“Mani dzenā kā tādu suni, un es nesaprotu, kāpēc.” Birokrātija traucē cilvēkam tirgot kūpinātas zivis 127
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Senioram Jānim Bušmanim, kurš vēlas tirgot kūpinātas zivis Purvciema tirgū, pašvaldība nepieciešamo atļauju iedevusi tikai pēc “Latvijas Avīzes” iejaukšanās.
“Mani dzenā kā tādu suni, un es nesaprotu, kāpēc,” kādu brīdi vēl pirms Lieldienām stāstīja pensionārs, kurš ir otrās grupas invalīds. Viņš rādīja dokumentus, kas atļauj nodarboties ar zivju tirdzniecību. Purvciema tirgus administrācijas SIA “Purvciema kvartāls R” saskaņojums izdots līdz šā gada 31. jūlijam. Tiesa, saskaņojumā ir piebilde – tas nav spēkā bez pašvaldības ielu tirdzniecības atļaujas.
“Maksāju Purvciema tirgum maksu, kas man dod iespēju tirgoties. Maksa – 15–20 eiro par vienu dienu atkarībā no sezonas. Ar tirgu viss ir saskaņots, bet atnāk pašvaldības policija un prasa Rīgas pašvaldības tirdzniecības atļauju,” stāsta Bušmanis. Viņa pensija ir aptuveni 200 eiro, ar ko neesot iespējams izdzīvot, tāpēc ir vēlme nopelnīt papildu līdzekļus.
Zivis rīdzinieks tirgo, izmantojot dēla uzņēmuma iespējas, – proti, Bušmanim ir gan darba līgums, gan pilnvara ar dēla uzņēmumu, kas ļaujot viņam tirgot zivis. Tajā pašā laikā iebildumus cēla pašvaldība, kas tirdzniecības atļauju nedeva.
“Ja nav šādas atļaujas, pašvaldības policija jebkurā brīdī var atnākt, izrakstīt sodu un konfiscēt preci. Tagad pašvaldības darbinieki man saka, lai eju uz Pārtikas un veterināro dienestu un reģistrējos tur, bet dienestā zivju kūpināšanas uzņēmums jau ir reģistrēts un dienests regulāri brauc un to pārbauda,” stāstīja pensionārs. Tāpat tiekot pieprasīts arī kases aparāts, lai gan zivju tirgošana notiek divreiz nedēļā un pārdevējam ir kvīšu grāmatiņa, ko šādās situācijās drīkst izmantot, lai izrakstītu nepieciešamo dokumentu.
Sarunas par kases aparāta izīrēšanu jau ievadītas, tomēr arī tās līdz šim bremzējusi neskaidrība ar atļauju. Jāpiebilst, ka jau pirms vairākiem gadiem “Latvijas Avīze” vēstīja par līdzīgu situāciju, kad Bušmanim tika liegta iespēja pārdot žāvētās zivis. Toreiz senioram izdevās saņemt atļauju, bet šogad situācija atkārtojusies.
Kur ir problēma un kāpēc pensionāram tiek liegta iespēja saņemt šādu atļauju, vēl pagājušajā nedēļā jautāju pašvaldības pārstāvjiem. Rīgas domes Komercdarbības koordinācijas nodaļas vadītājas p.i. Laine Rodziņa tad skaidroja, ka nodaļas darbinieki jau vairākkārt snieguši konsultāciju un skaidrojumus Bušmanim, kāda ir tirgošanās kārtība.
Proti, seniors varot izvēlēties citu tirdzniecības veidu vai vietu, kur tirgot zivis. Pēc L. Rodziņas paustā, viņam būtu jāstājas darba tiesiskajās attiecībās ar PVD reģistrētu zivju produkcijas mājražotāju vai arī jāizvēlas viens no diviem ielu tirdzniecības veidiem.
Ja tā ir īslaicīgā tirdzniecība, tad vienā tirdzniecības vietā gada laikā atļauts tirgoties 24 dienas, bet, tirgojoties vairāk par šo dienu skaitu, to varot darīt vairākās vietās. Savukārt, izvēloties reģistrēto tirdzniecības veidu, neesot ierobežots dienu skaits, bet ir stingrāki nosacījumi, piemēram, produkcijas sortiments.
Tā kā Bušmanis zivis pats nekūpina, bet pārdošanai tās iepērk no vietējā zvejnieka Lapmežciemā, viņam būtu jāstājas darba tiesiskajās attiecībās ar konkrēto mājražotāju, sacīja pašvaldības pārstāve. Jānis Bušmanis gan nav mierā ar šo kārtību, sakot, ka zivis grib tirgot divas dienas nedēļā un viņam ir ražotāja atļauja to darīt. “Labāk būtu kontrolējuši tos augļu un ogu tirgotājus, kas uzpērk preci un tālāk pārdod, bet stāsta, ka paši izaudzējuši,” piebilda seniors.
Tagad jautājums par atļauju atrisinājies – pēc “Latvijas Avīzes” iejaukšanās seniors nepieciešamo atļauju no pašvaldības ir saņēmis.
