Vismaz 15 šāvieni un ātrums 240 km/h. Sāk tiesāt autovadītāju, kurš narkotiku reibumā muka no policijas 32
Artis Drēziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pagājšvasar 24. jūlijā septiņos vakarā no Rīgas līdz Ogrei notika kinotrillera cienīga pakaļdzīšanās. Vismaz 15 policistu raidīti šāvieni bēgoša autovadītāja virzienā, kurš dažbrīd braucis ar 240 km/h ātrumu, sabojātas citu iedzīvotāju automašīnas, ķeršanā iesaistīti policisti no Rīgas, Salaspils un Ogres, vajāšanas laikā cietuši četri likumsargi.
Tāda īsumā bija “bilance” notikumam, kas tajās jūlija dienās satrauca daudzu iedzīvotāju prātus.
Tagad pārgalvīgais autobraucējs, 1980. gadā dzimušais Edgars Daņiļevičs, sēž uz apsūdzēto sola. Šā gada aprīlī Valsts policija rosināja prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu, pagājušajā nedēļā Zemgales rajona tiesā Aizkrauklē lietu sāka izskatīt, un policistu liecībās izskanēja detalizēta informācija, kā viss notika.
“Ja būtu parauts līdzi, varbūt te nestāvētu”
“Tajā vakarā kopā ar kolēģi automobilī patrulējām Rīgā, kad saņēmām izsaukumu no operatīvās vadības biroja, ka pa Krasta ielu Rīgā Ķengaraga virzienā brauc automobilis, kura vadītājs, iespējams, ir narkotisko vielu reibumā. Devāmies uz Krasta ielu un nostājāmies virzienā uz Rīgas centru. Pie mums pieturēja busiņš, kura vadītājs paziņoja, ka netālu pie radara apstājies “Audi A6″, kura vadītājs, iespējams, aizmidzis,” liecināja M. K., toreiz patruļpolicists, tagad kriminālpolicists.
Toreiz viņš vēl nezināja, ka pie “Audi” stūres sēž šoferis, kurš izsludināts policijas meklēšanā, atrodas kokaīna un sintētisko narkotiku reibumā (to vēlāk konstatēja ekspertīzē) un sarīkos prātam neaptveramu mukšanu.
M. K. ar kolēģi braukuši norādītajā virzienā un pamanījuši “Audi”, kas braucis lēni – ap 20–30 km/h, nepārliecinoši, manevrējot pa visām trijām joslām.
Policisti iekārtojušies “Audi” aizmugurē, ieslēguši bākugunis, skaņu signālu un devuši rīkojumu apstāties, bet vadītājs neapstājies, te paātrinājis ātrumu, te bremzējis, tomēr pie Dienvidu tilta apstājies, viņa puses logs bijis atvērts.
“Izkāpu no automobiļa, pieskrēju klāt un atvēru “Audi” durvis. Vadītājs bija izteikti izbolītām acīm, izskatījās, ka neorientējas vidē un laikā. Sapratu, ka narkotikas. Teicu, lai kāpj ārā, bet nebija nekādas reakcijas.
Centos noslāpēt “Audi”, liecoties iekšā salonā, bet vadītājs uzsāka braukšanu. “Audi” bija ar automātisko pārnesuma kārbu un atradās braukšanas režīmā. Mēģināju vadītājā ieķerties, bet neizdevās. Atlēcu malā. Ja būtu parauts līdzi, iespējams, te nestāvētu. Uzsākām pakaļdzīšanos,” stāsta M. K.
Autovadītājs Daņiļevičs intensīvajā satiksmē braucis un manevrējis ļoti agresīvi. Maskavas ielā uzbraucis pat uz gājēju ietves, lai apsteigtu citas automašīnas. Pie cita krustojuma policistiem no labās puses izdevies Daņiļeviču panākt.
“Es atkal izlēcu ārā, šoreiz pie “Audi” pasažiera durvīm, bet tās bija ciet. Vadītājs, to redzot, uzsāka braukšanu, nostumjot malā kādu automobili. Palīgā mums bija atsteigusies pašvaldības policijas ekipāža. Diemžēl tā nokavēja dažas sekundes, lai nobloķētu “Audi”, kas agresīvi turpināja ceļu, braucot pie sarkanās gaismas un apdraudot gājējus.
