Bīstamais afekta stāvoklis – izdara noziegumu un pat neapzinās to. Vai tiesa to ņem vērā? 0
Ko nozīmē afekta stāvoklis? Vai noziegums, kas izdarīts brīdī, kad cilvēks uztraukumā pat īsti nesaprot, kas notiek, tiesā tiek ņemts vērā, un kas tādu afekta stāvokli var noteikt? ALEKSEJS RĪGĀ
Afekta stāvoklis ir spēcīgs un relatīvi īslaicīgs emocionāls brīdis, kas cilvēku piemeklē galēji kritiskās situācijās, kad viņš nespēj atrast adekvātu izeju no negaidītiem, bīstamiem apdraudējumiem. Šis stāvoklis var būt gan fizioloģisks, gan patoloģisks. Pirmajā gadījumā cilvēks tomēr pārsvarā saglabā kontroli pār savu rīcību, bet otrajā gadījumā rīcību ietekmē spēcīgas dusmas, bailes, apjukums, neizpratne, apdraudējuma sajūta. Afekta laikā pulss parasti paātrinās, elpošana kļūst biežāka, sejas krāsa sārta. Tādos brīžos cilvēks var arī uzbrukt otram un izdarīt noziegumu, turklāt tas notiek bez pienācīgas apziņas kontroles.
Iemesls šādam stāvoklim nereti ir cilvēka pārdzīvotais iekšējais konflikts, ko izraisa vai nu pretrunas starp viņa tieksmēm, centieniem, vēlmēm, vai arī pretrunas starp prasībām, ko izvirza citi vai viņš pats, un iespējām šīs prasības izpildīt. Stipra psihiska uzbudinājuma stāvokli turklāt var izraisīt cietušā prettiesiska rīcība ne tikai pret pašu vainīgo, bet arī pret viņa tuviniekiem (piemēram, pret bērniem, laulāto, brāļiem, māsām). Apziņas traucējumi var novest pie nespējas vēlāk atcerēties afektu izraisījušā notikuma atsevišķas epizodes.
Stiprs psihiskais uzbudinājums reizēm var rasties ne tikai cietušā prettiesiskas rīcības rezultātā – tā cēlonis var būt arī ilgstoša psihotraumējoša situācija, kad kāds cilvēks ilgākā laika posmā sistemātiski ar savu rīcību rada paaugstinātu trauksmes izjūtu un noved līdz tā dēvētajam pēdējā piliena efektam.
Piespriežot sodu, tiesa ņem vērā faktu, ka noziegums izdarīts afekta stāvoklī, taču tas ir jāpierāda. Lai precīzi noteiktu, vai cilvēks, izdarot noziegumu, bijis šādā stāvoklī, jālūdz policiju, tiesu vai prokuroru nozīmēt komplekso tiesu psihiatrisko un psiholoģisko ekspertīzi. Eksperti atbildēs uz jautājumu, vai cilvēks, izdarot noziedzīgu nodarījumu, atradies fizioloģiskā afekta vai citā emocionālā stāvoklī, kas varēja būtiski ietekmēt viņa uzvedību.
