Ilmārs Randers: Digitalizācija būvniecībā – realitāte, kas tiešām strādā 0
“Latvijas Bizness” pirms pusotras nedēļas informēja, ka Latvija uzsākusi digitalizācijas laikmetu būvniecībā, kā pirmā no Eiropas valstīm nodrošinot pilnībā digitālu būvniecības procesa dokumentācijas apriti būvniecības informācijas sistēmā (BIS).
Nu – ziņa kā ziņa, vai mazums tādu mūsdienu informācijas plūsmā. Tā sakot, izlasīta aizmiršanai vai noglabāšanai tālākā atmiņas plauktā, ja vien uz paša ikdienas gaitām personīgi nav attiecināma.
Tipisks informācijas patērētāja un, izrādās, arī gatavotāja gadījums – savu darbiņu padarīju, rakstu publicēja, ziņu noglabāju “tālajā plauktā”, nekādi neattiecinot uz sevi.
Ārā rudens, piemājas saimniecībā darbs dzen darbu, un vēl tas gāzes apkures katls sācis niķoties! Atbrauc meistars, apskata, novērtē, kopā rēķinām – nav vērts remontēt, labāk likt jaunu, būšot arī ekonomiskāks. “Tu tikai pirmdien aizbrauc uz “Gaso”, izņem tehniskos noteikumus aparatūras maiņai, pārējo izdarīsim,” meistars noteica un prom bija.
Kad vajadzība piespiež rīkoties
Taču saulainais pirmdienas rīts nāca ar citiem kreņķiem. Jau ceļā parādās nelaba klaboņa auto ritošajā, tad vēl “uz augšu” laikā pacēlusies iepriekš sarunāta tikšanās, nu, nesanāks uz to “Gaso”, jāatliek līdz piektdienai vai nākamajai pirmdienai. Te pēkšņi, bāc, no atmiņas dzīles uznirst ģeniāla komanda – pamēģini BIS!
Ielogoties sistēmas mājas lapā (https://bis.gov.lv/bisp/) biju jau izmēģinājis, kad gatavoju rakstu. Reģistrējos caur internetbanku, apskatīju, kas sistēmā jau bija atrodams un attiecināms uz savu māju.
Svaigākie dati no citām datubāzēm tur tiešām jau bija “ievilkti”, viss apmēram tā, kā BIS izstrādātāji un uzturētāji bija stāstījuši medijiem rīkotajā pasākumā. Bet tagad pats, nebūdams būvniecības speciālists, biju nonācis “lietas ierosinātāja” pozīcijā.
Tieši tajā potenciālo sistēmas lietotāju “segmentā”, kam jābūt vislielākajam ieguvējam, bet vienlaikus ir vislielākais apšaubītājs un ignorētājs, varbūt arī vienkārši konservatīvs vecās kārtības piekritējs. Ko tur liegties – ja auto ripotu bez ķibelēm, uz nepieciešamo iestādi būtu braucis, vispār pat neiedomājoties par kaut kādām digitālajām ērtībām un priekšrocībām.
Kā neapmaldīties džungļos
Bet gadījās citādi, un šī sakritība lika mainīt paradumus. Turklāt man bija liels “bonuss” – tieši varēju piezvanīt sistēmas izstrādātāju uzraugam, lai lieki nemocītos un nemaldītos digitālajos “džungļos”, iepazīstoties ar lietošanas prasmēm jaunā vidē.
Iespējams, ka BIS nekādu “džungļu” nemaz nav. Savu “bonusu” tomēr izmantoju, pavisam drīz jau runājot ar sistēmas konsultantu, viņš, uzzinot manu vajadzību, norādīja pirmo klikšķu virzienu, bet drīz vien, atklāti sakot, viņā īsti vairs neklausījos (“nu tad dod ziņu, kā tev gāja!”, bija pēdējais konsultanta ieteikums, kad bijām apmēram pieteikuma procesa pusē) – sistēmā ļoti loģiski vērās vajadzīgās izvēlnes, bija saprotams, kam un kā manu vajadzību pieprasīt un noformēt. Jā, tiktāl nu bija!
Informācija īsziņā uz telefonu
No BIS pienāca e-pasts, ka pieteikums reģistrēts. Varbūt tomēr piezvanīt uz “Gaso”, vai mans pieteikums saņemts? Labi, pāris dienu pagaidīšu. Trešdien, būdams kādā pasākumā, atkal saņemu BIS pastu – noteikumi izsniegti. Pie pirmās iespējas veru vaļā sistēmu, skatos, fotografēju, sūtu gāzes katlu meistaram: vai ir īstais dokuments? Ir!
Iedomājieties, tiešām nostrādāja un nemaz nebija sarežģīti! Nemaz jau nerunājot par ietaupīto laiku un citiem resursiem. Lai arī manā gadījumā procesam nepieciešamo dokumentu skaits bija pavisam niecīgs, prieks par izmantoto iespēju bija tikpat liels kā BIS izstrādātājiem, kad viņiem devu ziņu – process notika veiksmīgi. Jebkurā gadījumā – BIS funkcionē, un tā ir lieliska ziņa visiem, kuri plāno uzsākt ar būvniecību saistītas lietas.
