Bīstamās mājsaimnieces pret Batjku. Šonedēļ gaidāmās prezidenta vēlēšanas Baltkrievijā būs nopietnākais pārbaudījums Lukašenko režīmam 4
Ģirts Kasparāns, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Aleksandrs Lukašenko ir pie varas mūsu kaimiņvalstī Baltkrievijā jau ilgāk nekā ceturtdaļgadsimtu, bet 9. augustā gaidāmās prezidenta vēlēšanas būs līdz šim nopietnākais pārbaudījums Lukašenko režīmam.
Izaicinājumu vadonim, kurš baltkrievu vidū iesaukts par Batjku, metušas vajāto opozīcijas līderu sievas.
Bijušais sovhoza direktors Lukašenko jau pirms 15 gadiem izpelnījās apzīmējumu “Eiropas pēdējais diktators”, ko viņam centās pielipināt toreizējā ASV prezidenta Džordža V. Buša valdība.
Amerikā pa šo laiku nomainījušies jau pāris prezidenti, bet 65 gadus vecais Lukašenko savā postenī joprojām sēž kā ķipis. Šobrīd viņš pretendē jau uz sesto pilnvaru termiņu prezidenta amatā.
Tomēr visas pazīmes liecina, ka šoreiz viņam nebūs viegli izcīnīt uzvaru, jo daudziem baltkrieviem sen apnikusi viņa valdīšana, un viņi pieprasa pārmaiņas.
Par šo pārmaiņu seju negaidīti kļuvusi 37 gadus vecā angļu valodas skolotāja Svetlana Tihanovska, kas metusi izaicinājumu Lukašenko un būs Batjkas galvenā sāncense prezidenta vēlēšanās.
Svetlana piekrita kandidēt sava vīra Sergeja Tihanovska vietā, jo maijā viņu apcietināja Baltkrievijas varas iestādes. Svetlana sola, ka uzvaras gadījumā nekavējoties atbrīvos visus politieslodzītos.
Sievas ceļas kaujai
“Neviens no politikas analītiķiem nevarēja iedomāties, ka šajās vēlēšanās pret stingro, autoritāro Baltkrievijas līderi cīnīsies mājsaimniece bez politiskās pieredzes,” sarunā ar “Euronews” secina Baltkrievijas politikas pētnieks Aleksandrs Klaskovskis.
Baltkrievijas ekonomika šobrīd ir bēdīgā stāvoklī, jo Covid-19 izraisītā krīze tikai padziļināja iepriekš vērojamās problēmas un atkarību no Krievijas.
Lukašenko rokās atlikusi tikai viena spēcīga kārts: priekšvēlēšanu kampaņas laikā viņš sevi attēlo kā spēcīgu līderi, kurš vienīgais ir gatavs stāties pretī Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam un nosargāt Baltkrievijas neatkarību.
Līdz ar Svetlanas vīru Sergeju Tihanovski no vēlēšanu cīņas tika atstumti vēl vairāki kandidāti: varas iestādes apcietināja baņķieri Viktoru Babariko, kuru apsūdz finanšu noziegumos, savukārt cits kandidāts Valērijs Cepkalo, uzzinot par gaidāmo arestu, paspēja aizbēgt uz ārzemēm.
Līdzīgi kā karā, kad sievietēm jāstājas vīru vietā, arī Baltkrievijas politikā vajāto opozīcijas politiķu vietā stājās viņu sievas: Svetlana Tihanovska, Valērija Cepalko sieva Veronika un Babariko kampaņas vadītāja Marija Koļesņikova.
Dāmas vienojās, ka Baltkrievijas prezidenta amatam tiks izvirzīta Svetlana, kas pēkšņi kļuvusi par Baltkrievijas opozīcijas līderi.
Pārvarēt bailes
Priekšvēlēšanu kampaņas laikā viņas trijatā ceļo pa dažādām Baltkrievijas pilsētām un rīko mītiņus, lai aicinātu baltkrievus nebaidīties no Lukašenko režīma.
Jūlija beigās uz opozīcijas mītiņu Minskā sanāca vairāk nekā 60 000 cilvēku; nekas tamlīdzīgs Lukašenko valdīšanas laikā vēl nebija piedzīvots.
