Uzmanīgi ar “zaļajiem suvenīriem”! Bīstamā svešzemju ienācēja Eiropā – ‘Xylella fastidiosa’ 0
Alise Valdēna, VAAD Augu karantīnas departamenta Fitosanitārās uzraudzības daļas vecākā inspektore
Xylella fastidiosa ir viena no visbīstamākajām baktērijām pasaulē, kas apdraud vairāk nekā 300 dažādu augu sugu, tostarp tādas Latvijā saimnieciski un ekonomiski nozīmīgas koku sugas kā ozolus, kļavas, vītolus, gobas, vīksnas, zirgkastaņas, arī augļu kokus un ogulājus – plūmes, ķiršus, avenes, kazenes, dzērvenes, krūmmellenes. Baktērija var bojāt arī daudzus plaši izplatītus dekoratīvos augus (hortenzijas, efejas, lavandas, rozmarīnu, pelargonijas u. c.).
Xylella fastidiosa jeb bakteriālais lapu apdegums sākotnēji bijis sastopams vienīgi Āzijā un Amerikā. Eiropā pirmo reizi tā konstatēta 2013. gadā Itālijā, kur vairāku gadu laikā radījusi milzu zaudējumus olīvu audzētājiem, izpostot olīvkokus vairāk nekā 300 000 ha platībā. 2014. gadā baktērija konstatēta Francijas Korsikas salā un nedaudz vēlāk arī tās kontinentālajā daļā – Provansas, Alpu, Azūra Krasta reģionā. Francijā baktērija postījusi dažādas dekoratīvo augu sugas, bet visbiežāk tā konstatēta dekoratīvajiem augiem – tādiem kā Polygala myrtifolia (miršlapu ziepenīte), Helichrysum italicum (Itālijas salmene), kā arī lavandām un oleandriem.
2016. gadā Spānijā baktēriju vispirms konstatēja Baleāru salās (Maljorkā, Menorkā un Ibizā), bet 2017. gadā – Alikantes reģionā valsts sauszemes daļā. Spānijā baktērija galvenokārt konstatēta saldajiem ķiršiem, vīnogulājiem un mandelēm. 2016. gada vasarā Vācija informēja, ka baktērija konstatēta vienam oleandra augam, kas no kaimiņmājas aiznests pārziemot uz dārzniecības siltumnīcu. Pēc kāda laika baktēriju konstatēja vēl trim citiem augiem. Tā kā nebija iespējams noteikt baktērijas izplatīšanās iemeslu un lai novērstu tālāku tās izplatīšanos, iznīcināti visi šajā siltumnīcā augošie augi, kā arī tie, kas varētu būt bijuši jebkādā saskarē ar inficētajiem augiem (materiāliem, inventāru, darbarīkiem u. c.) – kopskaitā ap 100 800 dažādu augu.
Kaut arī baktērijas izplatībai piemērotāks ir siltais Dienvideiropas klimats, Eiropas pārtikas drošības aģentūra (EFSA) veikusi izpēti un konstatējusi, ka baktērija var ieviesties un izplatīties arī Eiropas ziemeļu valstīs.
Augu aizsardzības līdzekļi nelīdz
Baktēriju nav iespējams ierobežot ar augu aizsardzības līdzekļiem. Šo slimību pārnēsā kukaiņi, kas barojas ar augu sulu, piemēram, cikādes. Slimības straujo izplatību veicina saimniekaugu sugu kuplais skaits.
Galvenais veids, kā apturēt baktērijas izplatību, ir ļoti stingru fitosanitāro pasākumu piemērošana – inficēto koku un apkārtējo saimniekaugu pēc iespējas ātrāka iznīcināšana. Neveicot pasākumus, baktērija var strauji kā ugunsgrēks izplatīties uz daudzām nozīmīgām kultūrām, tādējādi būtiski ietekmējot ne tikai lauksaimniecību, bet arī bioloģisko daudzveidību un vidi.
Saimniekaugi
Xylella fastidiosa saimniekaugu klāsts ir milzīgs, tie var būt ne tikai kokaugi, bet arī lakstaugi un nezāles – āboliņš, lucerna, vībotnes, balandas utt. Daudziem augiem (galvenokārt savvaļas) baktērija var neizraisīt slimības pazīmes vai arī iemiesoties latentā formā, tādā veidā šie augi var kalpot kā starpnieki baktērijas tālākajai izplatībai kukaiņiem, kas barojas ar augu sulu. Šī bīstamā baktērija apdraud arī tādas Dienvideiropā saimnieciski nozīmīgas koku sugas kā citrusi, vīnogulāji, olīvkoki, mandeles, persiki. Sākotnēji baktērija būtiski samazina šo kultūraugu ražu, bet pēc tam augs viena divu gadu laikā aiziet bojā. Siltais klimats veicina baktērijas vairošanos un augu bojāeju.
Cik lielas iespējas, ka baktērija var ienākt Latvijā?
Galvenais baktērijas izplatīšanās veids ir ar stādāmo materiālu (arī podaugiem, kas domāti dekoratīviem nolūkiem). Tāpēc ir ļoti jāuzmanās ar zaļo suvenīru ievešanu no tām valstīm, kur baktērija ir izplatīta. Jāuzmanās ar nezināmas izcelsmes augu audzēšanu vai glabāšanu siltumnīcās, ko izmanto komercializētiem nolūkiem. Baktēriju var izplatīt ar rokām, instrumentiem, dažādiem iepakošanas materiāliem.
Atklātā laukā ļoti strauji baktērija izplatās ar vektoru organismiem – kukaiņiem, kas barojas ar augu sulu. Viena no šādām kukaiņu sugām – putu cikāde – plaši sastopama arī Latvijā. Simptomi, pazīmes. Baktērijas nosprosto koksnes vadaudus. Tas kavē auga attīstību, izraisa lapu vīšanu, koka vainaga atmiršanu un bojāeju. Infekcijas sākuma stadijā daļa lapu sāk nobrūnēt (parasti no lapas plātnes malām). Ap atmirušo daļu veidojas dzeltens vai sarkans loks. Ar laiku lapas novīst, pilnībā nokalst un nokrīt, bet lapu kāti paliek piestiprināti zariem. Inficētais stumbrs un zari attīstās neregulāri, jaunajos zaļajos audos rodas plankumi. Var veidoties neparastas formas stumbrs un augļi.Dažādiem saimniekaugiem simptomi var nedaudz atšķirties atkarībā no Xylella fastidiosa celma, kas bieži ir specifisks konkrētam saimniekaugam.
