Bīstamais iedegums solārijā 0
Ir priekšstats, ka brūni iedeguši cilvēki ir skaisti un veiksmīgi. Ziemā, kad pietrūkst saulītes gaismas un siltuma, daudzi šokolādes brūnumu meklē solārijā, taču dermatologi brīdina: sauļošanās nelabvēlīgās sekas liks sevi manīt pēc gadiem.
Solārija lampas izstaro divus ultravioletā starojuma (UV) veidus, un atšķirībā no saules gaismas aptuveni 95–99% ir A stari, kas ādā iekļūst visdziļāk. Tie iedarbojas netieši, veidojot brīvos radikāļus – ķīmiskus savienojumus, kuri bojā šūnu kodolus un ģenētisko materiālu jeb DNS. Tiek sagrautas kolagēna un elastīna šķiedras, kas nosaka ādas tvirtumu, un tā ar laiku kļūst sausa, rodas krunciņas.
Tiem, kuri vēlas pēc iespējas ilgāk saglabāt jauneklīgu izskatu, “Derma Clinic Riga” dermatoloģijas rezidente Zane Stāmere iesaka to nepakļaut solārija iedarbībai, jo novecošanas process ir neizbēgams, turklāt ultravioletais starojums ietekmē matus, veicinot to izkrišanu. Vēl tas var provocēt kataraktas attīstību un plakanšūnu vēža rašanos acs gļotādā, jo diemžēl ne vienmēr tiek lietotas solārijam paredzētās aizsargbrilles.
Ātri rodas, ātri zūd
Solārijā veidojas ātrais iedegums, kas drīzumā zūd, taču nav pierādījumu, ka tas kaitē mazāk nekā saule. Īsto ādas brūnumu rada saules UVB starojums, kas atšķirībā no UVA starojuma, nokļūstot epidermā, bojā šūnu kodolus tiešā veidā, mēdz izraisīt apdegumu, un katrs no tiem palielina ļaundabīgu ādas veidojumu risku. Tas palielinās vēl vairāk, ja āda tiek pakļauta intensīvai saules vai solārija iedarbībai jaunībā, tāpēc dermatologi sauļošanos solārijā līdz 18 gadiem atzīst par nepieļaujamu. Paaugstināto risku saslimt ar ādas vēzi pierāda pētījumi, tāpēc daudzās valstīs solārija apmeklējums līdz šim vecumam ir aizliegts.
Zane Stāmere uzsver: maldīga ir doma, ka solārijā iespējams iegūt Latvijas lielākajai iedzīvotāju daļai trūkstošo D vitamīnu. Tas veidojas, tikai uzturoties saulē, taču šim nolūkam pietiek ar 5–15 minūtēm ik dienu. Ziemā jācenšas vitamīnu uzņemt ar uzturu, bet, ja ir pazemināts D vitamīna līmenis asinīs, papildus jālieto pilieni.
Āda neko neaizmirst
Ādas virskārtā atrodas melanocīti – šūnas, kas aizsargā pret UV stariem un veido ādas pigmentāciju –, kā arī imūnajai sistēmai piederošās Langerhansa šūnas. Patiesībā par iedegumu nevajadzētu priecāties, jo tas nozīmē, ka melanocīti izdala melanīnu, cenšoties pretoties UV starojumam. Kā uzsver Zane Stāmere, pastāvīgi pakļaujot sevi UV stariem, imūnsistēma tiek nevis stiprināta, kā daudzi domā, bet gan vājināta. Ja organismā mīt herpesvīruss, ilgstoša un intensīva sauļošanās var izprovocēt aukstumpumpas, kā arī ādas bakteriālo infekciju. Pakļaujot sevi intensīvam UV starojumam, tiek bojātas Langerhansa šūnas, kas aizsargā ādu. Daudzi, atpūšoties dienvidu zemēs, jūtas moži, taču, atgriežoties Latvijā, pašsajūta pasliktinās. Iespējams, tas izskaidrojams ar vāju imūnsistēmu, nevis drūmo laiku vai citiem iemesliem.
Nav jābrīnās, ka tiem, kas solārijā gadu gaitā uzkrāj UV starojumu, parādās arvien vairāk nēvusu (tā dermatologi sauc dzimumzīmes, kas iegūtas dzīves laikā), kā arī gaiši un tumši pigmenta plankumi un ļaundabīgi ādas audzēji, piemēram, bazalioma, plakanšūnu karcinoma un melanoma, kas ir visļaundabīgākā un ātri progresē.
Āda neaizmirst nevienu solārija apmeklējumu, jo ultravioletā starojuma ietekme uzkrājas. Šķiet, ka vienā reizē nenotiks nekas slikts, taču pētījumi liecina par ievērojamu ādas vēža riska pieaugumu tiem, kas solāriju apmeklējuši kaut vienu reizi.
Sauļošanās īpaši bīstama ir cilvēkiem ar bālu ādu. Melanocītu šūnu skaits visiem ir vienāds, taču izdalīto pigmentu daudzums atšķiras. Jo āda bālāka, jo mazāk melanīna un sliktāka aizsardzība pret UV starojumu. Zvilnot solārijā, skaisti brūnu iedegumu tāpat neizdosies iegūt, vienīgi veidosies vairāk vasarraibumu, pigmenta plankumu un paplašinātu asinskapilāru, kā arī palielināsies ļaundabīgu ādas audzēju risks.
Kad jāuzmanās īpaši
Solāriju nedrīkst apmeklēt, izmantojot kosmētiku vai zāles, kas pastiprina ādas jutību pret sauli, piemēram, antibiotikas vai retinoīdu grupas medikamentus pret pinnēm. Novērojumi liecina, ka, lietojot hormonālo kontracepciju, mākslīgā sauļošanās vēl vairāk veicina pigmenta plankumu veidošanos.
Tiem, kam ir daudz pigmentētu un citu veidojumu uz ādas, pirms solārija apmeklējuma jākonsultējas ar dermatologu. Aizraujoties ar sauļošanos, melanīns sāk izdalīties nevienmērīgi vai arī UV starojuma iedarbībā rodas balti plankumi, jo šūnas atsevišķās vietās vairs nespēj sintezēt brūno pigmentu.
Ja, neraugoties uz dermatologu brīdinājumiem, vēlme apmeklēt solāriju nezūd, vismaz jāpārliecinās, vai lampas ir jaunas un atbilst Eiropas Savienībā noteiktajām normām.
Reizēm, ja medikamenti nelīdz, Zane Stāmere solārijam līdzīgas procedūras iesaka vienīgi psoriāzes slimniekiem, jo ultravioletais starojums kavē šūnu pastiprināto dalīšanos. Dažkārt īsu kursu veidā tas noder arī ekzēmas un neskaidra dermatīta gadījumā.
