Bīstamais cilvēka labākais draugs 0
Kopš traģiskā negadījuma, kad Šampētera ielā agresīvi suņi saplosīja sētnieci, iedzīvotāju ziņojumi par klaiņojošiem suņiem desmitkāršojušies, norāda dzīvnieku patversmēs. Tādēļ Rīgas domē aicina izvērtēt, cik patiesībā agresīvi ir uz ielas sastaptie klaiņojošie četrkājaiņi.
“Izsaukumu ir tiešām daudz, tādēļ tos rūpīgi izvērtē, vispirms izvēloties doties pie tiešām agresīviem suņiem,” norāda Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas preses sekretāre Dzintra Āboliņa. “Nevar katru mazo krancīti vai paklīdušu pūdeli uzskatīt par nopietnu apdraudējumu cilvēkiem. Turklāt noķerto suņu izmitināšana arī ir problemātiska – SIA “Dr. Beinerts”, ar kuru pašvaldībai noslēgts līgums par klaiņojošo dzīvnieku izķeršanu, mēnesī var izmitināt līdz 40 suņiem. Taču tie visi vēl jāattārpo, jāsterilizē, jābaro. Turklāt pēc likumā noteiktajām 14 dienām, kuru laikā gaida piesakāmies saimnieku, veselie suņi nebūt uzreiz netiek iemidzināti – tiem meklē jaunas mājas un arī šajā posmā nepieciešama nauda to uzturēšanai,” tā Dz. Āboliņa.
Pašā SIA “Dr. Beinerts” atzīst – patversme ir pārpildīta jau kopš Jaunā gada sagaidīšanas salūtiem, kad daudzi nobijušies suņi aizskrēja no saviem saimniekiem. To apliecina arī dzīvnieku patver-smē “Ulubele”.
Zanda Bērziņa, dzīvnieku patversmes “Ulubele” vadītāja: “Šābrīža ažiotāža ir pārspīlēta – cilvēki jau zvana par jebkuru kaimiņu suni, kurš nīgrāk paskatījies uz viņu pusi. Tādēļ vispirms zvanītājam vaicā, vai viņš pazīst suņa saimnieku, vai dzīvnieks vēl ir tur. Kopumā Beinerta klīnikai ir divi auto, ar ko reaģēt uz izsaukumiem, tādēļ būtiski ir braukt pie tiešām agresīviem suņiem, kas apdraud cilvēkus.
No tiem dzīvniekiem, kas pašreiz atrodas pārpildītajās patversmēs, tikai 3 – 5% ir bezsaimnieku suņi. Pārējiem ir bijuši vai joprojām ir saimnieki, kuri par tiem nerūpējas.”
Zanda Bērziņa tāpat kā Rīgas domes amatpersonas ir pārliecināta, ka risinājums būtu ātrāka obligātās suņu “čipošanas” sistēmas ieviešana, kam pašlaik noteikts pārejas periods līdz 2016. gadam. Par sistēmas ieviešanu atbildīgā Zemkopības ministrija (ZM) gan uzsver – tas nav tik vienkārši un svarīgāk būtu panākt sabiedrības domāšanas un attieksmes maiņu šajā jautājumā.
Liene Ansone, ZM Veterinārā pārtikas departamenta nodaļas vadītāja: “No pagājušā gada 1. jūlija iedzīvotājiem ir iespēja reģistrēt savu mājas mīluli vienotā valsts datu bāzē, ko uztur valsts aģentūra “Lauksaimniecības datu centrs”. Tajā var reģistrēt trīs veidu mājdzīvniekus – suņus, kaķus un istabas seskus. Ministru kabineta noteikumi, kas paredz obligātu čipu lietošanu, jau ir spēkā, un praksē tos lieto dzīvniekiem, kas piedalās izstādēs un izbrauc no valsts. Runājot par pārējiem, problēma ir naudā. Iecerētais aptuveni divu miljonu latu lielais finansējums no ES fondiem, kas ļautu rīkot valsts iepirkumu mikročipu iegādei, mums tomēr nebija pieejams, jo šis projekts neatbilda finansējuma saņemšanas nosacījumiem. Domāju, ka pārejas posma noteikšana līdz 2016. gadam ir pareiza, jo cilvēkiem jāizvērtē, cik izmaksās suņa uzturēšana. Piemēram, obligātā reģistrācija datu bāzē maksā piecus latus, čips arī aptuveni tikpat, tāpat jārēķina arī citas izmaksas.”
Uzziņa Par klaiņojošiem (agresīviem) suņiem Rīgā var ziņot: SIA “Dr. Beinerts” – 25473333 (uz izsaukumiem pēc agresīviem suņiem brauc visu diennakti, pārējā laikā izsaukumi tiek pieņemti no plkst. 9 līdz 18. Rīgas pašvaldības policijai – 67037811 vai mikrorajonu iecirkņos. Dzīvnieku patversme “Ulubele” – 25473333. |