Pie Krustpils ielas “Audi” krustojumu izbrauca caur autoservisa stāvvietu, bet mēs paspējām piebraukt blakus, jo mums citi automobiļi deva ceļu. Tajā brīdī “Audi” vadītājs strauji pagrieza stūri mūsu virzienā, notika sadursme gan ar mums, gan ar priekšā esošu automobili, kurā bija sieviete ar bērnu, bet “Audi” pa gājēju ietvi un caur degvielas uzpildes staciju, kur bija daudz cilvēku, turpināja ceļu. Mēs braukt vairs nevarējam, jo bija bojāta riepa,” tiesā liecināja M. K.
Braukšanas laikā policijas ekipāžas ātrums bijis līdz pat 130 km/h, bet Daņiļevičs brīžiem braucis vēl ātrāk. M. K. incidentā fiziski nav cietis, taču atzīts par cietušo kā valsts amatpersona, kurai uzbrukts.
Taktiski kļūdījās
Rīgas pašvaldības automobilim pie stūres sēdēja inspektors Sandis Gedominskis. Viņš ar pārinieci redzējis, ka Valsts policijas automobilis ar bākugunīm apstājies pie “Audi”.
Pašvaldības policija šādos gadījumos piestāj un pajautā, vai nav nepieciešama palīdzība. Pašvaldības policists piegriezis savu automobili slīpi nedaudz priekšā “Audi”. Tiesā viņš to atzina par taktisku kļūdu – vajadzējis aizgriezt pilnīgi priekšā.
To neesot darījis tāpēc, ka redzējis: ceļu policists dodas pie “Audi” vadītāja, un viņam licies, ka problēmu nebūs. Arī pats gājis pie “Audi” – no vadītāja blakussēdētāja puses, bet nepaspējis tikt līdz durvīm. “Audi” strauji izgriezis un traucies projām. Pašvaldības policisti devušies tam pa pēdām.
Vienā brīdī bijis pat priekšā, bet netaranējis, domājot par savu atbildību pret dienesta automobili. Pašvaldības policistu pakaļdzīšanās beigusies, kad avarējuši.
Vajāšanu turpina motociklisti
Kā otrs cietušais lietā ir ceļu policists Edgars Mārtiņš, kas pakaļdzīšanai uz motocikla “Suzuki DL 1000” pievienojies no Salaspils. Kaut arī E. Mārtiņš traucies ar ātrumu līdz pat 240 km/h, “Audi” braucis vēl ātrāk, tikai kolēģis, kam jaudīgāks motocikls, spējis bēgošajam turēt līdzi…
“Tuvojoties Ogrei, redzējām, ka abas joslas aizņemtas, bet “Audi” lielā ātrumā visus apdzina pa apmali un atrāvās. Kopā ar kolēģiem – vēl diviem motociklistiem un automobili – sekoju “Audi”, kas brauca pa labo joslu.
Pārkārtojos uz kreiso joslu aiz policijas automobiļa, bet arī “Audi” no labās puses daļēji iebrauca tajā pašā joslā un strauji apstājās, tāpēc no sadursmes nespēju izvairīties un kritu.
Tas bija negaidīti, “Audi” priekšā josla bija tukša, pagrieziena signālus nerādīja. Ātrums bija virs simts kilometriem stundā,” tiesā teica E. Mārtiņš, kurš sadursmē guva smagas, dzīvībai bīstamas traumas: četras lauztas ribas, sasitumi, sadragāja plecu, no kājas artērijas šļācās asinis, jo bija atklāts lūzums. Viņš joprojām veseļojas un dienestā nav atgriezies.
Daņiļeviča advokāte Olita Kauce: “Vai jūs ievērojat drošu distanci?”
E. Mārtiņš: “Jā, bet, kad notiek pakaļdzīšanās transporta līdzeklim, kas vairākkārt pārkāpis ceļu satiksmes noteikumus un brauc lielā ātrumā… Protams, es uztraucos par sevi un rēķinu, kādu distanci varu atļauties.”
Advokāte: “Vai redzējāt, ka no priekšā braucošās policijas škodas tiek šauts uz “Audi”?”