“Jums šķiet, ka man nav bail? Es baidos katru dienu. Taču es pieceļos, pārvaru bailes un virzos uz priekšu,” saviem atbalstītājiem teica Svetlana, kas parūpējusies, lai uz vēlēšanu kampaņas laiku viņas bērni izbrauktu no Baltkrievijas.
Tihanovska uzsver, ka neraujas pie varas: ja prezidenta vēlēšanās viņai izdosies pārspēt Lukašenko, opozīcijas līdere sola pusgada laikā sarīkot jaunas vēlēšanas, kurās varēs piedalīties arī tie kandidāti, kas šobrīd nav pielaisti.
“Esmu labāka par Lukašenko kaut vai ar to, ka pati aiziešu no amata. Mēs atjaunosim iepriekšējo Baltkrievijas konstitūciju, atdosim cilvēkiem viņu tiesības. Baltkrievi iegūs vārda brīvību, bet prezidenta pilnvaru termiņu skaits tiks ierobežots. Noteikti kļūs labāk, jo mūsu valstī sāksies pārmaiņas, ko cilvēki gaidījuši tik ilgi,” intervijā portālam “Lenta.ru” atzina Tihanovska.
“Mēs esam piekusuši dzīvot pie nemainīgas varas, kas mūs apvaino, nevis cenšas aizstāvēt savu tautu. Mūsu prezidents varēja cilvēcīgi pateikt, ka šobrīd neesam spējīgi cīnīties ar Covid-19 epidēmiju, jo valsts ekonomika ir sliktā stāvoklī. Taču nē, tā vietā viņš izlikās, ka koronavīruss vienkārši neeksistē: “Vai jūs redzat koronavīrusu? Es neredzu, tātad viņa nav!” Varas iestādes pat maskas iesauca par uzpurņiem.”
Pārcietis vīrusu
Lukašenko atļāvies paziņot, ka Baltkrievijas konstitūcija neesot piemērota, lai prezidenta amatu varētu ieņemt sieviete. Taču viņa pretinieki ir pārliecināti, ka šoreiz Lukašenko būs daudz grūtāk pārliecināt vēlētājus balsot par viņu kā vienīgo iespējamo kandidātu.
Daudzus baltkrievus ir nokaitinājusi Lukašenko vieglprātīgā attieksme pret koronavīrusa epidēmiju.
Kamēr citas valstis ieviesa dažādus ierobežojumus, lai apturētu Covid-19 izplatīšanos, Lukašenko izlikās, ka šāda problēma neeksistē.
Baltkrievija bija vienīgā valsts Eiropā, kas pandēmijas sākumposmā turpināja rīkot futbola čempionāta spēles ar skatītāju klātbūtni. Lukašenko jokoja, ka koronavīrusu esot iespējams iznīdēt ar degvīnu, pirts apmeklējumu vai strādājot laukā ar traktoru.
Iespējams, kāda no šīm metodēm viņam pašam palīdzēja, jo nesen Lukašenko paziņoja, ka bijis inficējies ar koronavīrusu, bet slimība viņam aizritēja bez simptomiem.
Daudziem citiem baltkrieviem ir veicies krietni mazāk: valstī reģistrēti vairāk nekā 68 000 inficēšanās gadījumu, vairāk nekā 570 cilvēku ir miruši.
Lai novērstu uzmanību no koronavīrusa, Baltkrievijas varas iestādes ziņo par Krievijas draudiem baltkrievu drošībai.
Neilgi pirms vēlēšanām Baltkrievijas drošības dienests aizturēja vairāk nekā 30 krievu algotņus un paziņoja, ka valstī ieplūdināti vairāk nekā 200 kaujinieku, kuru uzdevums esot destabilizēt situāciju valstī pirms prezidenta vēlēšanām.
Krievija kategoriski noraida Minskas apsūdzības.
“Ja šie cilvēki brauktu pildīt tādus uzdevumus, kādi viņiem tiek piedēvēti, diez vai būtu tērpušies vienādās formās un sapulcējušies vienā sanatorijā. Tas viss ir cirks pirms vēlēšanām,” apgalvo Krievijas prezidenta pārstāvis Dmitrijs Peskovs.
