Iznīcina kokus un kaitīgs pat cilvēkiem! Bīstamais kaitēklis zeltvēdera mūķene 4
Elīna Kondrāte, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Zeltvēdera mūķenei nepieciešams daudz gaismas un siltuma, tā atrodama saulainās vietās, piemēram, izretinātās mežaudzēs, mežmalās, alejās, augļudārzos. Mūķenes visbiežāk bojā ozolus, apses, liepas, vīksnas, vilkābeles, augļukokus (bumbieres, plūmes, ķiršus). Kā pastāstīja pētnieki, šajā reģionā kāpuri galvenokārt apskādējuši ozolus, arī ķiršus, tuvumā esošās akācijas un mežrozītes. Dažādu vecumu kāpuri novēroti arī uz ēku sienām un rāpojot pa taciņām.
Kāpuri apgrauž koka zaļās lapas. Spēcīgākie koki, iespējams, atkal sazaļos vēl šovasar, taču citi atkopsies krietni vēlāk. Ja atlapošana turpināsies vairākas sezonas, koki var aiziet bojā.
Kas veicinājis savairošanos
Zemgalē zeltvēdera mūķene novērota arī iepriekš, taču šogad kaitēklis savairojies ievērojamā skaitā. Nav precīzi nosakāms, kāpēc tā noticis. To ietekmējis šiem kaitēkļiem labvēlīgu apstākļu kopums, kas vairākus gadus pēc kārtas ļāvis populācijai strauji pieaugt: silts pavasaris, garš augu veģetācijas periods, labvēlīgi laika apstākļi barošanās periodā, populācija ir izolēta.
Lai arī turpmākā kāpuru attīstība vēl nav precīzi prognozējama, pagaidām Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) riskus citām saimniecībām Latvijā nesaskata. Turklāt novērots, ka daudzi kāpuri ligzdās aizgājuši bojā, iespējams, ar kādu slimību, kas izplatījusies blīvā kāpuru daudzuma dēļ.
Jāiznīcina mehāniski
Patlaban, kad kāpuri jau ir pieauguši, pārstājuši baroties un gatavojas iekūņoties, ar augu aizsardzības līdzekļiem tos iznīdēt vairs nav iespējams, jo kāpurus pasargā to pūkainie matiņi.
Labākais laiks kāpuru iznīcināšanai ir agrs pavasaris vai rudens, taču arī tagad kokos esošos tīklojumus, kuriem iespējams piekļūt, var iznīcināt mehāniski – uzmanīgi izgriezt un sadedzināt vai ielikt spainī un apliet ar verdošu ūdeni. Atsevišķus kāpurus, kas rāpo pa taciņu vai zāli, var nospiest. Lai atbrīvotos no kāpuriem, kas apsēduši dzīvojamās ēkas, vislabāk izmantot putekļsūcēju ar ūdensfiltru, ūdenim pievienojot nedaudz ziepju.
Izgriežot kāpuru ligzdas, noteikti jālieto aizsargbrilles, respirators, cimdi un ciešs, sauss apģērbs, lai pasargātu no saskares ar ādu.
Lai toksiskie matiņi netiktu pacelti gaisā, bet pieliptu pie zemes, plānojot veikt āra vai dārza darbus sausā laikā, pirms tam ieteicama laistīšana (arī pirms likvidē tīklojumus). Taču pēc cilvēku pieredzes zināms, ka alerģija, īpaši jutīgākiem vai ar astmu slimojošiem, var izpausties, pat ievērojot piesardzības pasākumus un lietojot aizsarglīdzekļus.
Jāvēro rudenī
Zeltvēdera mūķenei ir viena paaudze gadā, proti, jūlijā tauriņi dēj olas. Augustā vai septembra sākumā izšķiļas jaunie kāpuri, kas barojas ar koku lapām vai pumpuriem un veido tīklojumus, kuros iepin zarus un lapas. Satīklojumos var koncentrēties pat vairāki simti kāpuru, un tajos tie arī pārziemo.
Kāpuri atsāk baroties pavasarī līdz ar lapu plaukšanu. Siltā laikā tie izklīst un barojas individuāli. Ja kļūst vēsāks, atkal var atgriezties ligzdās. Jūnija vidū vai beigās kāpuri iekūņojas grupās. Pirms iekūņošanās tie var izklīst, meklējot labāko vietu. Šajā attīstības posmā tie var iemājot arī dzīvojamajās ēkās. Jūnija beigās un jūlija sākumā izlido balti tauriņi ar brūnu aizmugurēju ķermeņa daļu.
