Bismarks, Higiēna un Reperbānis . Kas jāzina par Hamburgu 0
Hamburga ir otra lielākā ostas pilsēta Eiropā, desmitā pasaulē. Brīvo pilsētu Elbas krastos ar Rīgu saista ciešas vēsturiskas saites, kā jau ar Hanzas savienības locekli.
Kas jautājumus risināja ar dzelzi un asinīm
Smalks lietus smidzināja, kad pirmajā pastaigā nonācu pie Oto fon Bismarka (1.04.1815. – 30.06.1898.) monumenta, kas slienas uz paugura pilsētas centrā. Tas ir 35 metru augsts, 600 tonnu smags un skaitās lielākais no visiem Bismarkam veltītajiem 250 pieminekļiem. Bismarks, saukts arī par Dzelzs kancleru, ir pasaulslavens politiķis, kura nopelni Vācijas impērijas radīšanā ir neizmērojami.
Pirmais apvienotās Vācijas kanclers, reālpolitiķis, kas neticēja demokrātijai, bet gan monarhijai un stiprai administrācijai. Vīrs, kurš teica: nācijai būtiski jautājumi netiek atrisināti ar sarunām, bet ar dzelzi un asinīm. Konservators, kas, apkarodams sociālistus, radīja pasaulē pirmos sociālos institūtus vienkāršo ļaužu aizsardzībai – vecuma pensiju, nelaimes gadījumu apdrošināšanu, vispārējo medicīnisko aprūpi un bezdarba apdrošināšanu. Pieminekli uzcēla 1906. gadā, tā arhitekts ir Johans Emīls Šaudts, tēlnieks Hugo Leders. Tas simboliski pagriezis Hamburgai muguru, jo Dzelzs kanclers esot slikti saticis ar pilsētas rāti. Bismarks arī mūsdienu liberālajā sabiedrībā nav populārs, akurātajā Vācijā parks izskatījās nekopts, piemineklis noķēpāts ar grafiti.
Pasaulē grēcīgākā iela
Toties populārākais pilsētas objekts ir tuvējais kvartāls Sanktpauli ar divdomīgo Rēperbāni. Iela ir gara un ļoti solīda. Te atrodas labi muzikālie teātri, “Panoptikums” un muzeji. Šeit 60. gadu sākumā leģendārajā zvaigžņu klubā “Im Sturm”, koncertēja Liverpūles četrinieks “The Beatles”. Reizēm viņu uzstāšanās ilga pat astoņas stundas.
Tagad Sanktpauli uz trotuāra stāv piemineklis “Fab Four”, kas veltīts izcilajam četriniekam. Rievās starp granīta plāksnēm iestrādātām tērauda līnijām iegravēti 70 dziesmu nosaukumi. Zemē iegremdētas mirgojošas lampas rada ilūziju, ka griežas vinila plate, bet Džona, Pola, Džordža un Ringo silueti ir izlocīti no tērauda lok-snēm.
Pasaulē modē ir dzeltenā prese, pilsētās sarkanie kvartāli. Sanktpauli rajonā tas ir Rēperbānis, ko daži uzskata par pasaulē grēcīgāko ielu. Nosaukuma atšifrējums ir prozaisks – šeit savulaik izvietojās tauvu vijēji.
Īstais Rēperbānis izplaukst vakarā. Meitenes izberzē miegu no acīm. Bāru, bordeļu, naktsklubu un striptīzklubu lodziņos iedegas gaisma. Kvartāls ir demokrātisks. Var mierīgi pastaigāties un visu vērot no droša attāluma. Var iegriezties krodziņā vai kur citur.
Ja pie galdiņa pienāk kāda daiļa būtne parunāties, pēc brīža ierodas pieklājīgs, bet ļoti noteikts džentlmenis un stingi atgādina, ka dāmai kaut kas jānopērk, lai mute nepaliktu sausa. Jāatceras, ka limonāde… maksā 30 eiro. Alus ir lētāks.
Ja meitene kompānijai iepatīkas, viņa uzdejo. Ja to dara meistarīgi, dejas mākslas cienītāji dāmas talantu novērtē un maciņus virina it bieži.
Nelielas kompānijas izvēlētā meitene bija no Igaunijas, krieviski prata tīri tekoši un par dzīvi nesūdzējās. Kāpēc lai sūdzētos, ja alga lielāka nekā Latvijas premjerministram. Interesanti, ka turpat pretī ielai atrodas centrālais policijas iecirknis, bet vai tā nav visiem drošāk?
