Operācija, kas apsteidz insultu. Bet kā pamanīt brīdinošos simptomus? 0
Daudzos gadījumos insulta profilakses nolūkā jāveic operācija, iepriekš izdarot visus nepieciešamos izmeklējumus un analīzes.
Aterosklerozes gadījumā miega artērijās, tāpat kā pārējos asinsvados, izgulsnējas lipīdi, kas izraisa to sašaurināšanos un pat nosprostojumu. Diemžēl daudzi par šo problēmu uzzina tikai tad, kad smadzenēs jau noticis insults, ko medicīnā sauc par katastrofu.
“Uz asinsvadu negludās virsmas var veidoties trombi, kuri dažkārt ar asinsplūsmu nokļūst smadzenēs, izraisot īslaicīgus smadzeņu asinsapgādes traucējumus,” stāsta P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas asinsvadu ķirurgs Kaspars Ķīsis. Aterosklerotiskajai plātnītei plīstot un asinsvadam nosprostojoties, viena smadzeņu puslode paliek bez asinsapgādes, tāpēc notiek smadzeņu infarkts, ko tautā dēvē par insultu. 20 – 25% gadījumu tā iemesls ir sašaurinājumi miega artērijās.
Simptomus nedrīkst ignorēt
“Ja miega artērija sašaurināta labajā pusē, īslaicīgi kustību traucējumi, kas ilgst vairākas minūtes, radīsies kreisajā rokā, un otrādi. Tad pacients nevar noturēt krūzīti vai veikt citas vienkāršas darbības. Iespējams neskaidras izcelsmes samaņas zudums. Bieži ir redzes traucējumi bojātās artērijas pusē – acij priekšā nokrīt tāds kā aizkars,” raksturo Kaspars Ķīsis.
Kritiska artērijas sašaurinājuma gadījumā šādas, mediķu valodā runājot, tranzitori išēmiskas lēkmes var būt vienu vai pat vairākas reizes dienā. Gan pēc lēkmes, gan insulta obligāti jāpārbauda miega artērijas un nepieciešamības gadījumā jākonsultējas ar asinsvadu ķirurgu. Vispirms veic ultrasonogrāfiju, bet pēc tam atkarībā no tajā atklātā datortomogrāfijas angiogrāfiju vai magnētiskās rezonanses angiogrāfiju. Kā stāsta dakteris Ķīsis, tikai uz ultrasonogrāfiju vien nevar paļauties, jo tā ir subjektīva metode, piemēram, gadās, ka tās slēdzienā norādīts, ka miega artērija sašaurinājusies par 60 – 70%, taču tālākos izmeklējumos izrādās, ka ne vairāk kā par 20 – 30% vai arī otrādi.
Ja noticis insults un atklātas izmaiņas miega artērijās, lai izlemtu, cik steidzami nepieciešama operācija, izvērtē smadzeņu bojājuma pakāpi un pacienta vispārējo veselības stāvokli. Vairākās valstīs pēc tādiem notikumiem pieņemts to veikt divu nedēļu laikā, jo šajā periodā pastāv lielāks atkārtotu lēkmju vai insulta risks. Kā stāsta dakteris Ķīsis, Latvijā operāciju parasti iesaka izdarīt, ja sašaurinājums ir lielāks par 75%. Ja tas ir mazāks un neizraisa simptomus, jālieto zāles asiņu šķidrināšanai, lai kavētu trombu veidošanos uz aterosklerotiskās plātnes, kā arī medikamenti pret augstu holesterīna līmeni, lai plātni stabilizētu un kavētu aterosklerozes progresēšanu.
“Bieži gadās, ka pacients tiek ievietots slimnīcā ar asinsvadu bojājumu kājās, taču, atklājot sašaurinājumu miega artērijās, vispirms operējam to, jo, veicot kāju artēriju operāciju, miega artērijai trombozējoties, var rasties insults. Savukārt atrodot sašaurinājumu miega artērijās, noteikti jāpārbauda arī kāju artērijas,” norāda dakteris Ķīsis.
