Bija sajūta, ka mani grib nogalināt. Bīstamā apdzīšana krustojumā 0
2015. gada 17. decembris nebija šo abu sieviešu laimīgākā diena. Gluži pretēji: tā izvērtās dramatiski, pat traģiski un varēja būt arī ar letālām sekām.
Bija dažas minūtes pāri pulksten vienpadsmitiem dienā, kad, braucot no Ozolnieku puses Rīgas virzienā, 49 gadus vecā Zanda Štāle pie stūres savam automobilim “Audi 100 Avant” uz šosejas ieslēdza kreiso pagrieziena signālu un uzsāka manevru, lai nogrieztos pa kreisi uz Cenas ciemu, kur dzīvo.
Tajā pašā laikā viņai aiz muguras ar savu “Toyota Auris” apdzīšanas manevru bija uzsākusi 20 gadus vecā Alise Akermane – viņa sāka apdzīt mikroautobusu, kas atradās starp viņas “Toyota” un Štāles vadīto “Audi”. Starp “Toyota” un “Audi” notika sadursme.
Pret Akermani par ceļu satiksmes negadījuma izraisīšanu ar smagām sekām tika ierosināts kriminālprocess. Lietu nodeva iztiesāšanai Zemgales rajona tiesai. Prokurors Viktors Kmets lūdza Akermani sodīt ar vienu gadu cietumā nosacīti un uz diviem gadiem atņemt autovadīšanas tiesības. Bet tiesnesis Andris Škutāns 12. oktobrī Akermani attaisnoja. Kāpēc tā, un kā tika interpretēti 17. decembra notikumi?
Līdz tiesai nonāk tikai pēc sūdzības
Štāle negadījumā guva smagus, dzīvībai bīstamus miesas bojājumus un tagad ir trešās grupas invalīde: smagas galvas traumas, vairāki ribu, kaulu lūzumi un sasitumi. Sieviete man saka, ka mācījusies no jauna staigāt un tagad nav spējīga strādāt, kaut gan ir divas augstākās izglītības, iepriekš ieņemti augsti amati saistībā ar ekonomiku un pārtikas ražošanu. Akermane negadījumā nopietnas traumas nav guvusi.
Par notikušo ierosināja kriminālprocesu, kuru 2016. gada 31. maijā Valsts policijas Jelgavas iecirkņa kriminālpolicijas vecākais inspektors Viktors Gailis izbeidza. Savu lēmumu policists pamatoja ar to, ka Akermane apdzīšanas manevru uzsāka ceļa posmā, kas apzīmēts ar pārtrauktu līniju (svītru garums trīs reizes pārsniedz atstarpi starp tām), kas nozīmē, ka apdzīšana ir atļauta. Savukārt Štāle kreisā pagrieziena signālu ieslēdza brīdī, kad Akermane jau veica apdzīšanas manevru, tādējādi Štāle nepārliecinājās, ka netraucē aizmugurē braucošo. Turklāt policists norādīja, ka “Audi” nebija noteikumiem atbilstošas riepas: priekšā radžotas, aizmugurē neradžotas, turklāt viena pat vasaras riepa.
Štāle nesekmīgi vērsusies gan policijā, gan prokuratūrā, lai kriminālprocesu atjaunotu, jo uzskatīja, ka Akermane saucama pie atbildības. Tad Štāle uzrakstījusi Valsts prezidentam, kura kanceleja nosūtījusi iesniegumu Ģenerālprokuratūrai, kas likusi policijai atjaunot kriminālprocesu, kurš rezultējās ar tiesvedību pret Akermani.
Eksperti: tehniski vainīgas abas
Tiesu ekspertīžu birojs veicis divas ekspertīzes un pēc būtības abu ekspertu Aigara Āboliņa un Aleksandra Karlina secinājumi, atbildot uz konkrētiem jautājumiem, nav pretrunā. Veicot modelēšanu, Karlins secina, ka sadursmes brīdī “Toyota” ātrums bijis 80 – 100 km/h, Āboliņš: ka 85 – 95 km/h (atļautais ātrums tajā vietā bija 90 km/h, tagad ir 70 km/h un zīme, kas aizliedz apdzīt). Precīzāku ātrumu nav bijis iespējams noteikt, jo nav bremzēšanas pēdu.
Āboliņš norāda, ka no tehniskā viedokļa nevienam automobilim nebija kustības priekšroka. Konkrētajā ceļi posmā uz asfalta bija nepārtraukta līnija, kas norāda, ka šajā brauktuves posmā nedrīkst iebraukt, tātad “Toyota” nedrīkstēja veikt apdzīšanas manevru, savukārt “Audi” pirms kreisā pagrieziena vajadzēja pārliecināties par satiksmes drošību un dot ceļu “Toyota”, kas bija sākusi apdzīt. Tātad, nevērtējot juridiskos aspektus, no tehniskā viedokļa abu automobiļu vadītāju rīcība bija negadījuma iemesls, secina Āboliņš.
