CEĻĀ UZ GRUZIJU: ČETRPADSMITĀ DIENA – IELEJAS UN VIETĒJIE GARDUMI 1
Veicot piefilmējumus pie Gergeti klostera, mums gadījās ķibele – brāzmainais vējš apgāza statīvu ar kameru un nolauza mikrofona kronšteinu. Mums nācās to līmēt ar ķīmisko metālu un aizkavēties Stepatsmindā uz vēl vienu dienu, lai nepakļautu kameru vibrācijām sacietēšanas procesa laikā. Brīvos brīžus izmantojām lietderīgi –rīkojām veļas dienu.
Pusdienojam ēstuvē pie bijušā sportista Tamaza, kurš gatavo garšīgus Cuadi (pie mums to sauc par šašliku) un cienā ar sauso sarkanvīnu. Jautāju par attiecībām ar netālu mītošajiem ziemeļosetīniem un dienvidosetīniem. Tamazs tic, ka pienāks laiks, kad gruzīni ar kaimiņiem sakārtos attiecības un dzīvos mierā. Ja netraucētu Krievija, tad tas varētu notikt krietni agrāk.
Jau no paša rīta sāk līt. Skatoties uz melnajiem mākoņiem visapkārt, velkam lietus ekipējumu. Laiks vēss. Bijām iecerējuši aplūkot netālu esošās Džutas (Juta) un Truso ielejas, bet nepatīkamo laika apstākļu dēļ iegriežamies tikai Džutas ielejā, kur nokļūstam pa samērā viegli izbraucamu bezceļu apmēram 10 km garumā. Šis ir izejas punkts, no kura iespējams nokļūt Shatilli ciemā pie Čečenijas robežas. Uz ciematu esam plānojuši doties rīt ar močiem, izmantojot zemes ceļu no Jinvali.
Visapkārt mums paveras pasakainas ainavas, kuras bojā nokrišņi un mākoņu sega. Lietus pieņemas spēkā, un Kobi ciemam pabraucam garām, neapskatot Truso ieleju. Nakošreiz… Aiz sniegotās pārejas Gudauri virzienā mākoņi izklīst, ļaujot saulei sildīt mūsu sirdis un ķermeņus.
Gruzijā dzīvība kūsā ceļmalās, kas ir populāras tirdzniecības vietas, šeit sāk parādīties medus un čučhelas tirgoņi. Čučhela – valrieksti vai funduka (dižlazdas) rieksti vīnogu sulas mērcē. Tās ir sava veida nacionālās konfektes. Vīnogu sulu vāra, kamēr puse šķidruma ir iztvaikojusi, bet fruktozes koncentrācija palielinājusies un sula kļuvusi bieza. Mūsdienās šos saldumus ļoti iecienījuši bērni, bet senākos laikos to izmantoja ceļotāji, jo našķis ir kalorijām bagāts un lielisks enerģijas avots.
