Bisfenols A kā globāla superinde un ķīmiskā kara deformētas izpausmes Latvijā
0
Pēteris Apinis,
Latvijas Ārstu biedrības prezidents
Ķīmiskais piesārņojums, kādā dzīvo mūsdienu zemeslode, atbilst jēdzienam “ķīmiskais karš”. 2020. gadā pasaules okeānos būs vairāk plastmasas nekā zivju un jūras iemītnieku. Plastmasas sadalīšanās process ilgst ap tūkstoti gadu. Plastmasu cilvēce pazīst nedaudz vairāk par 100 gadiem. Tātad visa plastmasa, kas saražota, uz šīs zemeslodes atrodama joprojām, ja vien nav sadegusi un piekvēpinājusi atmosfēru indīgiem dūmiem, iznīcinot mūsu vienīgo aizsardzību pret saules un kosmosa stariem – ozona slāni.
Cilvēka un dzīvnieka organismam bīstamākās vielas šodien medicīnā definē kā iekšējās sekrēcijas sistēmas traucējumus izraisošas vielas. Bīstamākās iekšējās sekrēcijas sistēmas traucējumus izraisošās ķimikālijas ir bisfenols A, ftalāti (plastmasas mīkstinātāji, smaržu pastiprinātāji), broma liesmu novērsēji (bieži izmanto mājsaimniecības tekstilizstrādājumu un mēbeļu ražošanā), kā arī smagie metāli, piemēram, svins, bismuts un dzīvsudrabs.
Bisfenols A ūdens pudeļu plastmasā kā ķīmiskais karš pret Latvijas iedzīvotājiem.
Tātad – šobrīd Eiropa jau ir atzinusi tieši bisfenolu A par cilvēka veselībai bīstamāko ķīmisko vielu. Mazās devās šī viela nav īpaši kaitīga, bet bisfenolu mēs pamanāmies ražot tik daudz, pievienot visam, kam vien iespējams, ka kopumā tas atstāj paliekošas pēdas katra cilvēka un visas cilvēces veselībā. Iekšējās sekrēcijas dziedzeru traucējumus izraisošā viela bisfenols A ir mākslīgs estrogēns (sievišķais dzimumhormons), kas no plastmasas pudelītes (tostarp arī zīdaiņa pudelītes), birojā novietotās lielās, cietās ūdens pudeles vai trauka var nonākt produktos vai ūdenī. Kā mākslīgs estrogēns tas ietekmē abu dzimumu augļu attīstību, bremzē hormonālās sistēmas attīstību, veicina krūts un prostatas audzējus. Tomēr visvairāk bisfenoli negatīvi ietekmē testosterona produkciju un spermas kvalitāti vīriešiem, palielina insulīna rezistenci un veicina aptaukošanos.
Bērniem nevajadzētu vispār lietot plastmasas traukus. Francija kā pirmā šogad aizliegs plastmasas vienreizējos traukus. Visvairāk bisfenola A ir plastmasā, kas apzīmēta ar 7. Neko cilvēkam nevajadzētu lietot no traukiem, kas apzīmēti ar ciparu 7, un šādos traukos drīkstētu ieliet tikai motoreļļu (nevis, piemēram ūdeni: apskatieties savā birojā novietoto ūdens trauku – ja tas apzīmēts ar ciparu 7, jūsu priekšniecība nolēmusi jūs noindēt).
Par bisfenolu A kases aparātu izsistajos termopapīra čekos.
Vislielāko bisfenola koncentrāciju asinīs atrod cilvēkiem, kas strādā ar pesticīdiem (zemnieki ir daudz vairāk pakļauti ķīmiskai nāvei nekā pilsētnieki, kas nesmidzina laukus ar indēm), un veikala pārdevējām. Iedomājieties – Maxima un Rimi pārdevējas, kas ikdienā izsit simtiem termopapīra čekus, katru no tiem paņem pirkstos, ir visvairāk bisfenola A ietekmei pakļautā iedzīvotāju daļa (es pieņemu, ka līdzīgas problēmas ir arī atsevišķu iestāžu grāmatvežiem, kas arī visu dienu apbružā šos termopapīra čekus. Termopapīrs sastāv no papīra pamata, kas pārklāts ar vairākiem ķīmiskiem slāņiem, kas satur bisfenolu A. Pārklājums siltuma ietekmē maina krāsu, ļaujot uz tā parādīties drukātajiem simboliem. Lai cik tas liktos dīvaini, Eiropā cīņu pret šo termopapīru sāka nevis mediķi, bet tirdzniecības darbinieku arodbiedrības, tiklīdz kļuva skaidrs, ka tieši tirdzniecības darbinieku vidū ir lielākā saslimstība ar dzimumsistēmas onkoloģiskām slimībām. Jāuzsver, ka bisfenols A kā mākslīgs estrogēns cauri ādai uzsūcas tikpat labi kā labākā kosmētika.
Eiropas regulas attiecībā uz cilvēka veselību nāk lēni, bet labi. Tā, sākot ar šā gada 12. janvāri, bisfenols A un tā avots – termopapīra čeki – ir iekļauti Eiropas Ķīmisko vielu aģentūras īpaši bīstamo vielu un izplatītāju kandidātvielu sarakstos. Pērnā gada 12. decembrī Eiropas Komisija pieņēma regulu ES 2016/2235, kas paredz, ka, sākot ar 2020. gada 2. janvāri, šādi termopapīra čeki Eiropā vairs nav izmantojami. Tas nozīmē – termopapīrs jau nepazudīs, bet atļautais bisfenola A līmenis būs daudzkārt zemāks – mazāks par 0,02% no papīra masas.
Kāpēc Latvijas VID ietiepīgi uzspiež veikalniekiem slimības un nāvi?
Pašlaik Latvijas Valsts ieņēmumu dienests izliekas, ka šādas Eiropas regulas nav un nebūs, piespiež visus Latvijā esošos kases aparātus nomainīt vai pārprogrammēt uz jauniem, ko īpaši viltīgi ierakstīja 2014. gada 11. februāra Ministru kabineta noteikumos Nr. 95 un Nr. 96. Neiedziļināšos šajos dokumentos, kam ir koruptīvs izskats. Taču VID šo Ministru kabineta noteikumu pavadā šogad grasās nomainīt 70 tūkstošus kases aparātu, bet ne uz tādiem, kas drukās uz termopapīra ar bisfenola A saturu zem 0,02 %. Tātad – lai izpildītu regulu, VID 2019. gadā veiks vēl vienu kases aparātu nomaiņu?
Kas ir ieinteresēts šobrīd izlikties, ka Eiropas Komisijas regulas ES 2016/2235 nav, lai divas reizes trīs gadu laikā Latvijā nomainītu visus kases aparātus?
Kas ir ieinteresēts nepieļaut kases aparātu nomaiņu uz veselībai drošiem jau tagad, kaut vai tas būtu trīs gadus pirms regulas spēkā stāšanās, bet būtu nozīmīgs solis cilvēku veselībai?
Varbūt VID ir kādas ieinteresētas ļaužu grupas, kas neļauj pie šās informācijas tikt premjerministram Mārim Kučinskim un VID ģenerāldirektorei Ilzei Cīrulei?