Pašlaik uz kokiem redzami pērnā gada kāpuri, taču septembrī no olām šķilsies jaunā paaudze. Tāpēc vietās, kur novērojama zeltvēdera mūķenes savairošanās, rudens sākumā rūpīgi jāapseko gan tuvējie ozoli un citi lapukoki, gan augļukoki dārzā. Tauriņi dēj olas uz lapu apakšpuses, savukārt kāpuri ligzdas veido koku vainagu augšpusē.
Augu aizsardzības līdzekļu lietošana visefektīvākā ir pavasarī, kad kāpuri vēl nav klāti ar matiņiem un sāk baroties individuāli ārpus ligzdām. Pašlaik šim kaitēklim konkrēts augu aizsardzības līdzeklis Latvijā nav reģistrēts. Lai noteiktu, kurš no reģistrētajiem augu aizsardzības līdzekļiem lapukokiem, skujkokiem vai kokaugiem būtu efektīvs šajā gadījumā, vēl jāveic izpēte, sadarbojoties ar to valstu kolēģiem, kurās šo kaitēkli jau ierobežo, izmantojot augu aizsardzības līdzekļus. Ja kāpuri turpinās savairoties lielā skaitā un būs nepieciešama miglošana, noteikti būs jālieto profesionālie augu aizsardzības līdzekļi, un par konkrētiem preparātiem jākonsultējas VAAD, pauž Anitra Lestlande.
Ziņo atbildīgi!
Lai apzinātu zeltvēdera mūķenes savairošanās apmērus, Latvijas iedzīvotāji aicināti ziņot par saviem novērojumiem, kritiski izvērtējot, vai kokā patiešām redzami šā kaitēkļa kāpuri. “Katru dienu saņemam ap simt ziņojumu par dažādu kaitēkļu tīklojumiem. Ir ļoti daudz kaitēkļu, kas vij tīklus, bet ne visi ir bīstami. Mēs aicinām ziņot tikai par zeltvēdera mūķeni. Ja iespējams, var pievienot kaut ar telefonu uzņemtu bildi,” ierosina Agnis Šmits.
Uzzinot un apsekojot vietas, kur zeltvēdera mūķene savairojusies, VAAD sadarbībā ar Valsts meža dienestu un Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu Silava plānojuši izlikt feromonu slazdus, tā novērojot tauriņu populāciju un prognozējamo iespējamo kāpuru skaita pieaugumu. Pēc šiem novērojumiem tiks pieņemts lēmums, kā rīkoties tālāk, lai samazinātu kāpuru izplatību.
Ziņas var sniegt:
Valsts meža dienesta Meža un vides aizsardzības daļas vecākajiem ekspertiem
Oskaram Zaļkalnam – tālr. 26188968; e-pasts: [email protected],
Vasilijam Kolačam – tālr. 29441040; e-pasts: [email protected]
Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava vadošajam pētniekam
Agnim Šmitam – tālr. 26543584; e-pasts: [email protected]
Zeltvēdera mūķenes kāpuru raksturīga pazīme, kas tos atšķir no citiem kaitēkļiem, ir divi oranži punktiņi uz muguras. Veselībai kaitīgi ir tikai zeltvēdera mūķenes kāpuru matiņi. Tauriņu matiņi nav toksiski. Garākie matiņi, kas redzami uz kāpura muguras, nav indīgi. Toksiskās vielas satur īsākie, kas atrodas pie kāpura ādas, – ļoti sīki (aptuveni 1/10 no 1 mm), kā piltuvītes salikti viens otrā. Tie lūst un izplatās gaisā un uz apkārtējiem priekšmetiem. Lielāko risku toksiskie matiņi izraisa no maija sākuma līdz jūlija beigām.
Bieži par šo kāpuru klātbūtni cilvēki aizdomājas, kad uz ādas parādās niezoši izsitumi. Tie nav dzīvībai bīstami, taču izraisa lielu diskomfortu.
Konsultējuši Valsts Augu Aizsardzības dienesta Augu Aizsardzības Departamenta integrētās augu aizsardzības daļas vadītāja Anitra Lestlande un Latvijas Mežu Mežzinātnes Institūta “Silava” vadošais pētnieks Agnis Šmits.
