Māris Antonevičs: Bumba, kas spēj uzraut gaisā daļu Rīgas 4
Māris Antonevičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Mūsu dienās industriālās ainavas vairs nav tikai nokvēpušās fabrikas un dzeloņdrātīm apjoztas noliktavas. Tās var būt ļoti skaistas un pat ar māksliniecisku vērtību.
Piemēram, atkritumu dedzināšanas fabrika Austrijas galvaspilsētā Vīnē, kuras rekonstrukcijai pēc ugunsgrēka 1987. gadā tika piesaistīts slavenais mākslinieks Frīdensreihs Hundertvasers.
Tagad šī būve tūristiem tiek rādīta kā unikāls arhitektūras šedevrs, līdzās slavenajam (šķībajam) tā sauktajam Hundertvasera namam turpat Vīnē un citiem viņa darbiem.
Arī Rīgā sāk parādīties arvien vairāk skaistu industriālu ainavu.
Vienu no tādām var skatīt, ja Voleros pietuvojas Daugavai un paveras uz Kundziņsalu pretējā krastā. Lielas baltas bumbas ar krāsainiem savienojumiem īpaši labi izskatās tumsā, kad tās tiek izgaismotas, un nav brīnums, ka šo vietu jaunieši dažreiz pat izvēlas romantiskām vakara pastaigām.
Objekta saturs gan nav tik pievilcīgs kā tā izskats, patiesībā tas ir ļoti bīstams. Ja ļoti tieši – tā ir bumba, kas spēj uzraut gaisā daļu Rīgas.
Runa ir par 2013. gadā atklāto minerālmēslu termināli “Riga Fertilizer Terminal”, kurā investēti 60 miljoni eiro. Protams, tā ir liela nauda un liels bizness, tāpēc brīdinājuma balsis, kas skanējušas jau kopš laika, kad vispār tapa zināms par šo ieceri, parasti apslāpst lielāku interešu priekšā.
Valdošajās aprindās šis projekts savulaik tika uzņemts ar gavilēm.
Kā termināļa atklāšanā norādīja tā laika satiksmes ministrs Anrijs Matīss, “Uralhim” ir lielākais šāda veida minerālmēslu ražotājs Krievijā un šādas nopietnas kompānijas izvēle veidot termināli Rīgā liecinot par uzticību Latvijas tranzīta koridoram, ostai un valsts tautsaimniecībai.
Protams, tagad, kad visa pasaule šausminās par notikumiem Libānas galvaspilsētā Beirūtā, kur lielu daļu pilsētas nopostījusi tādu pašu minerālmēslu kravas izraisīts sprādziens, par šo tēmu runā plašāk un nopietnāk.
Notikums izceļas ar to, ka to fiksējuši daudz aculiecinieku un no dažādiem rakursiem. Cilvēki savos mobilajos tālruņos filmēja ugunsgrēku ostas rajonā, kas sākotnēji izpaudās kā dūmi un sprāgstošas petardes, bet jau pēc brīža šajos pašos video redzams milzīgs sprādziens, kas aizslauka visu tuvumā esošo un triecienā turpina postīt visu apkārtni, visbiežāk notriecot no kājām pašu filmētāju, lai gan tas atrodas šķietami drošā dažu kilometru attālumā no notikuma vietas.
Protams, ka pirmā doma, redzot ko tādu, ir par uzbrukumu, terora aktu, raķetes triecienu. Grūti noticēt, ka vainīga var būt vienkārša vieglprātība, nolaidība, biznesa un politiskās intereses, korupcija. No visa pa mazumiņam.
Mēs, protams, varam mierināt sevi ar domu, ka, lai gan mums ir sastopamas visas šīs pašas parādības, tomēr mazākā apjomā nekā Tuvajos Austrumos.
Stāsts jau ir diezgan detalizēti izstāstīts – aizdomīgs Krievijas uzņēmējs, zem Moldovas karoga peldošs kuģis (interesants fakts – Moldovai nav izejas uz jūru, bet flote ir…), pilns ar minerālmēslu kravu, kas 2013. gadā salūst ceļā no Gruzijas uz Mozambiku un ir spiests pietauvoties Libānā, bet, nespējot salabot bojājumus, tur “iesprūst” un galu galā tiek pamests likteņa varā.
Bīstamā krava tiek izvietota ne pārāk uzticamā noliktavā, kurā nelegāli var iekļūt pa dažādiem caurumiem.
Pēc galvenās versijas – tieši mēģinot aizmetināt šos caurumus, esot izcēlies ugunsgrēks, kas novedis pie tālākajām sekām.
Dažāda līmeņa bezatbildība uz politiskās nestabilitātes fona, kur dažādi grupējumi cīnās par ietekmi ne tikai valstī vai galvaspilsētā, bet burtiski atsevišķos tās rajonos. Un osta, protams, ir iekārojams kumoss. Lai gan Latvijā ik pa laikam parādās līdzīgas pazīmes, tomēr, tā teikt, ne jau tik traki.
Tagad pamodušies arī mūsu politiķi, aicinot izvērtēt “Riga Fertilizer Terminal” un citu līdzīgu objektu drošību. Notikums tieši sakrīt ar Rīgas domes vēlēšanām, tāpēc to var aktīvi izmantot kampaņā.
Nav jau tā, ka Rīgas pilsētas kontekstā tas nebūtu aktuāli. Bez Rīgas domes un tās vadības aktīvas līdzdalības šāds objekts vispār nevarētu tapt, un tātad atbildība par to gulstas arī uz “Saskaņu” un “Gods kalpot Rīgai”.
Cita lieta, ka skaidrs, ar ko tas viss beigsies – bažu izteikšanu un mierinošo atbildi, ka ar drošību viss ir labākajā kārtībā. Paies vēlēšanas, vara sadalīta, Beirūtas notikumi pamazām aizmirsīsies, un viss atkal būs pa vecam.
