie valdības ēkas, saulrietu pār Dzelzceļa tiltu vai plūdiem pie Pļaviņu HES draudēs nepatikšanas.
Iepriekš jāsaskaņo
Spriežot pēc Ministru kabinetā (MK) iesniegtā dokumenta anotācijas, minētos grozījumus sagatavojuši Drošības policijas (DP) juristi. Sazinoties ar šo iestādi, saņēmu skaidrojumu, ka valdības, Saeimas un pašvaldību ēkām nekādi ierobežojumi netiks noteikti. “Arī citu kritiskās infrastruktūras objektu filmēšana netiks aizliegta, bet to drīkstēs darīt, tikai iepriekš saskaņojot. Noteikumi paredz, ka pie tiem objektiem, kuru filmēšanu ierobežos, tiks uzstādītas informatīvas zīmes ar uzrakstu “Bez saskaņošanas fotografēt, filmēt aizliegts!”. Uz šīs zīmes tiks norādīts arī kontaktpersonas tālrunis, ar kuru filmēšana vai fotografēšana jāsaskaņo. Šiem noteikumiem vairāk ir preventīvs un informējošs raksturs, mūsu mērķis nav kādu sodīt,” skaidroja DP pārstāvis.
Kādi objekti?
Noteikumos gan nav precizēts, uz kādiem objektiem attiecināmi šādi ierobežojumi. To vēl lems katra konkrētā objekta pārstāvji kopā ar drošības dienestiem. Tādēļ pagaidām atliek paļauties tikai drošībnieku solījumiem, ka uz sabiedriskām administratīvām celtnēm tas netiks attiecināts.
Autori arī atzīst, ka ne visos objektos būs iespējams nodrošināt, lai aizlieguma zīmes būtu redzamas. Piemēram, HES vai tiltu var nofotografēt kāds laivinieks, pat nenojaušot, ka krastā izvietoti aizliegumi. “Taču, ja kāds filmēšanu vai fotografēšanu veiks ilgi un mērķtiecīgi, tad objekta apsardze lūgs viņu pārtraukt šīs darbības un painteresēsies, kādēļ viņš veic filmēšanu, un paskaidros, ka to drīkst darīt tikai ar saskaņojumu. Ja cilvēks nepakļausies šīm likumīgajām prasībām, tad pret viņu varēs vērst represijas,” skaidroja DP pārstāvis.
Kādas sankcijas?
Atsevišķa sankcija par slepeno objektu filmēšanu nav paredzēta. Visticamāk, pārkāpums tiktu noformēts pēc Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. panta (ļaunprātīga nepakļaušanās policijas darbinieka likumīgajām prasībām), par ko var sodīt ar 280 eiro naudas sodu vai administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.
Žurnālisti neizpratnē
Tomēr noteikumu projekts atstāj vairākus neskaidrus jautājumus, uz ko nespēja atbildēt arī paši autori. Piemēram, cik ātri būs iespējams saņemt saskaņojumu un vai to varēs saņemt, vienkārši piezvanot uz norādīto tālruni vai jāsūta oficiāls rakstisks iesniegums? Tas būšot atkarīgs no katras iestādes. Tomēr DP uzsvēra, ka atteikumam jābūt pamatotam. Šajā gadījumā atliek paļauties uz drošībnieku solījumu, jo noteikumos nekas nav teikts par atteikuma pamatošanu.
Bažas par drošības dienestu iespēju voluntāri pielāgot noteikumu prasības pret netīkamiem preses pārstāvjiem pauda arī Latvijas Žurnālistu asociācijas vadītājs Ivo Leitāns: “Pat ja drošībnieki turēs solījumus un šī norma netiks attiecināta uz valdības, parlamenta un pašvaldību ēkām, tie vienalga apgrūtinās žurnālistu darbu kā jau jebkuri ierobežojumi, it sevišķi, ja tie ir noformulēti tik vispārīgi. Iespējams, daudzi jautājumi un neskaidrības būtu izpalikušas, ja šādi grozījumi pirms virzīšanas uz valdību būtu apspriesti arī ar preses pārstāvjiem,” teica Leitāns.
