Bīstamās gaisa laternas Latvijā nedomā aizliegt 0
Rīdziniece Zanda “Latvijas Avīzei” pauž neviltotu satraukumu par ugunsdrošību, jo šovasar divas reizes kļuvusi par liecinieci, kā nokrīt vēl aizvien degošas, gruzdošas gaisa laternas. Vienā no šīm reizēm “degbalons” uzkritis uz kaimiņu mājas jumta un izraisījis ugunsnelaimi.
Varēja nodegt viss rajons
“Jāņos ar radiem sēdējām pie ugunskura, līdz mums tieši blakus nokrita laterna ar vēl gruzdošu degli, kuru bija ļoti grūti nodzēst,” stāsta Zanda. Otrā reize bijusi pusnaktī uz 29. jūliju. Bijis silts sestdienas vakars, tāpēc Zanda ar ģimeni vēl atradusies dārzā un pamanījuši, ka viena laterna ļoti zemu pārlidojusi pāri mājas pagalmam. Pēc brītiņa lidojusi otra un nokritusi uz kaimiņu mājas jumta. Pēc dažām minūtēm māja bija sākusi degt. Nekavējoties gan Zandas ģimene, gan citi kaimiņi devušies palīgā ar ūdeni ierobežot liesmas, tika izsaukti arī ugunsdzēsēji un, pateicoties operatīvai rīcībai, uguni izdevās apturēt. Tikusi izglābta arī kāda veca kundze, kura degošajā mājā jau bija devusies pie miera. “Ja tas būtu noticis divas stundas vēlāk, visticamāk, būtu nodedzis viss rajons, jo Abavas ielā Rīgā cieši sarindojušās koka ēkas,” skaidro Zanda.
Risks mantai, dzīvībai un dabai
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāve Viktorija Šembele skaidro, ka dienesta pieredzē ir gadījumi, kad gaisa laternas izraisījušas liesmas. Vairākkārt tās aizdedzinājušas kokus, ieķeroties to zaros. Vēl spilgtā atmiņā palicis gadījums, kad aptuveni pirms diviem gadiem Vidzemes pusē kāzu svinību laikā kāda no gaisā palaistajām laternām uzkritusi uz viesu nama niedru jumta, izcēlies ugunsgrēks un viesu nams nodedzis.
Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārstāve Sanita Gertmane stāsta, ka oficiālu sūdzību par gaisa laternām pagaidām nav bijis, tomēr elektroniski saņemtas vairākās pretenzijas, kurās cilvēki pauduši aizdomas, ka zaudējumi radušies degošo gaisa laternu dēļ. Bijuši arī gadījumi, kad bērni no gaisa laternām guvuši nopietnus apdegumus.
ES dalībvalstis ziņojušas, ka problēmas rada arī metāla stieple, kas paliek pēc laternas izdegšanas, to varot apēst lauksaimniecības dzīvnieki. Tāpat stieple var izrādīties par lamatām kādam dzīvniekam un galu galā tā vienkārši piesārņo vidi. Eiropas valstīs degošās laternas izraisījušas ugunsgrēkus un ir bijušas par iemeslu arī dzīvnieku nāves gadījumiem.
Tā kā lidojošās laternas ir augsta riska prece, PTAC Latvijā patlaban realizē uzraudzības projektu. Vērtē dažādus parametrus, drošības atbilstības, apzina iespējamos kaitējumus – mantai, dzīvībai un dabai, veic kontrolpirkumus, apzina Latvijā piedāvātās laternas, to kvalitāti, atbilstību lietošanas instrukcijām u.tml. Tomēr, tā kā pagaidām gaisa laternām nav noteiktu standartu, liela atbildība gulstoties uz pašu patērētāju pleciem. S. Gertmane aicina ziņot PTAC par negadījumiem, kas saistīti ar šo “ugunsbalonu” lietošanu, lai varētu gūt oficiālu statistiku un apjaust problēmas nopietnību. Tas ļautu arī izvērtēt, vai nepieciešami laternu tirdzniecības ierobežojumi vai lietošanas instrukciju papildināšana ar kādu būtisku informāciju.
Pasaka par dzirkstelīti
Pieredzējušais pirotehniķis Ilmārs Āboliņš skaidro, ka būtiskākais nelaimju cēlonis un iemesls, kāpēc laternas zemē nokrīt vēl degošas, ir cilvēku faktors. Nereti neapdomīgi pasākumu organizatori izdomājot, ka vienlaikus gaisā vajadzētu palaist 200 laternas. Speciālists skaidro, ka tad ir nepieciešami 400 cilvēki, kas to dara, jo, lai droši aizdedzinātu un palaistu gaisā vienu laternu, ir vajadzīgi divi cilvēki. Tā kā šāds skaits cilvēku parasti nelielos pasākumos nemēdz būt, organizatori bieži pieļauj vislielāko kļūdu – gribot palaist debesīs visas laternas reizē, tās, kuras jau ir aizdedzinātas, pietur, līdz aizdedzinātas visas pārējās. “Tiklīdz laterna ir aizdedzināta, tā nekavējoties jālaiž gaisā, jo tikai tad tā spēs sasniegt savu maksimālo augstumu un lejā nonāks pilnībā nodzisusi,” skaidro I. Āboliņš.
