CEĻĀ UZ GRUZIJU: DEVIŅPADSMITĀ DIENA – IEPAZĪSTOT VIETĒJO KULTŪRU 1
Aizvakar jau tumsā iebraucam Sabue ciemā, kurš atrodas 7 km no Akhmetas. Ar naktsmājām šajā apriņķī ir pašvaki, tāpēc māja Ilto upes krastā, kur čečeniete Iza izīrē gultasvietas ir apraksta vērta. 20 lari par gultasvietu, 40 lari par garšīgām vakariņām un brokastīm, bet par 50 lariem tam visam vēl klāt vīns vakariņās. Daudz vīna. 1 eur – 2,50 lari.
Skats no terases uz upi ir iespaidīgs. Močiem ir vieta slēgtā, lieliem kokiem noaugušā pagalmā. Saimniece ir laipna un atsaucīga. Rekomendējam – Iza, 0995 599967179.
Iza strādā ar Eiropas Savienības atbalstu izveidotajā organizācijā KRDF, kura Pankisi ielejā dzīvojošajiem Čečenu bēgļiem palīdz integrēties Gruzijas sabiedrībā.
Pankisi ieleju jau izsenis apdzīvo Kistīnu tauta, kuru etniskā dzimtene ir Čečenija. 1995-1999. gada Krievijas-Čečenijas kara laikā, Gruzija pieņēma 12000 bēgļu un lielākā daļa tika izmitināta tieši Pankisi ielejā. Krievijas puse regulāri Gruzijai izvirzīja pretenzijas par teroristu atbalstīšanu, apgalvojot, ka bēgļu starpā atrodas daudz vahabītu radikāļu. Laikam jau nebija dūmu bez uguns, jo 2002. gadā amerikāņi uz Pankisi nosūtīja 200 īpaši trenētus karavīrus terorisma apkarošanai, jo reģions bija pilnībā mafijas un teroristu kontrolēts, un Gruzijas valdībai te nebija vispār nekādas teikšanas.
Interesanti, ka arī ISIS Sīrijas boss Abu Omar Al-Shishani ir no Pankisi ielejas. Viņš kādreiz ir bijis seržants gruzīnu armijā.
Mums no Izas mājas līdz ielejai jābrauc apmēram pusstunda, iebraucot Duisi ciematā, kur atrodas arī organizācijas mītne, jūtams, ka atrodamies musulmaņu vidē. Sievietes valkā citādākus apģērbus un var arī redzēt, ka dažas no tām nēsā “hidžābu”.
Vīrieši nēsā bārdas, un mēs šobrīd daudz no viņiem neatšķiramies. Mūs laipni sagaida organizācijas koordinatore Nana Baghakashvilli un stāsta par KRDF mērķiem un misiju Pankisi ielejā.
Pie Alaverdi klostera netālu no Akhmetas mūs pārsteidz milzīga izmēra krusa. Pamanāms, ka arī gruzīniem tas ir retums, jo cilvēki izrāda emocijas un brīnās. Mēģinām sarunāt klostera teritorijā atļauju piefilmējumiem, bet tēvs Josifs laipni mums atsaka. Ir zināma kārtība šajā jautājumā un tā paredz savlaicīgu pieteikumu svētības saņemšanai no Tbilisi.
Atrodamies Kahetijas reģionā, kur Alazani un Lori ielejās augošie vīnogulāji saražo 70 procentus no visām valstī novāktajām vīna un brendija ražošanai izmantotajām vīnogām.
Netālu no kartē iezīmētā vīna ceļa atrodas ciemats Napareuli, kur norādes ved uz Twins Marani vīna ražotni. Te arī izveidota viesnīca un muzejs. Attieksme pret viesiem ir uzkrītoši komerciāla – šeit var baudīt tūrisma industrijas mašinēriju.