Karlins piebilst, ka pirms nepārtrauktās līnijas, aiz kuras nedrīkst atrasties, bija pārtraukta līnija, kurai svītru garums trīs reizes pārsniedz atstarpi starp tām – tā brīdina, ka tūlīt būs nepārtraukta līnija. Akermanei to vajadzēja saprast un atgriezties savā braukšanas joslā. Arī Karlins norāda, ka abu autovadītāju manevri bija iemesls avārijai.
Tātad no ekspertu teiktā var izdarīt secinājumu: neskatoties uz to, ka Akermane izdarīja ceļu satiksmes pārkāpumu (kas, starp citu, nav fiksēts pirmajā policijas uzsāktajā kriminālprocesā) un ar savu “Toyota” atradās tur, kur nedrīkst, Štālei savā “Audi” to vajadzēja pamanīt un piekāpties. To jau arī paredz noteikumi: arī pareizi braucošam un pareizā vietā esošam satiksmes dalībniekam jādara viss iespējamais, lai braukšana būtu droša, lai novērstu negadījumu, pretējā gadījumā likums var vērsties arī pret pašu.
Štāle tiesā: “Bija sajūta, ka mani grib nogalināt!”
Prokurors V. Kmets, lūdzot Akermani sodīt ar vienu gadu cietumā nosacīti un uz diviem gadiem atņemt autovadīšanas tiesības, 12. oktobra tiesas sēdes debatēs sacīja, ka Štāle skatījusies spogulī un pirms manevra nevienu pretējā joslā sev aiz muguras nav redzējusi. Aiz Štāles braucošā mikroautobusa šoferis liecina, ka redzējis “Audi” kreiso pagrieziena signālu un samazinājis ātrumu. “Audi” jau griezies pa kreisi, kad mikroautobusa šoferis spogulī pamanījis, ka viņu apdzen “Toyota”, un griezis, cik iespējams, pa labi un vēl samazinājis ātrumu, lai “Toyota” būtu kur palikt un varētu iztikt bez sadursmes. Starp viņu un “Audi” bijuši kādi 30 metri. Diemžēl Akermane nav sapratusi mikroautobusa manevrus, tā dotās iespējas atgriezties savā joslā, briestošās problēmas uz ceļa un turpinājusi apdzīšanu. Akermane īsi pirms tam trīs automašīnas jau bija apdzinusi. Kad viņa ieraudzīja “Audi”, tad spēji bremzējusi, bet bijis jau par vēlu.
Štāle debatēs apgalvoja, ka braukusi atbilstoši noteikumiem un pārliecinoši, ko nevarot teikt par Akermani. Jaunā meitene, kas nesen ieguvusi tiesības, braukusi haotiski, kā nekurienē, nepārredzot ceļu. Kad viņai priekšā mikroautobuss “Renault Master” samazinājis ātrumu, viņai vajadzējis saprast, ka uz ceļa kļūst bīstami. Štāle uzskata, ka Akermane melojot par savu ātrumu: ja reiz sadursmes brīdī bija ap maksimālo atļauto ātrumu, tad kāds tas bijis pirms tam, kad, kā liecībās apgalvo Akermane, viņa spēji bremzējusi? Štāle domā, ka Akermane joņojusi ar kādiem 130 km/h.
“Es jau gandrīz biju paspējusi nogriezties, kad manī ietriecās. Bija sajūta, ka mani grib nogalināt. Jauna autovadītāja kā šosejas karaliene… Negribu, lai viņu liek cietumā – viņai tomēr ir divi mazi bērni –, tomēr lai man maksā par sāpēm un to, ka esmu palikusi par invalīdi,” tiesā teica Štāle, kura pieprasīja 50 000 eiro morālo kompensāciju.
Savukārt Akermanes advokāte Anita Riekstiņa sacīja, ka Štāle pagrieziena signālu ieslēgusi jau pēc tam, kad Akermane jau bija uzsākusi apdzīšanas manevru. Tādējādi Štāle pārkāpusi noteikumus, bet Akermane neko neesot pārkāpusi un lūdza tiesu “Toyota” vadītāju attaisnot.
“Neesmu vainīga. Braucu atbilstoši noteikumiem. Darīju visu, lai izvairītos no sadursmes,” pēdējā vārdā sacīja Akermane.
Interesanti, ka tikai 12. oktobrī tiesas rīcībā parādījās dokuments, kas liecina, ka Akermane negadījuma brīdī nav bijusi reibumā.
