Birst Ķīļa demisijas pieprasījumi 0
Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis vakar saņēma ne tikai Spīdolas balvu ekonomikā, bet arī augstskolu un studentu ministram pausto neuzticību – gan Latvijas Augstskolu rektoru padome, gan Latvijas Studentu apvienība (LSA), gan arī liela daļa Latvijas augstskolu aicinājušas ministru atkāpties vai prasījušas Ministru prezidentam, lai viņu atlaiž.
LSA, kā arī augstskolu studentu organizācijas gatavas doties ielās, lai pieprasītu R. Ķīļa atlaišanu. R. Ķīļa padomnieks Reinis Tukišs gan apliecināja, ka demisijas pieprasījumu masveidība nav pārliecinājusi ministru, ka viņam tiešām būtu jāatkāpjas.
Valdības stabilitātes jautājums
Arī premjers Valdis Dombrovskis vismaz pagaidām nav noskaņots prasīt ministra demisiju, sacīja viņa pārstāvis Mārtiņš Panke. V. Dombrovskis gan atzīst, ka R Ķīlim nav izdevies veidot dialogu ar nozari un viņš aicina uzlabot komunikāciju. Tāpat premjers uzskata, ka dialogam par labu nāktu, ja R. Ķīlis skaidri noformulētu iecerētās reformas.Bet Rīgas Tehniskās universitātes rektors Leonīds Ribickis uzskata, ka
R. Ķīli neatlaidīs tāpēc, ka “tas ir jautājums par mīļās valdības stabilitāti un valdības galvas likteni”.
Jaunu augstākās izglītības nozares nepatikas vilni pret sevi ministrs izraisīja, analizējot studiju programmu izvērtēšanas rezultātus un izveidojot tādu kā studiju programmu kvalitātes topu, no kura bija redzams, kurās augstskolās vērts, studēt, piemēram, jurisprudenci un ekonomiku, un kurās ne.
Kurš melo?
Lielākā daļa augstskolu pārstāvju sašutuši par IZM veikto analīzi un apgalvo, ka notikusi datu falsifikācija. IZM toties uzsver, ka izmantoti tie paši dati, kas iegūti Augstākās izglītības padomes (AIP) organizētajā studiju programmu vērtēšanā. Pēc IZM analīzes gan iegūts trīsreiz vairāk nekvalitatīvu programmu, nekā bija AIP vērtējumā. Rektoru padome atgādina, ka R. Ķīlis jau vasarā runājis par 150 slēdzamām programmām, tad nu analīze bijusi vērsta tikai uz to, lai aptuveni šādus skaitļus arī galu galā iegūtu.
“Pietiek melot un falsificēt datus,” teic Latvijas Mākslas akadēmijas rektors Aleksejs Naumovs, kuru varētu saukt par vienu no karognesējiem krusta karā pret izglītības ministru. Tieši mākslas augstskolas bija pirmās, kas nolēma prasīt R. Ķīļa demisiju.
Tiesa, neviena Mākslas akadēmijas studiju programma arī pēc IZM analīzes neiekļuva sliktākajā grupā, dažas tikai zaudēja vietu viskvalitatīvāko programmu grupā.
Arī Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) rektore Dace Markus Rektoru padomes sēdē ļoti aktīvi iestājās par ministra demisiju, lai arī sliktāko programmu grupā nav iekļuvusi neviena no RPIVA programmām, ko īsteno par valsts budžeta līdzekļiem.
Latvijas Universitātes (LU) prorektors Andris Kangro apgalvoja, ka pēc IZM analīzes sanāk, ka nekvalitatīvas ir visas programmas, ko eksperti atzinuši par labām, nevis izcilām. Turklāt ministrijā jau dzirdētas runas, ka arī divas trešdaļas zinātnisko institūciju nekam nederot. Šo institūciju vērtēšana vēl tikai priekšā.
Tikmēr R. Ķīlis vakar paziņoja, ka, iespējams, dati par studiju programmām tiešām ir apšaubāmi, bet tāpēc, ka tos sākotnējā izvērtēšanā varētu būt viltojusi AIP.
Kā no pārpilnības raga
Rektori apgalvo, ka vēlas reformas un ka esošais ministrs patiesībā tās kavējot. Piemēram, Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU) būtu nepieciešams iegūt īpašumā valdījumā esošos namus, lai turpinātu studentu pilsētiņas būvniecību, bet dokumenti ministrijā guļot jau gadu.
Redzams gan arī, ka rektorus ministrs nokaitinājis arī algu jautājumā – augstskolu vadītāji joprojām nevar piedot R. Ķīlim to, ka viņš publiski runājis par rektoru lielajām algām. Jau septembrī rektoru padome izteica neuzticību R. Ķīlim, bet toreiz formulējums esot bijis pārāk maigs, nu esot pateikts skaidrāk – ministram jāatkāpjas.
Par vēstuli premjeram, kurā pieprasīta izglītības ministra demisija, balsoja 20 no 25 rektoriem. Balsojums bija slēgts, taču pēc iepriekš paustajiem viedokļiem var secināt, ka par demisiju nebalsoja RTU, LU, RSU, “Turības”, Banku augstskolas pārstāvji.
RTU rektors gan teica – kā cilvēks demisiju atbalstītu, bet RTU senāts vēl nebija nolēmis, ka jāprasa ministra demisija.
Toties Banku augstskolas rektors Andris Sarnovičs kritizēja kolēģu izturēšanos un atgādināja, ka daudzi cilvēki atbalsta R. Ķīli. “Sabiedrība negaida, lai mēs būtu akmens vilcienam, bet gan, lai sniegtu intelektuālu ieguldījumu attīstībā. Ar demisijas pieprasījumu mēs sevi sabiedrības acīs diskreditēsim vēl vairāk,” viņš teica un aicināja rektoru padomi iesaistīties diskusijā ar ministru, kurās studiju nozarēs būtu jāsaglabā pašreizējais budžeta vietu skaits un kurās ne. LU Senāts vakar izteica neuzticību IZM politikai augstākās izglītības jomā, nevis ministram.
Nepatīkamu iespaidu atstāja rektoru izteikumi par to, kāpēc liela daļa sabiedrības atbalsta R. Ķīļa darbību. Piemēram, D. Markus teica, ka ministru atbalsta tie, kuriem ir mazas algas, jo viņiem nepatīk, ka rektoriem tās ir lielākas.
Augstskolu pārstāvju asā reakcija ir devusi zināmus augļus. Uzreiz pēc analīzes publiskošanas R. Ķīlis teica, ka par nekvalitatīvām atzītās programmas vairs nesaņems budžeta finansējumu, bet tagad ministrs pauž, ka analīzes rezultāti būs tikai viens no kritērijiem, ko izmantos budžeta vietu sadalē. Ministrs arī solījis cienīt augstskolu autonomiju un uzklausīt to viedokli par to, kā augstskolas iekšienē būtu sadalāmi līdzekļi. Tas liek domāt: ja arī nekvalitatīvām studiju programmām vairs valsts finansējumu nedos, to tomēr atstās tai pašai augstskolai, nevis atdos citai.
