Krievijai ir milzu finansējums biedrībām Latvijā. Bīstamām grupām neļaus biedroties 53
Saeima vakar pirmajā lasījumā apstiprināja Tieslietu ministrijas sagatavotus grozījumus Biedrību un nodibinājumu likumā, kas ierobežos pretvalstisku organizāciju veidošanos.
Likumā tiks norādīts, kādi organizāciju publiskās darbības mērķi nav pieļaujami. Biedrība vai nodibinājums savā publiskajā darbībā nedrīkst vērsties pret Latvijas Republikas neatkarību, teritoriālo nedalāmību, izteikt vai izplatīt priekšlikumus par Latvijas valsts iekārtas vardarbīgu grozīšanu, aicināt nepildīt likumus, sludināt vardarbību, nacionālo un rasu naidu, klaju nacisma, fašisma vai komunisma ideoloģiju, veikt kara propagandu, kā arī slavēt vai aicināt izdarīt noziedzīgus nodarījumus. Ja tiks konstatēts, ka organizācijas darbības mērķis ir kāds no iepriekš minētajiem, tiesa drīkstēs apturēt tās darbību.
“Viena no galvenajām problēmām ir lielais finansējums no Krievijas, kas tiek novirzīts biedrību darbībai Latvijā, un šis finansējums strauji pieaug,” teikts likumprojekta anotācijā. Krievijas finansējums tiekot tērēts arī informatīvajām kampaņām ar mērķi mainīt sabiedrības uzskatus par demokrātiskām vērtībām, pret valsts dalību ES un NATO. Tāpat notiekot dezinformācijas kampaņas un provokatīvas darbības, lai pārbaudītu sabiedrības reakciju. Formāli šādu organizāciju darbība šķiet atbilstoša Latvijas Republikas Satversmei, bet patiesībā tiekot veikti pretvalstiski pasākumi un šķelta sabiedrība. Uz lūgumu precizēt, kuras tad ir pretvalstiskās un sabiedrību šķeļošās biedrības, gan TM izvairījās atbildēt.
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāts Ainars Latkovskis (“Vienotība”) uzsvēra, ka kopš Krimas okupācijas un kara Austrumukrainā Saeima pieņēmusi virkni likumu, kas attiecas uz valsts drošību, aizsardzības struktūrām un tamlīdzīgi. “Tagad arī pienācis laiks sakārtot citas sfēras, kas, ņemot vērā nestabilo ģeopolitisko situāciju, var būt par apdraudējumu Latvijas drošībai. Agrāk varbūt šķita, ka šajās jomās var iztikt bez īpaša regulējuma, bet tagad redzam, ka tas ir nepieciešams. Kaut vai preventīvu apsvērumu dēļ – lai personas, kas noskaņotas pret Latvijas neatkarību un valstisko nedalāmību, saprastu, ka viņu rīcība nepaliks bez sekām. No savas puses varu apliecināt – šie cilvēki ļoti uzmanīgi vēro likumdošanas izmaiņas,” teica Latkovskis.
Likumprojektu pirmajā lasījumā atbalstīja gandrīz visi klātesošie deputāti. Pret balsoja vienīgi Jūlija Stepaņenko. Viņa uzskata, ka likumprojekts sagatavots nekvalitatīvi. “Aizsedzoties ar plaši interpretējamām valsts drošības interesēm, šāds likums ļaus vērsties pret ikvienu citādi domājošo. Piemēram, par upuriem varēt kļūt tie cilvēki un organizācijas, kas iebilst pret TTIP – transatlantisko līgumu ar ASV,” uzskata deputāte.
Vērojot dažādu marginālu radikāļu un provokatoru darbu, tomēr jāsecina, ka bieži viņi organizējas neoficiālās kopienās ar skaļiem nosaukumiem, bet izvairās oficiāli reģistrēties kā biedrības vai politiskas organizācijas. Šādu praksi izmantojuši arī tādi veidojumi kā Latvijas Nepilsoņu kongress, Viktora Guščina vadītā Latvijas Sabiedrisko organizāciju padome, Krievu skolu aizsardzības štābs un tamlīdzīgi veidojumi. Tas apgrūtina legālu ziedojumu saņemšanu, bet vienlaikus ļauj šīm kustībām izvairīties no atskaitēm par savu finansiālo stāvokli, biedru skaitu un tamlīdzīgi. A. Latkovskis atzina, ka šādu “pagrīdnieku” darbība joprojām ir problēma, ar ko grūti cīnīties: “Demokrātiskā sabiedrībā mēs nevaram viņus tā vienkārši ar asaru gāzi izgaiņāt.” Taču deputāts pauda pārliecību, ka drošības dienesti gatavi reaģēt, ja būs vajadzība.
