Bīstamais sastrēgums Everestā 0
Kalnā kāpējiem no pasaules augstākās virsotnes – Everesta – paveras neaizmirstams skats uz pasaules jumtu – Himalajiem. Aizvadītajā nedēļā, iestājoties labvēlīgākiem laikapstākļiem, vairāki simti alpīnistu drūzmējās pēdējā posmā uz virsotni, bet vismaz astoņi zaudēja dzīvību no sala un skābekļa trūkuma, tajā skaitā vairāki, jau dodoties lejup.
Skaidrā dienā visi steidzas uz virsotni
“Esmu pieredzējis sastrēgumus kalnā arī agrāk, taču nekad tik daudz alpīnistu nebija sadrūzmējušies tik lielā augstumā. Ja laikapstākļi būtu spēji mainījušies, varēja notikt milzīga traģēdija,” intervijā “The New York Times” teica pieredzējušais kalnā kāpējs Nirmals Purdža.
54 gadus vecais amerikānis Donalds Kešs, kurš kāpa kalnā grupā, ko rīkoja Nepālas alpīnisma firma “Pioneer Adventures”, gāja bojā no sirdskaites, ko izraisīja skābekļa trūkums lielā augstumā. Kešs jau bija sasniedzis virsotni un devās lejup, kad pēkšņi saļima. Vietējie pavadoņi šerpas, no kuriem daudzi pabijuši virsotnē desmitiem reižu, nespēja viņu glābt. Pirms Everesta Kešs bija spējis uzkāpt visu kontinentu augstākajās virsotnēs. Vēl vairāki kāpēji gāja bojā no apsaldējumiem un sirdsdarbības traucējumiem, jo atceļš no virsotnes ieilga sastrēgumu dēļ.
Tūrisma firmas “Pioneer Adventures” vadītājs Nivešs Karki saista drūzmu virsotnes tuvumā ar labajiem laikapstākļiem. Kā zināms, augstkalnē laiks ļoti strauji mainās, tāpēc kāpšanai bieži ir tikai īss laika sprīdis. “Tobrīd bija tik skaidra diena, tāpēc visi steidzās uz virsotni,” teica Karki, atzīstot, ka kāpēju drūzma ir bīstama jebkuros laikapstākļos. Pagājušajā nedēļā Everestā gāja bojā divi kāpēji: kāds indietis tika atrasts miris savā teltī, bet kāds īrs pazuda bez vēsts pēc kritiena aizā.
Par spīti pieaugošajam riskam, Everests kļūst arvien pārslogotāks. Pērn virsotnē uzkāpa alpīnistu rekordskaits, aprēķinājis Alans Arnets, kurš uzskaita ekspedīciju dalībniekus savā tīmekļa vietnē. Nepālas Tūrisma ministrijai ir dati par 563 kāpējiem – gan ārzemniekiem, gan vietējiem pavadoņiem –, kas sasnieguši virsotni no Nepālas puses. Arneta vērtējumā, vēl 239 cilvēki ir sasnieguši virsotni no Tibetas, pavairojot 2018. gada kopskaitli līdz 802 kāpējiem. Tiek prognozēts, ka šogad kāpēju būs vēl vairāk. Pavasara kalnā kāpšanas sezona parasti ilgst tikai vienu mēnesi no aprīļa beigām līdz maija beigām. Pērn visas sezonas laikā Everestā gāja bojā pieci cilvēki.
No kalna jānones astoņi kilogrami atkritumu
Drūzma Everestā ne tikai palēnina kāpienu, bet arī vairo atkritumu apjomu. Kāpējiem ir jāreģistrējas, lai saņemtu atļauju doties kalnā, taču kāpēju skaits nav ierobežots, tāpēc turpina pieaugt arī atkritumu apjoms. Pēc vispieticīgākjiem aprēķiniem, Everesta nogāzē un ceļā uz virsotni no Nepālas puses ir uzkrājušās vismaz 90 tonnas atkritumu.
No augstkalnes ciemiem un nometnes nepālieši uz savām mugurām vai maisos, ko uzkrauj jakiem, nogādā atkritumus ielejā, bet uz pārstrādes rūpnīcu Katmandu atkritumus nogādā ar lidmašīnu. Ekspedīcija, savācot augstkalnē alus pudeles, konservu kārbas, saplēstas teltis, tukšus skābekļa balonus un citas drazas, parasti ilgst aptuveni nedēļu. “Atkritumi ir kļuvuši par lielu problēmu,” intervijā “NYT” atzīst Nepālas amatpersonas, piebilstot, ka “vides attīrīšanas plāns ir saistīts ar Everesta reģiona slavas glābšanu”.
Nepālas Tūrisma ministrija jau 2014. gadā noteica, ka katram Everestā kāpējam jāatgriežas no ekspedīcijas ar vismaz astoņiem kilogramiem kalnā savāktu atkritumu. Taču varas iestādes līdz šim nav bijušas pietiekami stingras un prasīgas, lai kalnā kāpēji šo noteikumu ievērotu. Pie kalnā kāpēju takām ir izvietotas 46 izturīgas atkritumu kastes no cinka plāksnēm un trīs tualetes. “Tūristi lāgā neievēro mūsu noteikumus, tāpēc pienācis laiks to panākt ar likuma bardzību,” paziņojis pašvaldības pārstāvis.
