Bīstamās kviešu septoriozes 0
Latvijā ir sastopamas divu veidu septoriozes – kviešu plēkšņu plankumainība (Parastagonospora nodorum) un kviešu lapu pelēkplankumainība (Zymoseptoria tritici). Abu slimību ierosinātāji galvenokārt bojā kviešus, taču nereti sastopami arī uz citiem graudaugiem un nezālēm. Septoriozes, īpaši kviešu lapu pelēkplankumainība, ir vienas no bīstamākajām gan ziemas, gan vasaras kviešu slimībām un var izraisīt lielus ražas zudumus.
Kviešu plēkšņu plankumainība
Pirmās slimības pazīmes parasti tiek novērotas kviešu cerošanas fāzē, taču reizēm labvēlīgos laika apstākļos tās kļūst pamanāmas jau rudenī (AS 19–21). Uz auga apakšējām lapām parādās nelieli iegareni plankumi, kas pēc laika kļūst gaiši ar norobežotām, tumšām malām un brūnām piknīdām (augļķermeņiem) plankuma vidū (1. attēls). Veģetācijas sezonas laikā kviešu plēkšņu plankumainība inficē visu augu, un atšķirībā no kviešu lapu pelēkplankumainības tā bojā arī vārpu. Vārpošanas stadijā plēksnes uz vārpām slimības ietekmē kļūst šokolādes brūnas.
Kviešu plēkšņu plankumainība izplatās siltos (virs 10 °C), mitros un lietainos laika apstākļos. Ja gaisa temperatūra pārsniedz 20 °C un ir novērojami ilgstoši nokrišņi, slimība izplatās ļoti strauji. Pēc inficēšanās pirmās slimības pazīmes var parādīties jau pēc astoņām dienām. Tās ierosinātāji micēlija formā pārziemo augu atliekās tuvu augsnes virskārtai. Augu atliekās, citās graudzālēs un daļēji arī sēklās slimību ierosinātāji var saglabāties pat divus gadus. Slimība izplatās ar nekodinātām sēklām, lietainā laikā ar lietus šļakatām, kā arī ar vēja palīdzību var pārvarēt lielus attālumus un inficēt jaunus sējumus. Visstraujāk kviešu plēkšņu plankumainība attīstās novājinātos vai kukaiņu bojātos augos.
Ja augs tiek inficēts agrīnās attīstības stadijās, tad ir liela varbūtība, ka graudu skaits vārpās būs mazs, tie būs neattīstījušies. Ja augs ir inficējies ar kviešu plēkšņu plankumainību ziedēšanas stadijā, tad 1000 graudu masa būs zema, tāpat graudos būs mazāks lipekļa daudzums. Slimībai aktīvi izplatoties piengatavības fāzē, tā var izraisīt pat 30% lielu ražas zudumu. Latvijas apstākļos slimība biežāk izplatīta vasaras kviešos nekā ziemas kviešos.
Lai izvairītos no pārmērīgas slimības izplatības, ieteicams audzēt izturīgas šķirnes. 2015. gadā Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centra (LAAPC) speciālisti relatīvu izturību pret kviešu plēkšņu plankumainību novēroja ziemas kviešu šķirnēm ‘Patras’, ‘Etana’, ‘KWS Montana’; vasaras kviešu – ‘Arabella’, ‘Calixo’, ‘Hamlet’ (pēc projekta Graudaugu šķirņu izturības izvērtējums pret slimībām Latvijas agroklimatiskajos apstākļos, novērtējot šķirņu saimnieciskās īpašības datiem). Būtiski ir veikt dažādus agrotehniskus pasākumus – ievērot augu maiņu, iestrādāt augsnē augu atliekas. Jāpalielina organisko vielu daudzums augsnē, jākodina sēklas. Pareiza fungicīdu lietošana veģetācijas sezonas laikā efektīvi ierobežo slimību attīstību un izplatību, tādējādi ievērojami palielinās ražas lielums un uzlabojas graudu kvalitāte.
Kviešu lapu pelēkplankumainība
Vizuāli līdzīgus auga bojājumus var izraisīt arī kviešu lapu pelēkplankumainības ierosinātājs Zymoseptoria tritici. Abas septoriozes bieži var atrasties uz viena auga. Tipiskākās atšķirības starp abām slimībām – Parastagonospora nodorum augļķermeņi, kas caur lupu redzami uz plankuma, ir dzelteni vai sarkanīgi brūni, bet Zymoseptoria tritici – melni un mazāka izmēra nekā kviešu plēkšņu plankumainībai.