Gide Gaļina no Pēterburgas otrā dienā padalījās domās par diskrēto Rēperbāni. Situācija esot kutelīga. Sieviešu tiesību aizstāves to uzskata par aizliedzamu pasākumu. Bet citas tikpat aktīvi aizstāv sievietes tiesības brīvi ar sevi rīkoties. Kamēr aizstāves villojas, jūrnieku pilsētas maģistrāts lietai pieiet pragmatiski. Lai Hamburgā nodarbotos ar šo diskrēto arodu, personām vienkārši jāiegādājas ikgadēja licence, kas maksā aptuveni 1000 eiro. Vēl dārgāka ir ikgadējā ārsta apskate. Tomēr vietas sektorā ir uz izķeršanu, jo ienākumi ir ļoti lieli. Pilsētai tiek licences summa, plus nodokļi, ko maksā krodziņu turētāji, meitenēm likuma aizsardzība. Rajona divdomīgumu pasvītro blakus esošā modernā dubultā augstceltne, kas uzprojektēta, stipri sašķiebusies. Tīši vai netīši?
Noliktavu rajons
Nākamajā dienā var sākt pilsētas apskati ar veco noliktavu rajonu, ostas promenādi, Svētā Mihaila baznīcu un rātsnamu. Hamburgas pilsēta vēlas, lai šiem diviem rajoniem – HafenCity (osta) un Kontorhaus (noliktavu rajons) – piešķirtu UNESCO pasaules kultūras mantojuma statusu.
Noteikti iznāks iet gar bīskapa Ansgara statuju, kuram piedēvē pilsētas dibinātāja godu. Tā kā Hamburga vienlaikus ir gan pilsēta, gan federālā zeme, tās rātsnamā vienā pusē sēž pilsētas dome, otrā zemes parlaments.
Interesants ir tradicionālais veids, kā uz nama kāpnēm birģermeistars sagaida ciemiņus. Lai demonstrētu labo gribu, viņš nokāpj pusi ceļa, otro pusi ceļa jākāpj ciemiņam. Rātsnama pagalmu glezno unikāla strūklaka – skulptūru grupa, kas veltīta dievietei Higiēnai. Šī medicīniski reliģioza rakstura kompozīcija tapusi pēc veiksmīgas mēra epidēmijas apkarošanas.
Otrā rātsnama pusē neliels skumjš piemineklis Heinriham Heinem, kura darbus šeit savulaik dedzināja. Bronzas burinieki torņos ir dāvanas no Pēterburgas, kas ir sadraudzības pilsēta. Var redzēt, ka hamburgieši nebaidās no daudzajām veselīgajām un kailajām skulptūrām pilsētas ielās.
Jaunavām un atraitnēm
Pilsētas centrā atrodas Alsteres ezers, kura platība ir 160 hektāri. Vecos laikos šeit atradās promenāde, kur varēja pastaigāties neprecētas jaunavas. Citur jūrnieku pilsētā tas varēja būt bīstami.
Par pilsētas nosaukuma izcelsmi diskutē. Vecais nosaukums ir Treva. Jaunajam daudz skaidrojumu. Burga ir pils. Ham (hamm) tulko kā pļava, meža biežņa, stūris. Toties visi ir vienisprātis, ka amerikāņu hamburgera nosaukums droši cēlies no tradicionāla vietējā ēdiena.
Pilsēta ir pilna lieliskām baznīcām, muzejiem, skaistām ēkām un interesantiem objektiem. Tehniskā tūrisma cienītājiem noteikti jāapskata vecais Elbas tunelis, pa kuru kopš 1911. gada transportē cilvēkus un transportlīdzekļus gandrīz 24 metru dziļumā. Elegantā kupolveida ēka ietver četras lielas lifta kabīnes cilvēku pārvadāšanai. Maltīti var ieturēt krodziņā Atraitņu namā. Tā sauc vēsturisku celtni centrā, kur savulaik bija iekārtoti trūcīgām atraitnēm domāti mazi dzīvoklīši – pirmie sociālie dzīvokļi.
Mustafa stāsts
Ceļojumu atsvaidzina tikšanās ar neparastiem cilvēkiem. Melnais kā ogle taksometra šoferis Mustafs, brīdi paklausījies, ierunājas krieviski. Izrādās, ka robustā paskata vīrs, kam tumšākā šķērsielā bez garas domāšanas atdotu maciņu, ir inteliģents cilvēks. Etiopijā dzimis aviācijas inženieris, ilgu laiku mācījies un strādājis Maskavā. Vācijā strādā lidostā par ierīču uzstādītāju “Airbusā” un brīvajā laikā pelna pensiju kā taksometra vadītājs. Precējies, ir divi bērni. Ar dzīvi apmierināts.
Mums viņš ieteica noskatīties pilsētā kādu mūziklu, kas šeit esot labā pasaules līmenī. Vēl piebilda, ka operā uzstājas pasaulē labākā baleta trupa.
