Bīstamā Mūkusalas cilpa 1
Pagājušajā nedēļā apdrošināšanas kompānija “If” izplatīja ziņu par to, ka negadījumu skaita ziņā Latvijas bīstamākās vietas esot “rotācijas apļi”. Ķekavā, Talsos, Rīgā. Par “čempionu” kļuvis Mūkusalas ielas loks.
Kāpēc? Ko darīt? Šādus jautājumus uzdevu ekspertiem. RTU profesors Juris Smirnovs ir ceļu projektēšanas un būves speciālists. Oskars Irbītis māca studentiem auto satiksmes drošību un ir arī viens no nedaudzajiem sertificētajiem tiesu ekspertiem šajā jomā.
O. Irbītis: “Mūkusalas aplis ir viens no interesantākajiem satiksmes mezgliem Rīgā. It kā normāls krustojums ar lokveida kustību, bet, ja aplūko tuvāk, tad var pamanīt vairākas nepilnības.
1. Tas nav nekāds aplis, bet gan mainīgas formas objekts, kur praktiski taisni posmi mijas ar diezgan asiem pagriezieniem. Šis ceļa posms vairāk līdzinās sacīkšu trasei, nevis apļveida krustojumam.
2. Lokā var ieskrieties arī līdz 100 km/h (un vēl krietni ātrāk), kas arī tiek darīts, jo nekādu veidu policijas kontrole šeit nenotiek.
3. Loks ir ļoti liels (kopējais garums gandrīz kilometrs), kas to pārvērš virknē “T” veida neregulējamu krustojumu.
4. Piedevām šeit ir arī dažas “ģeniālas” izbrauktuves, piemēram, uz lielveikalu “Rīga Plaza”.
Krustojumā ar lokveida kustību normāli netiek veidotas ieskriešanās vai bremzēšanas joslas, neliek arī ceļa zīmes par braukšanas virzieniem joslās. Bet šī izbrauktuve pēc visiem apzīmējumiem ir atsevišķs krustojums, nevis sastāvdaļa no krustojuma ar lokveida kustību. Kā šo vietu izbraukt velosipēdistam? Ja viņš brauc pa krustojumu ar lokveida kustību, tad viņš vienkārši brauc pa ārējās joslas malu un pie izbrauktuvēm nevienam nevajadzētu viņu braukt nost. Bet šajā izbrauktuvē sanāk, ka viņš griežas pa kreisi, nevis brauc pa apli (par to liecina uzstādītās ceļa zīmes un ceļa horizontālais apzīmējums). Te sāk darboties pavisam citi ceļu satiksmes noteikumu punkti – tagad velosipēdistam ir jādod ceļš transporta līdzekļiem, kas nobrauc no apļa. Arī auto vadītājiem pēkšņi “apļa” vidū mainās noteikumi. Un nezin kāpēc nākamajā izbrauktuvē jau atkal ir ierastie noteikumi par krustojumiem ar lokveida kustību. Kā var mainīties noteikumi viena krustojuma ietvaros?
Nu un, protams, ne mazāk bīstams faktors ir milzīgā satiksmes plūsma šajā vietā. Pabeigtajiem Dienvidu tilta pārvadiem teorētiski būtu nedaudz jāatslogo šis krustojums, bet cik lielā mērā tas notiks, to tikai vēl rādīs nākotne.”
Juris Smirnovs rāda “apļiem” veltītu sadaļu biezā vācu profesora Vernera Šnābela sarakstītā ceļu projektēšanas “bībelē”. “Apļi” nepārprotami ir vieni no drošākajiem krustojumu veidiem. Tie atpaliek tikai no vairāklīmeņu krustojumiem (kas savukārt ir ļoti dārgi) un no luksoforu regulētajiem, kas gan ir lēnāki, bez sarežģītām automātiskas vadības sistēmām bieži liek apstāties arī tad, kad tas nemaz nebūtu nepieciešams.
Bet – uzmanību! Teorija liecina – drošākais ir mazs aplis. Vislabāk – ar vienu kustības joslu, kas neprasa pārkārtošanās manevrus, samazina ātrumu līdz līmenim, kad pat retās saskarsmes kļūst pavisam vieglas. Lielu, relatīvi ātru divu un triju (kā Mūkusalā) joslu apļu bīstamība krasi aug.
Saku paldies konsultantiem un secinu: tā vien šķiet, ka mūsu ceļu projektētāji daudzviet ir, balstoties uz diženām plūsmas prognozēm, iekārtojuši nevis ātrumu slāpējošus un tādēļ drošus aplīšus, bet gan – kā teica Oskars – sacīkšu trases. Tādēļ – būsim uzmanīgi Mūkusalā, Dreiliņos, visos dižajos lokos un cilpās!