Kviešu lapu pelēkplankumainība ir viena no izplatītākajām un postīgākajām kviešu slimībām ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā. Līdzīgi kā kviešu plēkšņu plankumainībai, arī šīs slimības pirmās pazīmes novērojamas auga cerošanas stadijā. Slimības pazīmes izpaužas kā hlorotiski, gaiši brūni rūsaini, iegareni plankumi ar neregulārām malām uz auga apakšējām lapām. Plankumi slimības sākuma attīstības stadijā var būt ūdeņaini, vēlāk tie sakalst, kļūst dzeltenīgi vai brūni un parādās labi redzamas piknīdas jeb augļķermeņi. Septoriozei izplatoties, plankumi saplūst kopā.
Kviešu lapu pelēkplankumainība inficē galvenokārt ziemas kviešus, bet bojā arī vasaras kviešus, tritikāli un rudzus. Slimība attīstās visu auga veģetācijas sezonu, tā izplatās pa lapām, lapu makstīm, stiebriem. Izplatībai labvēlīga gaisa temperatūra ir no 15 līdz 25 °C. Tā kā slimība ir agresīva un dzīvotspējīga arī zemākā gaisa temperatūrā, tā var izplatīties kviešu laukā arī siltākās ziemās. Septorioze izplatās ar lietus šļakatām, tās attīstība atkarīga no mitruma. Lai inficētu augu, sporu dīgšanai nepieciešami mitri laika apstākļi vismaz 20 stundas. Slimība rada ievērojamus postījumus, ja stiebrošanas laikā bieži līst lietus.
Kviešu lapu pelēkplankumainība spēj būtiski ietekmēt ražas lielumu – lietainos gados raža var samazināties līdz pat 30%, bet sausos – 10%. Svarīgi ir pēc iespējas agrāk apturēt infekcijas izplatīšanos un attīstību, ko var panākt, lietojot fungicīdus. Lai izvairītos no situācijas, kad rezistences dēļ ir samazināta efektivitāte pret septoriozēm, ieteicams izmantot fungicīdus, kas satur dažādas darbīgās vielas. Šobrīd ne tikai Eiropā, bet arī Latvijā novērota Z. tritici rezistence pret azola un strobilurīna grupas fungicīdiem. LAAPC ierīkotajos izmēģinājumos vislielāko efektivitāti ir parādījuši kompleksie fungicīdi, kas satur dažādas darbīgās vielas, piemēram, piraklostrobīnu + epoksikonazolu, piraklostrobīnu + boskalīdu + epoksikonazolu, propiokonazolu + difenokonazolu. Ja rodas šaubas par fungicīdu lietošanu, nepieciešams konsultēties ar augu aizsardzības speciālistiem par pareizajām devām un lietošanas termiņiem.
Katrai graudaugu šķirnei novērojama dažāda izturība pret kviešu lapu pelēkplankumainības ierosinātājiem. Kviešu lapu pelēkplankumainību var ierobežot, audzējot izturīgas šķirnes, piemēram, ziemas kviešus ‘KWS Dakota’, ‘Rotax’, ‘Producent’, vasaras kviešus ‘Hamlet’, Calixo’, ‘Cornetto’ (pēc projekta Graudaugu šķirņu izturības izvērtējums pret slimībām Latvijas agroklimatiskajos apstākļos, novērtējot šķirņu saimnieciskās īpašības datiem).
LAAPC izmēģinājumu rezultāti
LAAPC katru gadu ierīko lauka izmēģinājumus ziemas un vasaras kviešu sējumos dažādās vietās Latvijas teritorijā, lai izpētītu septoriozes attīstību, izplatību, kā arī fungicīdu ietekmi uz slimībām.
Uzskaišu rezultāti parāda, ka, sākot no BBCH 69–71, slimības attīstība sējumā strauji palielinās. Reizēm, piemēram, 2014. gadā, kad tika novērota nokrišņiem bagāta un silta vasara, slimības attīstība sējumā strauji palielinās krietni agrāk, vārpošanas beigās. Šajās augu attīstības stadijās notiek vārpu ziedēšana un graudu veidošanās vārpās. Kviešu lapu pelēkplankumainības dēļ tiek bojāta fotosintezējošā lapu virsma, tādējādi ražas apjoms krasi samazinās. Slimības attīstību būtiski ietekmē laika apstākļi, vislielākā septoriozes attīstība tika novērota 2014. gadā. Svarīgi ir sekot līdzi slimības attīstībai uz pirmās, otrās un trešās lapas pirms ziedēšanas, lai varētu laikus ierobežot slimības tālāko attīstību.
