Bīstami: Āfrikas cūku mēris 0
Mirklī, kad top šis raksts, saņemta vēl viena ziņa no Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) – pieaug Āfrikas cūku mēra (ĀCM) gadījumu skaits, tas apstiprinājies vēl vienai mežacūkai un tas jau plosās ne tikai Latgalē. Notiekošajā mežacūkas nav vainojamas.
Medību saimniecības attīstības fonda sēdē 9. jūlijā zemkopības ministrs Jānis Dūklavs sacīja, ka šajā situācijā cilvēks ir lielākais kaitnieks. Ministrs skaidroja, ja situāciju kontrolēs un visi turpinās darboties kā šobrīd, tad pastāv cerība, ka slimība neizplatīsies pārējā Latvijas teritorijā, bet, ja cilvēki būs bezatbildīgi, situācija var izvērsties ļoti bēdīgi.
Un nu jau mēris ir Valkas pusē. Aina pasliktinās arī tādēļ, ka sērga Baltkrievijas pierobežā izplatās ne tikai Latvijā, jūlija sākumā konstatēti vēl vienpadsmit gadījumi Polijā – arī Baltkrievijas pierobežā. Ļaunākais ir tas, ka Baltkrievija Latvijas PVD pārstāvjiem nesniedz nekādu informāciju par situāciju savā zemē. Kā skaidro Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks Haralds Barviks, oficiāli sanāk, ka sērga no Latvijas, Polijas un Lietuvas iekļūst Baltkrievijā, nevis otrādi.
Vai vīruss nepārņemts visu Latviju, ir atkarīgs tikai un vienīgi no katra rīcības. “Ja tikai viens cilvēks kļūdās, tad no tā cietīs visi pārējie,” uzsver Haralds Barviks. “Nelolojiet ilūzijas, ka sērga apstāsies pierobežā. Mēs visi ceram, ka sērgas izplatība apstāsies, bet jāsaprot, ka mazākā kļūda var radīt neatgriezeniskas sekas!” Tādēļ ne tikai tiem, kas medī ĀCM karantīnas teritorijā, bet arī medniekiem visā Latvijā būtu ārkārtīgi atbildīgi jāseko līdzi savai rīcībai!
Līdz 23. jūlijam bija spēkā noteikumi, ka ĀCM izsludinātās ārkārtējās situācijas teritorijā par nomedītu mežacūku, kas vecāka par gadu, maksā 200 eiro, par mežacūku, kas jaunāka par gadu, – 50 eiro. Ja mednieki vēlas paturēt nomedīto mežacūku, tad par analīžu nodošanu maksā 30 eiro. Jebkuram, kas mežā atrod nobeigušos mežacūku un par to ziņo, paredzēta samaksa 30 eiro. Sekojiet līdzi aktuālajai informācijai!
Paredzētā maksa par nomedītajām un atrastajām mežacūkām nav iemesls tam, lai mednieki vai sēņotāji no citiem Latvijas reģioniem dotos uz ĀCM izsludinātās ārkārtējās situācijas teritoriju. Tas radīs tikai papildu apdraudējumu un riskus.
Latvijas Mednieku asociācija sadarbībā ar PVD aicina
Kaut piesolīta samaksa par mežacūku nomedīšanu ĀCM karantīnas zonā, medniekiem no pārējās Latvijas teritorijas ieteicams nebraukt palīgā ierobežot mežacūku skaitu. Vietējie mednieki ar to paši tiks galā!
Medniekiem, kas medī ĀCM karantīnas zonā, obligāti jāievēro visas higiēnas un sanitārās prasības, proti, jādezinficē medību apavi, automašīna, kā arī jāizmazgā apģērbs, kas izmantots medībās. Nekādā gadījumā ar medību apģērbu un apaviem nedrīkst doties uz kūti, kur, iespējams, atrodas mājas cūka.
Higiēnas un sanitārās prasības jāievēro medniekiem arī citviet Latvijā. Nomedīto mežacūku iekšas, ādas un galvas jāsadedzina vai jānorok. Vīrusa ierosinātājs saglabājas trīs mēnešus. Ja medījuma pārpalikumus nenorok vai nesadedzina, pastāv iespēja, ka trīs mēnešu laikā jebkura mežacūka, kas nonāk saskarē ar pārpalikumiem, var saslimt.