Otra biežāk pieļautā kļūda esot lietošanas noteikumu neievērošana un laternas palaišana vējainā un lietainā laikā. Visbiežāk lidojošā gaismekļa materiāls šķīst ūdenī, līdz ar to lietus tajā varot radīt caurumu. Vējš savukārt, balonu sagāžot sāniski, var no tā izspiest silto gaisu, līdz ar to laterna krīt. Cilvēki arī nepietiekami izvērtē iespējamos riskus, izvēloties vietu, kur iecerēta laternu laišana.
“Ja blakus ir lidosta, augstsprieguma līnijas, augsti koki, mājas, siena šķūņi u.tml. objekti, nevajag laist šīs laternas, jo nevar taču garantēt, piemēram, ka ēkas devītajā stāvā nebūs atvērts logs, pa kuru laterna var ielidot,” brīdina speciālists.
Faktors, kas nosaka lidojošā gaismekļa drošību, esot ražotāja godaprāts jeb tas, cik kvalitatīvi laterna ir izstrādāta. “Drošākas ir tās laternas, kas izgatavotas no nedegoša materiāla. Svarīgi esot arī tas, kā pie laternas stiprināta degošā viela. Ja tas ir sausā spirta klucis ar caurumu vidū, tad degot daļa no tā vienā brīdī var novelties zemē, turpretim, ja deglis ir ar degmaisījumu piesūcināta drāniņa, tas jau ir drošāk,” stāsta I. Āboliņš. Viņš uzskata, ka, nereti maksimāli samazinot ražošanas izmaksas, ražotājs upurē laternu kvalitāti un drošību. Gaisa laternas arī netiekot klasificētas kā pirotehnika, tāpēc tās var tirgot jebkurā veikalā.
Lai arī cik nekaitīgs liktos šis process, pieredzējušais speciālists aicina cilvēkus rīkoties ar cieņu pret uguni: “Atcerieties pasaku par dzirkstelīti – ja tu palaid uguntiņu un to vairs nekontrolē, tad ir ziepes.”
Atbildīgs laternas aizdedzinātājs
Vairākās valstīs šie lidojošie degbaloni ir aizliegti. VUGD pārstāve Viktorija Šembele informē, ka dienests Latvijā nav plānojis rosināt laternu izplatīšanas ierobežojumus. Princips esot tāds pats, kāds ar pirotehniku – ja laternas lietos pareizi un pēc noteikumiem, tās apdraudējumu neradīšot. Arī gaisa laternu izraisīto ugunsgrēku neesot bijis tik daudz, lai tās aizliegtu.
Gaisa laternu izplatītājfirmas SIA “West Trading Group” pārstāvis informē, ka pamatā par drošību atbildīgs ir laternu lietotājs.
Izplatītājs pievēršot uzmanību drošības aspektiem, piedāvājot tirgū tikai tādas laternas, kas izgatavotas no nedegoša papīra un kam pievienoti detalizēti lietošanas un drošības noteikumi. Tāpēc arī izplatītājs nekādas garantijas nevarot sniegt – cilvēks pats esot atbildīgs par noteikumu ievērošanu.
Tiesa gan, drošības noteikumi, kas pievienoti gaisa laternām, ir visai komplicēti. Tās nedrīkst palaist mežu, sausu pļavu un citu viegli aizdegošos vai eksplodējošu vietu, vielu un priekšmetu tuvumā, piemēram, benzīna uzpildes staciju, augstsprieguma līniju, ēku un koku tiešā tuvumā, kā arī pilsētās ar blīvu apbūvi u.tml. Vislabāk to esot darīt jūras vai citu ūdenstilpju tuvumā. Tomēr vēl rakstīts arī, ka droša laternu palaišana ir iespējama tikai bezvēja vai ļoti viegla vēja gadījumā, kas, kā zināms, jūras tuvumā gadās diezgan reti. Turklāt par to, kas ir ļoti viegls vējš, cilvēkiem arī var būt dažādi uzskati. Rodas jautājums, cik gan bieži ir piemēroti ap-stākļi un vide, lai šīs laternas laistu gaisā. Ja tiek ievērots viens noteikums, bet kaut nedaudz pārkāpts cits, laternu lidināšana jau var izrādīties bīstama.
Uzziņa Somijā, Lietuvā, Vācijā, Austrijā, Maltā gaisa laternas ir aizliegtas. Citās Eiropas Savienības valstīs aizliegti atsevišķi laternu veidi. |
