Birokrātisku kļūdu dēļ jaunietis nevar nokārtot centralizēto eksāmenu 0
Pagājušās piektdienas rītā Rīgas Uzņēmējdarbības koledžas profesionālās vidusskolas audzēknis Dāvis (vārds mainīts) satraukuma un cerību pilns devās uz skolu, lai kārtotu centralizēto eksāmenu vēsturē, taču netika pielaists pie eksāmena, jo viņa vārds no eksaminējamo saraksta bija pazudis.
“Sajūta bija diezgan muļķīga. Jutos vīlies un dusmīgs,” atceras Dāvis.
Izrādās, šis nav vienīgais gadījums, kad skolēniem vai profesionālo izglītības iestāžu audzēkņiem radušās problēmas tāpēc, ka viņi kādu iemeslu dēļ nav iekļauti eksāmenu kārtotāju vidū. Valsts izglītības satura un eksaminācijas centra (VISC) pārstāve Kristīne Ilgaža gan saka: lielākajā daļā šādu gadījumu eksāmena rītā problēmas tiek atrisinātas, un jaunieši tomēr tiek pie iespējas kārtot eksāmenu.
Šoreiz tā nenotika. Iespējams, Dāvim nāksies eksāmenu vēsturē kārtot tikai nākamgad. Par laimi, puisis šogad absolvē tikai pirmo kursu profesionālajā koledžā, bet eksāmenu vēlējās kārtot tāpēc, ka saskaņā ar skolas izglītības programmu viss vidusskolas vēstures kurss tiek apgūts jau pirmajā mācību gadā.
Ja līdzīga ķeza būtu gadījusies vidusskolas 12. klases beidzējam, kam sertifikāts par nokārtotu eksāmenu nepieciešams iestājai augstskolā jau šovasar, bēda būtu vēl lielāka. Tomēr arī Dāvis ir bažīgs par to, ka nākamgad nāksies eksāmenam “visu mācīties no jauna”.
Taču kā šāda situācija vispār varēja rasties? Skolēni, kas vēlas kārtot centralizētos eksāmenus, tiem piesakās jau janvārī. Skola, kas ievadījusi visus datus par saviem skolēniem Valsts izglītības informatizācijas sistēmā, pēc tam tajā atzīmē visus skolēnus, kuri pavasarī kārtos eksāmenus.
Pēc tam sistēma pati pārkopē attiecīgo skolēnu vārdus valsts pārbaudījumu informācijas sistēmā, kas izveido eksāmena kārtotāju saraksta gala versiju, kas atkal nonāk mācību iestādē. Parasti šī sistēma strādā labi, taču izrādās, ka problēmas var būt gadījumos, ja skolēns pieteicies mācībām vairākās skolās vai arī mācību gada vidū mainījis skolu.
Dāvis bija pārgājis no Rīgas Natālijas Draudziņas ģimnāzijas uz profesionālo vidusskolu, tomēr dokumenti līdz galam netika nokārtoti. No ģimnāzijas viņu atskaitīja tikai janvārī.
“Skolai, no kuras skolēns aiziet vai ir atskaitīts, uzreiz būtu viņš jāizdzēš no savas datu bāzes, kas šoreiz netika izdarīts,” skaidroja K. Ilgaža.
Dāvja gadījumā sistēma “nolēma”, ka puisim jāliek eksāmens ģimnāzijā, nevis skolā, kur viņš reāli mācās.
“Protams, tā ir muļķīga situācija, ka audzēknis atnāk uz eksāmenu, bet nevar to nokārtot. Mūsu kļūda bija tā, ka nepārbaudījām sarakstu. Taču saraksts bija izlikts redzamā vietā un katrs audzēknis pats varēja pārbaudīt, vai tajā ir iekļauts,” teica profesionālās vidusskolas direktora vietniece Līvija Ziemele.
K. Ilgaža uzsvēra, ka profesionālajai skolai jāpārbauda eksāmenu kārtotāju saraksts jau laikus. Nevar atstāt atbildību tikai uz skolēnu vai sistēmas pleciem.
Direktora vietniece stāstīja, ka profesionālajā skolā vispār ir liela skolēnu mainība. Ir bērni, kurus pēc 9. klases nelaiž prom no vispārējās vidusskolas, neizsniedzot dokumentus, jo “nauda taču seko skolēnam”. Kamēr izdodas iegūt dokumentus, pienācis jau oktobris. Jaunietis atnāk uz profesionālo vidusskolu, bet datu bāzēs viņš jau “pieskaitīts” vispārējai vidusskolai.
L. Ziemele apgalvoja, ka darbā ar izglītības sistēmas datu bāzēm mēdzot rasties arī citas problēmas. Piemēram, pēkšņi nedarbojas kāda no skolai piešķirtajām parolēm.
K. Ilgaža teic: ja arī kādā brīdī datu bāzēm rodas tehniskas problēmas, tās parasti ilgst ne vairāk kā minūti.
“Visos gadījumos, kad bērniem radušās problēmas ar pieteikumu eksāmenam, tā bijusi skolas vaina,” ir pārliecināta VISC pārstāve. Esot gadījumi, kad skolas vienkārši aizmirst pieteikt skolēnus eksāmenam. Taču parasti šādas problēmas tiekot atrisinātas jau eksāmena rītā. Skolas dibinātājs – visbiežāk pašvaldība – raksta VISC iesniegumu, lūdzot mainīt eksāmena kārtotāju sarakstu. Ja skola nav pašvaldības pārziņā, iesniegums jāraksta pašai skolai saziņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņiem, kuri atbildīgi par profesionālo izglītību.
“Ja bērns nav vainīgs un ir pieteicies eksāmenam, mēs darām visu, lai viņš neciestu,” teica K. Ilgaža. Ja skolā nav pietiekami daudz eksāmena lapu, tad, ievērojot noteiktu kārtību, var tās pavairot. Dāvim piektdienas rītā skolā toties apgalvots, ka “vairs neko nevar darīt”.
Par to skola pārliecinājusies pērn, kad bijusi problēma ar eksāmenu kārtošanu kādai audzēknei, kas iesākusi mācības nevis gada sākumā, bet vēlāk. VISC esot atteicies meiteni iekļaut sarakstā eksāmena dienā, stāstīja L. Ziemele.
Katru gadu saistībā ar centralizēto eksāmenu kārtošanu gadās kāds skandāls. K. Ilgaža teica, ka pagaidām būtiskas sūdzības par eksāmenu norisi nav saņemtas. Kārtējo reizi gan internetā mēģināts tirgot matemātikas eksāmena uzdevumus. VISC jau pārliecinājies, ka tiek tirgoti neīstie izdevumi. “Ceru, ka neviens skolēns vēl nav apmuļķots un nopircis šos uzdevumus,” sacīja K. Ilgaža.
| Uzziņa Centralizēto eksāmenu angļu valodā vidusskolu absolventi kārtoja jau martā, latviešu valodas eksāmenu – 20. maijā, bet vēstures eksāmenu 24. maijā. 30. maijā paredzams eksāmens matemātikā, 5. jūnijā – ķīmijā, 10. un 11. jūnijā – krievu valodā, 14. jūnijā – bioloģijā, 17. jūnijā – vācu valodā, bet 18. jūnijā – franču valodā. 20. jūnijā paredzēts eksāmens fizikā. Katram eksāmenam ir arī papildtermiņi, kad eksāmenu var nolikt tie, kas objektīvu iemeslu dēļ to nav varējuši “īstajā” eksāmena dienā. |
