ASV prezidents Donalds Tramps nosaka sankcijas Irānai, 24.06.2019.
ASV prezidents Donalds Tramps nosaka sankcijas Irānai, 24.06.2019.
Foto: SCANPIX/EPA/LETA

Bīstama spriedze ASV un Irānas attiecībās 0

Aizvadītās nedēļas nogalē, Irānai notriecot ASV bezpilota lidaparātu stratēģiski svarīgā Hormuza šauruma rajonā, Vašingtonas un Teherānas attiecības sasniegušas bīstamu spriedzi.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
VIDEO. Parastā tauta nesaprot augsto mākslu? Šoreiz ir par traku! Kristians Brekte pamatīgi satracinājis latviešus
Lasīt citas ziņas

Tas bija pirmais Teherānas atzītais Irānas spēku tiešais uzbrukums ASV militāram mērķim Persijas līča rajonā.

Irāna apgalvo, ka drons ielidojis tās gaisa telpā, bet ASV uzstāj, ka lidaparāts atradies virs starptautiskiem ūdeņiem. Lai gan iepriekš ASV prezidents pieļāva, ka lidaparāta notriekšana bija nejauša kļūme, vēlāk viņš apsūdzēja Irānu par apzinātu lidaparāta notriekšanu. Tramps paziņoja, ka pēdējā brīdī atsaucis gaisa triecienus trim objektiem Irānā, jo triecieniem būtu liels upuru skaits un tā nebūtu samērīga atbilde uz ASV izlūkošanas bezpilota lidaparāta notriekšanu.

CITI ŠOBRĪD LASA

ASV prezidents arī pavēstīja, ka šonedēļ ASV noteiks jaunas plašas papildu sankcijas pret Irānu. Tramps atzina, ka joprojām apsver militāru vēršanos pret Irānu, sakot, ka spēka izmantošana “vienmēr būs iespēja, kamēr vien mēs to neatrisināsim”. ASV prezidents piebilda, ka būtu Irānas “vislabākais draugs” un islāma republika varētu būt turīga valsts, ja tā atteiktos no kodolieročiem.

Analītiķi atzīmē ASV pretrunīgo stratēģiju attiecībās ar Irānu, tai mainoties no atklāta kareivīguma, ko pauž nacionālās drošības padomnieks Džons Boltons, līdz diplomātiskiem priekšlikumiem, ko izteikušas citas ASV amatpersonas. Prezidents Donalds Tramps izteicies, ka nevēlas karu ar Irānu, taču piekritis ASV spēku komandiera Vidējos Austrumos ģenerāļa Keneta Makenzija priekšlikumam nosūtīt uz Persijas līča rajonu vēl 2500 karavīru.

Militārajiem ekspertiem nav vienota viedokļa, kurai stratēģijai būtu jādod priekšroka, dažiem no viņiem uzsverot, ka Ķīna ir daudz nopietnāks militārs izaicinājums nekā Irāna, atzīmē laikraksts “The Washington Post”. Pēc vairākiem Irānai izteiktiem nopietniem brīdinājumiem prezidents Tramps pēkšņi mainīja toni un paziņoja, ka ir atsaucis plānotos militāros triecienus, un piebilda, ka varot iedomāties nākotni, kurā ASV ir Irānas “labākais draugs”. ASV mediji atzīmē, ka ar Trampa ziņu pirms dažām dienām Pentagons veica kibertriecienus pret Irānas bruņoto spēku komandcentriem un infrastruktūru, paralizējot datorsistēmas, kas kontrolē raķešu palaišanu.

Trampa padomnieks nacionālās drošības jautājumos Džons Boltons paziņojis, ka Teherānai nevajadzētu uzskatīt ASV prezidenta lēmumu pēdējā brīdī atsaukt gaisa triecienus Irānai par ASV vājuma izpausmi. “Ne Irānai, ne arī kādam citam naidīgam spēkam nevajadzētu ASV apdomību un piesardzību kļūdaini uzskatīt par vājumu,” Boltons teica, tiekoties ar Izraēlas premjerministru Benjaminu Netanjahu Jeruzalemē.

Reklāma
Reklāma

“Neviens viņiem nav izsniedzis medību atļauju Vidējos Austrumos,” teica Boltons. “Mūsu bruņotie spēki ir atjaunoti un gatavi rīkoties,” uzsvēra Trampa padomnieks. Boltons bija ieradies Izraēlā uz iepriekš plānotu trīspusēju tikšanos ar Krievijas Drošības padomes sekretāru Nikolaju Patruševu un Izraēlas valdības nacionālās drošības padomnieku Meiru Ben-Šabatu. Tikšanās dalībnieki apsprieda situāciju Vidējo Austrumu reģionā, īpaši pievēršoties Sīrijai.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.