E. Mārtiņš: “Neredzēju un nedzirdēju, jo motocikls ir skaļš.”
Saņēma atļauju šaut
Arī ceļu policists Egīls Burtnieks kopā ar pārinieku vajāšanu uzsākuši no Salaspils. Policists vadījis dienesta škodu Rīgas virzienā. E. Burtnieka rīcībā jau bija informācija, ka “Audi” vadītājs izraisījis vairākus negadījumus, cietuši cilvēki.
Nolēmuši pie Dārziņiem apturēt kādu kravas automobili un ar to nobloķēt ceļu, bet nepaspējuši, jo “Audi” parādījies pārāk strauji. Devušies tam pa pēdām.
“Rumbulas mežā ceļu mēģināja aizšķērsot policijas busiņš, bet “Audi” to apbrauca. Lielā ātrumā iztraucāmies cauri Salaspilij pie sarkanajiem luksoforiem, pie kuriem “Audi” pat nepiebremzēja.
Pie Saulkalnes tas sāka braukt pa ceļa nomali, saceldams putekļus, kur laimīgā kārtā necieta velosipēdists. Pie fotoradara “Audi” samazināja ātrumu un ieslēdza avārijas gaismas.
Tas laikam bija sveiciens mums un fotoradaram. “Audi” strauji attālinājās, kaut gan braucām ar 180 kilometriem stundā,” tiesā liecina E. Burtnieks.
Pie Ogres ceļu atkal bija aizšķērsojis jau cits policistu busiņš, izveidojies sastrēgums. “Audi” bija spiests apstāties.
“Redzēju, ka “Audi” vadītāja logs līdz galam vaļā un tam blakus policists uz motocikla ar rokā pastieptu ieroci kaut ko teica. Tajā brīdī “Audi” grieza pa kreisi un priekšā stāvošie automobiļi pašķīrās – laikam tāpēc, ka redzēja policistus ar bākugunīm. Motociklists divas vai trīs reizes izšāva uz “Audi” aizmugurējo kreiso riepu, bet tas turpināja kustību un apbrauca pa nomali policijas busiņu, kas bija šķērsām ceļam.
Turpinājām sekot. Saskaņojot ar dežūrdaļu, tika pieņemts lēmums šaut uz “Audi”. Mans pārinieks raidīja vairākus šāvienus, arī es. Pie veikala “Rimi” un degvielas uzpildes stacijas, kur bija cilvēki, ieročus neizmantojām, bet, pabraucot tiem garām, atkal raidījām dažus šāvienus. Tad “Audi” strauji nobremzēja, apstājās, motociklists nokrita, ietriecoties “Audi”.
Mēs arī apstājāmies. Tūlīt klāt bija arī citi policisti. “Audi” vadītājs izkāpa, pats apgūlās zemē un palūdza, lai viņam padod krustiņu, kas ir mašīnā pie spoguļa, ko viņam arī policijas kolēģis padeva. Tad kolēģi atskrēja ar aptieciņām un lika apsējus “Audi” vadītājam,” teica E. Burtnieks. Ieradušās piecas Neatliekamās medicīnas palīdzības ekipāžas.
Advokāte: “Cik šāvienus jūs izdarījāt?”
E. Burtnieks: “Ja precīzi atceros, tad 11.”
Advokāte: “Kur trāpījāt?”
E. Burtnieks: “Precīzi to noteikt nevar. Mērķēju uz “Audi” priekšējo daļu un kreiso riteni. Uz vadītāju mērķtiecīgi nešāvu.”
Advokāte O. Kauce pēc tiesas sēdes man sacīja, ka aizstāvības taktika balstās uz to, ka policisti nedrīkstējuši šaut uz E. Daņiļeviču, kurš bēgot bija izdarījis tikai, viņasprāt, administratīvus pārkāpumus: “Tas bija neadekvāti. Turklāt Daņiļevičam lode trāpīja arī galvā, viņam bija smadzeņu kontūzija un tika veikta operācija.”
Savukārt, kā uzzināju no policistiem, viņiem uzreiz bijis skaidrs, ka darīšana ar narkomānu, jo alkohola reibumā tik ātri, meistarīgi un bezbailīgi cilvēks pabraukt nevarot. Alkohols, pirmām kārtām, atņemot reakciju, narkotikas – parasti ne, toties tās atņemot bailes.
Tiesvedība turpināsies janvārī ar liecinieku uzklausīšanu.
