Visbiežāk nierakmeņus likvidē bez ķirurģijas. Uzzinām vairāk par nierakmeņiem 0
“Gribētu uzzināt vairāk par nierakmeņu slimību un tās ārstēšanu. Ultrasonogrāfijā atklāja, ka man nierē ir liels akmens, ko ar lāzeru nevarot ārstēt. Neticu, ka mūsdienu medicīnā nav citu iespēju, kā tikai operēt.” OLGA RĪGĀ
– Nierakmeņi mēdz izraisīt sāpju lēkmes, nosprostojot urīnceļus. Nierēs akmeņi sāpes nerada, taču tikpat labi gadu gaitā tie var izaugt lielāki un radīt problēmas, piemēram, nieres darbības pasliktināšanos, urīnceļu infekciju, un pakāpeniski iespējams nieri zaudēt, – skaidro P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas urologs Ivars Geldners.
Negaidīt līdz lēkmei
Lēkmes izraisītas sāpes sākas pēkšņi, ir asas, ļoti nepatīkamas un liek nepārtraukti mainīt ķermeņa pozu. Sāpju intensitāte var būt no ļoti lielas līdz samērā mazai. Iespējama slikta dūša, vemšana, sarkanīgs urīns, čurāšanas traucējumi, paaugstināta temperatūra. Jau pirmajā lēkmes reizē jāmeklē ārsta palīdzība. Ja tā notiek atkārtoti, tālāk jārīkojas pēc ārsta norādījumiem.
Nierakmeņus iespējams atklāt, pirms tie izraisījuši lēkmi. Parasti tos vēlams likvidēt, kaut gan jauni cilvēki sāpes nemaz neizjūt, tomēr akmeņi var izaugt lielāki un dzīves laikā sagādāt problēmas.
Ja gadījusies nierakmeņu lēkme, pacienti nereti meklē palīdzību neatliekamās palīdzības centros. Lietojot medikamentus, nierakmeņi nereti izdalās paši. Visu nosaka akmens izmēri. Pacienti var turpināt ārstēties mājās, bet reizēm jāpaliek slimnīcā, jo zāles nepieciešams ievadīt vēnā, ar dažādām metodēm jāpalīdz izdalīties urīnam.
– Vecākiem cilvēkiem ir mazāka varbūtība, ka nierakmens izkustēsies un radīs problēmas. Iespējams iztikt bez ārstēšanas, jo reizēm tā ir grūti paciešama. Vienmēr jāizvērtē, kad vajadzīga mērķtiecīgāka, agresīvāka terapija, kad saudzīgāka un kad bez tās var iztikt, – uzsver ārsts.
Kā ārstē
Ārstēšanas veidu nosaka galvenokārt nierakmeņu izmērs. Jo tie mazāki, jo saudzīgāka būs procedūra. Jāizvērtē arī to atrašanās vieta, ķīmiskais sastāvs un slimnieka veselības stāvoklis. Svarīgi izvēlēties metodi, lai maksimālu efektu panāktu, iejaucoties mazāk reižu.
• Visbiežāk nierakmeņus likvidē ambulatori (bez ķirurģijas) ar distances litotripsiju jeb skaldīšanu ar triecienviļņiem. Tikai atsevišķās situācijās manipulācijai jāgatavojas slimnīcā, piemēram, sirdsslimniekiem, kuriem ievietots mākslīgais vārstulis.
Ja procedūra noritējusi veiksmīgi, šķembas visbiežāk tiek izvadītas divu nedēļu laikā. Ļoti mazi fragmentiņi pa urīnceļiem var pārvietoties bez sāpēm, vai arī tās būs nelielas un viegli paciešamas. Ja sāpes traucē, jālieto pretsāpju medikamenti. Parasti pēc mēneša jādodas pie ārsta uz pārbaudi, lai pārliecinātos, vai izvadījušās visas nierakmens paliekas.
• Akmeņus var skaldīt ar lāzeru. Endoskopisku instrumentu līdz nierei ievada caur urīnizvadkanālu, urīnpūsli un urīnvadu. Ar lāzera enerģiju akmeni sadrupina un ar speciālu groziņu palīdzību izvelk. Ja šķembas ir mazas un var pašas izdalīties, nierē ievieto drenējošu sistēmu. Pēc operācijas jālieto daudz šķidruma un jāveic kontroles izmeklējums, lai pārliecinātos, vai šķembas izkļuvušas laukā.
• Vēl viena likvidēšanas metode – piekļuve caur mazu ādas griezienu sānā tieši virs nieres. Endoskopu iespējams ievadīt tieši nierē, skaldīt akmeni un izvilkt akmeņu daļas caur pieejas kanālu.
• Var veikt laparaskopisku operāciju, kad orgānu sasniedz caur vēdera dobumu, izdarot daudzus mazus griezienus vēdera sienā.
• Vaļējas operācijas gadījumā izdara lielu ādas griezienu, lai piekļūtu nierei un izņemtu akmeni. Pēdējos gados atvērtas operācijas izdara tikai ļoti sarežģītās situācijās, kad citas metodes nav izmantojamas.
• Atsevišķos gadījumos var ārstēt ar medikamentiem, iepriekš noskaidrojot nierakmeņu ķīmisko struktūru. Parasti veic dažādus mērījumus diennakts urīnā un asinīs.
Pret kalciju saturošiem akmeņiem mēdz izmantot urīndzenošus tiazīdu grupas medikamentus. Urāti ir akmeņi, ko iespējams izšķīdināt ar zālēm, ja urīna vidi maina uz sārmainu. Taču nereti, lai palielinātu virsmas saskari ar ķīmisko vielu, tie vispirms jāsašķeļ.
Padoms
Nierakmeņu slimniekiem vajag uzņemt pietiekami daudz šķidruma gan pirms, gan pēc ārstēšanas, lai ātrāk izvadītu šķembas un akmeņi neveidotos atkārtoti. Būtiska nozīme ir arī ārsta ieteiktai diētai, ja pacienta diēta ir viendabīga.