Krievijas ietekme
“Lai izcīnītu “elegentu” uzvaru vēlēšanās, Lukašenko ir vajadzīgs ārējais ienaidnieks, no kura sargāt baltkrievus,” intervijā BBC spriež politikas pētnieks Jaroslavs Romančuks.
Tam piekrīt arī politologs Aleksejs Makarkins: “Lukašenko ir nokļuvis starp diviem dzirnakmeņiem. No vienas puses, ir Krievijas spiediens, bet, no otras puses, viņam jārēķinās ar Baltkrievijas vidusšķiru, jauniešiem, kuriem viņš jau sen ir apnicis.
Ja Krievija gribētu nomest Lukašenko, tad Maskavai būtu jārēķinās, ka jebkurš cits prezidents būs vēl piesardzīgāk noskaņots pret Krieviju.
Piemēram, es nevaru iedomāties nevienu citu prezidentu, kurš būtu ar mieru ieviest vienoto valūtu ar Krieviju. Ja viņš to izdarītu, Minskas ielās izietu desmitiem tūkstošu cilvēku.”
Krievijas plašsaziņas līdzekļi regulāri biedē savus skatītājus, ka gadījumā, ja cilvēki izies ielās, arī citās pēcpadomju valstīs varētu atkārtoties Ukrainas “krāsaino revolūciju” scenārijs, kas vainagosies ar bruņotu konfliktu.
Baltkrievijas prezidenta amata kandidāte Tihanovska uzsver, ka viņas atbalstītāji neplāno ķerties pie vardarbīgām metodēm Lukašenko režīma gāšanai.
“Kas ir revolūcija? Revolūcija ir tad, kad cilvēki ņem rokās ieročus un dodas ieņemt valsts iestādes. Bet mēs esam mierīga tauta. Mums nav ieroču, nav vēlmes izliet asinis. Mēs negribam asinis, mēs negribam nekādu Maidanu. Mēs vēlamies visu paveikt mierīgi un godīgi. Bet tagadējais prezidents cenšas mūs iebiedēt.”
Tihanovska vēsta, ka nav naidīgi noskaņota pret Krieviju un krieviem. Arī pati viņa ikdienā runā krievu, nevis baltkrievu valodā, lai gan iestājas par nepieciešamību attīstīt baltkrievu valodu un kultūru.
Tauta ir dusmīga
Opozīcijas pārstāvji nešaubās, ka prezidenta vēlēšanas nebūs brīvas un godīgas, jo Lukašenko noteikti izmantos visus iespējamos līdzekļus, lai noturētos pie varas.
Tādēļ šobrīd galvenais jautājums ir par iespējamo scenāriju pēc vēlēšanām, ja opozīcijas atbalstītāji izies ielās un protestēs pret Lukašenko.
Tihanovska uzskata, ka šādā gadījumā armija nostāsies tautas pusē un neuzdrošināsies ar varu apspiest protesta demonstrācijas.
“Esmu pārliecināta, ka karaspēks nevērsīsies pret savu tautu, karavīri neuzbruks savām mātēm, tēviem, sievām un bērniem. Domājat, ka viņiem patīk vērsties pret civiliedzīvotājiem?
Armijai ir jākalpo valsts, nevis viena cilvēka interesēm. Šogad mēs esam sapratuši, ka esam vairākumā. Un to apzinās arī miliči, omonieši un karavīri. Ja viņiem tiks dota noziedzīga pavēle, viņi atteiksies to pildīt.”
Opozīcijas politiķis Babariko pirms aresta paspēja brīdināt Lukašenko, ka tauta ir saniknota un viņam jāuzmanās no Rumānijas komunistu diktatora Čaušesku likteņa (pēc režīma krišanas ilggadējais Rumānijas vadonis bez liekām ceremonijām tika pielikts pie sienas un nošauts).
Baltkrievijas politikas eksperti spriež: pat ja Lukašenko šoreiz vēl izdosies noturēties pie varas, viņam būs jārēķinās ar arvien lielāku pretdarbību.
“Lukašenko nav spējīgs sniegt atbildes uz jautājumiem, kas satrauc cilvēkus. Un sabiedrības iebildumi nekur nepazudīs,” secina politikas pētnieks Aleksandrs Klaskovskis.