“Pēc negadījuma mani slimnīcā pārbaudīja un neko nekonstatēja, bet Akermani nepārbaudīja. Kad policijai par to vaicāju, tad man atbildēja, ka gadījumos, kad vadītājs uzvedas adekvāti, obligāti pārbaudīt reibumu nevajagot… Tas man likās jocīgi, jo bija noticis smags negadījums. No kurienes tiesā tagad parādījās šis dokuments un cik tam var ticēt, es nezinu,” komentēja Štāle, kura spriedumu pārsūdzēs apgabaltiesā.
Akermane ar mani atteicās runāt, līdz ar to liedzot man noskaidrot dažas neskaidrības un viņas viedokli par notikušo.
Ar 60 pret 40% uzvar “Audi”
“Mani kolēģi eksperti devuši profesionālu vērtējumu notikušajam. Skaidrs, ka “Toyota” atradās tur, kur nedrīkstēja, tai pēc iespējas ātrāk vajadzēja atgriezties savā joslā. Vai tas bija izdarāms 30 metru spraugā ar ātrumu ap 90 kilometriem stundā? Domāju, ka ne. Tāpat bremzēšanas pēdu trūkuma dēļ nav pierādāms “Toyota” ātrums pirms sadursmes: tas varēja būt lielāks, bet tikpat labi arī ne, jo viss notika ļoti ātri, kādās trijās sekundēs, un arī bremzēšana pēdējā brīdī neko daudz ātrumu neslāpētu. Abas transporta vadītājas pārkāpa noteikumus. Mēs kopā ar apdrošinātājiem un juristiem esam izstrādājuši speciālu metodiku, kā šādos gadījumos dalīt vainu, lai noteiktu zaudējumus. Ja nav citu apstākļu, tad kreisā pagrieziena izdarītāja labā iesakām segt 60% no zaudējumiem, apdzinēja – 40%,” saka ceļu negadījumu eksperts Oskars Irbītis, kurš tiesneša vietā Akermani nebūtu pilnībā attaisnojis un būtu iedevis vismaz minimālu sodu, jo viņas vaina ir lielāka.
Vai vispār vajadzētu aizliegt apdzīt krustojumos?
O. Irbītis un liela daļa ekspertu un satiksmes speciālistu uzskata, ka apzīmētos krustojumos vispār vajadzētu aizliegt apdzīt, kā tas ir lielākajā daļā Eiropas. Esot tikai dažas valstis, kur tas atļauts, ja nav aizliedzošu ceļa zīmju vai brauktuves apzīmējumu, piemēram, bez Latvijas arī Čehijā, Igaunijā.
“Es pats principā neapdzenu krustojumos, jo saprotu, cik tas ir bīstami. Pēc mūsu un apdrošinātāju aplēsēm, 10 – 15% transporta līdzekļu sadursmju saistītas ar apdzīšanu krustojumā. Diemžēl dažādās sanāksmēs pret šādu aizliegumu ir Satiksmes ministrija un Ceļu satiksmes drošības direkcija, no kuriem gan pamatotus argumentus neesmu dzirdējis, tikai atrunas. Konkrētajā gadījumā pie Cenām krustojumā gan nedrīkstēja apdzīt, bet, ja arī drīkstētu, notikuma būtība jau daudz nebūtu mainījusies, turklāt vai daudzi šādās vietās pamana līnijas uz brauktuves, īpaši pirmoreiz vai reti braucot intensīvā satiksmē? Bet tā: ir ceļa zīme par krustojumu, un visiem būtu skaidrs, ka apdzīt aizliegts,” skaidro O. Irbītis.
Tieši pagājušajā piektdienā notika satiksmes drošības domnīca, kas pulcēja dažus desmitus speciālistu, un viens no trim jautājumiem bija par apdzīšanas aizliegumu krustojumā. Kā saka O. Irbītis, domas dalījušās, bet vairākums bijis par aizliegumu, pret – atkal Ceļu satiksmes drošības direkcija.
“Mūsu viedoklis ir, ka lielāka uzmanība jāpievērš tehniskiem līdzekļiem, kas brīdina par bīstamību krustojumus vai aizliedz tur apdzīt, kā tas ir, piemēram, Lietuvā, kur ir dažādas bultas vai citas norādes. Vēl jāņem vērā, ka mūsu valstij tranzītā brauc no valstīm, kur vispārēja aizlieguma apdzīt krustojumos nav, kas arī tad varētu radīt problēmas. Piekrītu, ka apdzīt krustojumos ir bīstami, bet ar aizliegumu neko nepanāksim, šādu aizliegumu daudzi ignorēs un neievēros. Mēs panāksim tikai to, ka negadījumos vieglāk varēs atrast vainīgos. Manuprāt, daudz lietderīgāk ir diskutēt par apdzīšanas jēgu kā tādu intensīvas kustības apstākļos,” tāds viedoklis ir Ceļu satiksmes drošības direkcijas kvalifikācijas daļas priekšniekam Jurim Teterim.