Vietējie mednieki ar medību apģērbu un apaviem, kā arī auto, kas izmantots medībās, nekādā gadījumā nedrīkst doties ārpus karantīnas zonas, jo tas ir lielākais riska faktors infekcijas pārvešanai.
Ja ĀCM ārkārtas zonā nomedīta mežacūka un arī par atrastajām mirušajām mežacūkām jāziņo PVD. Atrastās mirušās mežacūkas aiztikt noteikti nevajag, arī tās pārvietot ir aizliegts.
Ja atrasta nobeigusies mežacūka citviet Latvijā, par to jāziņo PVD, mirušajiem dzīvniekiem tuvoties aizliegts, tos pārvietot arī nedrīkst. Pēc tam apģērbs, apavi un auto jādezinficē.
ĀCM ārkārtas zonas mednieku klubiem noteikti vajadzētu atturēties no viesmednieku aicināšanas uz medībām, vēl mazāk aicināt ārzemniekus. Citādi sērga ātri izplatīsies ne tikai Latvijā, bet arī citviet Eiropā vai pat pasaulē.
Kategoriski aizliegts no ĀCM izsludinātās ārkārtējās situācijas teritorijas izvest gaļu vai gaļas izstrādājumus, it īpaši nomedītas mežacūkas gaļu.
ĀCM izsludinātās ārkārtējās situācijas teritorijas medniekiem un arī medniekiem citviet Latvijā uzmanība jāvelta tam, lai maksimāli samazinātu mežacūku skaitu. Ja sērgas izplatību izdosies apturēt, mežacūku skaitu atjaunot būs samērā vienkārši.
ĀCM izsludinātās ārkārtējās situācijas teritorijas medniekiem aizliegts medībās izmantot suņus, jo tie var pārnēsāt sērgu. Ja tomēr medniekiem no citiem Latvijas reģioniem jādodas uz ĀCM karantīnas zonu, aizliegts līdzi ņemt savus medību suņus.
ĀCM izsludinātās ārkārtējās situācijas teritorijā mežacūkas medījamas uz gaidi vai arī ar pieiešanu, dzīvniekiem radot pēc iespējas mazāku traucējumu, lai neveicinātu mežacūku pārvietošanos.
Visi iepriekšējie nosacījumi attiecas arī uz sēņotājiem, kas dabas veltes devušies vākt ĀCM karantīnas teritorijā.
Jebkur Latvijā aizliegts izmest mežā jebkādu pārtikas produktu atliekas, it īpaši gaļas izstrādājumus. Tas ir viens no galvenajiem infekcijas iemesliem.
Par ĀCM vīrusa dezinfekcijas līdzekli
Lai cīnītos ar ĀCM tālāku izplatību, PVD speciālisti slimības skartajā teritorijā katram cūku novietņu saimniekam, medniekam, sēņotājam, ogotājam un meža apmeklētājam vīrusa apkarošanai iesaka izmantot kvalitatīvu dezinfekcijas līdzekli.
Galvenie dezinfekcijas līdzekļa izvēles kritēriji:
• reģistrēts Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā, biocīdu reģistrā – http://www.meteo.lv/lapas/vide/kimiskas–vielas/biocidi/biocidi?id=995&nid=399,
• reģistrēts lietošanai veterinārmedicīnā,
• jutīgs un efektīvs pret ĀCM vīrusu,
• attiecīgā dezinfekcijas līdzekļa atšķaidījumā to var lietot darbarīku, transporta līdzekļu, apģērbu, apavu, iekārtu, aprīkojuma un transporta līdzekļu dezinfekcijai.
Pirms dezinfekcijas līdzekļa lietošanas rūpīgi iepazīstieties ar konkrētā preparāta anotāciju un drošības lapā pieejamo informāciju!
Piemērotāko dezinfekcijas līdzekli meklējiet tuvākajā veterinārajā aptiekā, lieltirgotavā vai pie cilvēkiem, kas izplata biocīdus jeb dezinfekcijas līdzekļus.
Par dezinfekcijas līdzekļiem interesējieties PVD Dienvidlatgales pārvaldē Daugavpilī, Varšavas ielā 24, un pārvaldes filiālē Krāslavā, Latgales ielā 6; PVD Ziemeļlatgales pārvaldē Rēzeknē, Liepu ielā 33, kā arī par tiem jautājiet PVD inspektoriem, kuri ierodas saimniecībā.
Informāciju apkopojusi Linda Dombrovska
Raksts sagatavots ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu
