Bīstamā kombinācija – diapozitāte jeb aptaukošanās 0
Par aptaukošanās tiešo saistību ar otrā tipa diabētu un citām saslimšanām arvien skaļāk runā visā pasaulē. Arī Stradiņa slimnīcas Internās medicīnas klīnikas vadītājs profesors Valdis Pīrāgs uzskata – apmēram trešajai daļai Latvijas iedzīvotāju, kam konstatēta aptaukošanās, ir arī otrā tipa cukura diabēts.
Publicēts žurnālā 36,6°C
Tiek veikts arvien vairāk pētījumu, lai labāk izprastu šo veselības problēmu, gūtu informāciju par aptaukojošos cilvēku ģenētiku, izstrādā jaunas zāles, kas nodrošina ne tikai cukurslimnieka organisma apgādi ar insulīnu, bet vienlaikus samazina svaru. Zaudēt liekos kilogramus ir galvenais, uzskata zinātnieki, taču, pēc Eurostat datiem, Latvijā ir 20,9 procenti pārlieku tuklu sieviešu, un šajā ziņā ieņemam trešo vietu Eiropā. Aptaukojušies ir arī 12 procenti mūsu vīriešu.
Pandēmija ne tikai gripai
Austrāliešu zinātnieka Paula Zimmeta veiktie pētījumi dažādās pasaules valstīs pierādījuši, ka pašlaik vienlaikus noris divas pandēmijas – viena no tām ir aptaukošanās, kas ir neveselīga uztura un mazkustīguma sekas.
Otra, kas iet rokrokā ar aptaukošanos, ir saslimšana ar dažādām vielmaiņas kaitēm, galvenokārt otrā tipa diabētu. Viņa ieviestais jaunais termins diapozitāte (no vārdiem diabēts un aptaukošanās angļu valodā) tiek lietots arvien biežāk.
“Realitātē problēma ir vēl sarežģītāka, un tam visam pamatā ir insulīna rezistences jeb metaboliskais sindroms,” atzīst profesors Valdis Pīrāgs. “Aptaukošanās, mazkustīgums un daļēji vēl iedzimtība izraisa ne tikai diabētu, bet arī asinsspiediena paaugstināšanos, holesterīna un citu kaitīgo lipīdu vairošanos asinīs, dažādu recēšanas faktoru izmaiņas un podagru, kam savukārt seko locītavu problēmas. Vismaz trešajai daļai eiropiešu mūža otrajā pusē ir tendence saslimt ar cukurslimību, bet tie, kuriem ir ģenētiska nosliece un kuri jau bērnībā nepareiza uztura dēļ ir aptaukojušies, saslimst vēl agrāk. Tāpēc dzīvesveidam ir ļoti liela nozīme, lai tas nenotiktu.”
Kaut arī zināms, ka otrā tipa diabēta labākā profilakse ir veselīgs uzturs, normāla ķermeņa svara uzturēšana un fiziska aktivitāte, cilvēkiem pēc 40 gadu vecuma var būt grūti mainīt savos neveselīgos dzīvesveida ieradumus.
Kā pareizi samazināt svaru?
Akmens jāmet to ļaužu lauciņā, kuri reizēm rada ačgārnu priekšstatu par to, kas īstenībā ir veselība un kā to saglabāt. Piemēram, adipozai jeb, sadzīviski sakot, resnai sievietei ar augstu asinsspiedienu, sāpošām locītavām, grūtībām staigāt un veidojošos cukurslimību preses publikācija par šīs vasaras visgaršīgāko diētu, kas sola ātri atbrīvot no pieciem kilogramiem svara, var raisīt tikai naivas cerības un pat nodarīt daudz ļauna, pārliecināts profesors Pīrāgs.
Viņa uzskats, kas balstīts uz medicīniskiem pierādījumiem, ir šāds: svaru nedrīkst samazināt ātri. Jo hipotalāma zonai, kas mūsu smadzenēs atbild par vielmaiņas procesiem un apetītes un sāta līdzsvaru, tostarp svara regulāciju, jāļauj adaptēties jaunajai ķermeņa masai.
To samazinot ļoti strauji, piemēram, ar radikālu badošanos vai kādu ekstrēmu diētu, iegūtais rezultāts būs īslaicīgs. Zaudētie liekie kilogrami atgriezīsies vai pieaugs vēl jauni. Tātad – svars jāmazina pakāpeniski. Pieņemams mērķis varētu būt viens kilograms mēnesī.
Tas jādara kontrolēti un mērķtiecīgi, kas ir daudz sarežģītāk, nekā nomest dažus vai daudzus kilogramus, turklāt ātri. Mājās jābūt svariem, reizi nedēļā jānosveras un jāveic pieraksti, piemēram, kalendārā. Pēc tam reizi mēnesī šos mērījumu rezultātus apkopo un aprēķina, cik daudz savas masas vidēji zaudēts. Tad var salīdzināt, vai tas ir ieteicamais kilograms ik mēnesi, un ja ne – izvērtēt, kāpēc nav izdevies.
Sarkanais, dzeltenais un zaļais ēdiens
Nebūtu pareizi strikti liegt kādam ēst ēdienu, kas garšo, pat ja tie ir kartupeļi ar balto miltu mērci un panējumā ceptu karbonādi. Tāpat aplami šādas maltītes vietā likt ēst skābētus kāpostus trīs dažādos veidos katru dienu. Jo tādu izmaiņu uzturā cilvēks nespēs ilgi izturēt. Pareizi ir pastāstīt, kuru ēdiena komponentu vajadzētu patērēt mazāk un kuru ēst vairāk.
Vienkāršākais, ko ieteicams izdarīt diabēta pacientam ar aptaukošanos, – uz lapas uzrakstīt visu, ko ikdienā labprāt ēd.
Tad kopā ar uztura speciālistu vai ārstu ēstais jāsadala trīs kategorijās – sarkanajā (produkti, no kuriem būtu jāatsakās), zaļajā (produkti, kas satur maz kaloriju un daudz šķiedrvielu un ko vajadzētu patērēt divas reizes vairāk nekā līdz šim – zaļie salāti, burkāni, gurķi u. c.) un dzeltenajā (produkti, kurus var turpināt lietot kā ierasts).
Profesors uzsver, ka mūsdienās kļuvis raksturīgi ēst ātri un daudz neveselīgu un viegli uzņemamu ogļhidrātu un tauku. Tās ir vielas, kas satur daudz enerģijas un ātri uzsūcas, stimulējot insulīna izdalīšanos no aizkuņģa dziedzera beta šūnām. Tas izraisa insulīna ražotāju aizkuņģa dziedzera saliņu šūnu ātrāku deģenerēšanos, un tās vairs nespēj tikt galā ar to pārlieko kaloriju slodzi, ko katru dienu tām radām. Turklāt arī gēni mūs apmāna – mums garšo viss, kas satur daudz kaloriju, jo vēsturiski cilvēkam daudz bīstamāka bija badošanās nekā pārēšanās. Starp citu, no mūsdienu skatījuma senču uzturs šķistu kā diētas ārsta sapnis – augi, saknes, sarkanā gaļa vien tad, kad bija izdevies ko nomedīt!… Nemaz nerunājot par mazkustīgumu – mūsu senči kājām ik dienu pieveica desmit un vairāk kilometrus.
Trīs labas lietas
Turība un labklājība, enerģētiski bagātīgs uzturs un mazkustīgs, sēdošs dzīvesveids mūs nereti padara līdzīgus simpātiskajiem Dienvidamerikas dzīvnieciņiem sliņķiem, kas arī izvēlas maz kustēties. Tomēr zinātnieki izpētījuši, ka daba ir parūpējusies par dzīvniekiem, ģenētiski tos nodrošinot ar mazāku daudzumu ķermeņa tauku (4–5 procenti). Cilvēkam to īpatsvars ķermeņa masā ir 15 procenti – tas vajadzīgs, lai nodrošinātu pietiekami daudz enerģijas mūsu salīdzinoši lielo smadzeņu darbībai.
Pierādīts arī: lai atjaunotu veselību, mazinātu svaru un uzturētu labu veselību, dienā optimāli jāveic desmit tūkstoši soļu.
Tas nav nesasniedzami, tikai jāizmanto katra iespēja iet kājām, nevis sēsties automašīnā, sabiedriskajā transportā vai liftā. Nesen ar kādu gados vecāku ārzemnieku pāri runājot arī par to, kā saglabāt veselību, abi pēkšņi pacēla uz augšu džemperus, lai parādītu pie jostas piestiprinātos soļu skaitītājus. Tā viņiem kļuvusi par tādu kā sacensību – salīdzināt, kurš dienā vairāk nosoļojis.
Vislabāk, ja ir trīs veidu fiziskās aktivitātes – staigāšana (nūjošana, peldēšana, dejošana, slidošana) – izturībai, nelielas hantelītes vai trenažieris sporta zālē – spēkam un stiepšanās vingrojumi locītavu elastībai. Balvā būs stiprāka sirds, kauli un muskuļi. Un arī svara zudums.
Staigā vesels! Ja fiziski kūtrs cilvēks, kam ir liels risks saslimt ar otrā tipa diabētu, ikdienā daudz staigā kājām, iespējamība iedzīvoties šajā kaitē būtiski mazinās. Izrādās, pat neliela fiziska aktivitāte palīdz saglabāt un uzlabot veselību. Pētījumā, kas tika veikts ASV un par kura rezultātiem informē žurnāls Diabetes Care, piedalījās 1800 dalībnieki no tiem valsts reģioniem, kur tradicionāli ļaudis ir diezgan kūtri uz fiziskām aktivitātēm un kur saslimšana ar diabētu ir ļoti izplatīta. Izpētē iesaistītie vienu nedēļu lietoja soļu skaitītāju. Atklājās, ka aptuveni 25 procentiem no viņiem ir mazkustīgs dzīvesveids – dienas laikā viņi kājām mēroja mazāk nekā 3500 soļus, bet gandrīz puse ikdienā nostaigāja 7800 soļus. Izpēti uzsākot, nevienam no viņiem nebija cukura diabēta, bet pēc pieciem gadiem tas bija attīstījies 243 cilvēkiem. Apkopojot iegūtos datus, zinātnieki secināja: no pavisam kūtrajiem, kuri dienā nenostaigā pat 3500 soļus, glikozes vielmaiņas problēmas piecu gadu laikā bija radušās 17 procentiem. Bet to vidū, kuru dzīvesveids arī ir samērā mazaktīvs, tomēr viņi ikdienā noiet vairāk nekā 3500 soļus, diabēts tika atklāts 12 procentiem. Ņemot vērā vēl citus dibēta riska faktorus, tika pierādīts, ka pat neliela ikdienišķa fiziska aktivitāte, staigājot kājām, par 29 procentiem mazina iespējamību sasirgt ar cukura diabētu.
|
