Birokrātija liedz zāles, kas glābtu daudzus 30
Ilggadēja medicīnas darbiniece Valija Miezīte uzrakstījusi vēstuli Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, jo vairs nezina citu iespēju, kur meklēt palīdzību. Viņa jau vairākus gadus slimo ar C hepatītu, divas reizes izgājusi ārstēšanas kursu, izmantojot valsts atbalstu un atlicinot vajadzīgos līdzekļus no ģimenes budžeta. Pirmo reizi tas ildzis sešus mēnešus, otrreiz – veselu gadu. Abas ārstēšanas bijušas nesekmīgas, un slimība progresē.
Valija no citiem pacientiem uzzinājusi, ka Indijā tiek ražotas un tirgotas jaunas zāles šīs slimības ārstēšanai, un viņa vērsusies pie savas ārstējošās ārstes (hepatologa), kura atzinusi, ka ārstēšanās ar šīm zālēm dod labus rezultātus un “man tā ir reāla iespēja izveseļoties un izglābties no priekšlaicīgas nāves”.
“Tā kā esmu daudzbērnu māte (man ir pieci dēli), nekādu naudas iekrājumu man nav, tāpēc noformēju kredītu, sazinājos ar zāļu tirgotāju Indijā, pārskaitīju viņam vajadzīgo naudas summu un elektroniski aizsūtīju arī izrakstītās receptes.”
Valija saņēmusi paziņojumu, ka zāles ir atsūtītas, bet neilgi pēc tam – elektronisku paziņojumu no muitas, kur norādīts, ka 1. martā ir stājušies spēkā Ministru kabineta noteikumu grozījumi, kas neļauj Valijai šīs zāles saņemt. Valija tās pasūtīja vēl tad, kad noteikumi nebija stājušies spēkā un nebija arī nekādu publisku paziņojumu, ka tos pieņems. “Kopš 2007. gada šādi pasta sūtījumi bija atļauti, bet te pēkšņi no muitnieka uzzinu, ka vairs ne,” viņa saka.
Kā redzams, šie grozījumi tapuši tagad – farmācijas nozari labi pārzinošā veselības ministra Gunta Belēviča vadības laikā. Ministrs vakar neatrada iespēju “LA” paust savu viedokli par šo situāciju. Grozījumu autors Valsts zāļu aģentūras direktora vietnieks Jānis Zvejnieks man paskaidroja, ka līdz 1. martam fiziskām personām bija atļauts saņemt medikamentu sūtījumus pa pastu no trešās pasaules valstīm, bet, ņemot vērā to, ka šādā veidā Latvijā tiekot iesūtīts diezgan daudz viltotu zāļu, noteikumi esot mainīti un zāles pa pastu no šīm valstīm vairs nedrīkstot sūtīt.
“Katru dienu notiek daudz ceļu satiksmes negadījumu, bet vai tādēļ būtu jāaizliedz braukt ar automašīnām?” vaicā Valija un pauž neizpratni, ka tik svarīgi noteikumu labojumi plašākai sabiedrībai tikpat kā nav zināmi. “Vai tiešām politiķi nevar vienoties un labojumus likumos un noteikumos pieņemt vienreiz divreiz gadā, lai normāls cilvēks tiem var izsekot? Mans dzīvesbiedrs, kurš ilgi strādājis par farmaceitu, zvanīja Valsts zāļu aģentūrai, Veselības inspekcijai, Veselības ministrijai, skaidroja situāciju un lūdza palīdzību, bet nekādu atbildi nesaņēma – viens veļ vainu uz otru,” pastāstīja Valija.
Viņa nevienam nenovēl iziet tos divus elles lokus ārstējoties. Pirmajā reizē pēc pusgada ārstnieciskā kursa vīruss esot pazudis, bet, laikam ritot, atkal parādījies no jauna, un tagad ārstēšanai nepadodoties tik sekmīgi kā pirmajā reizē. Mediķi darot visu, kas viņu spēkos, taču Valijas aknas vēl nav sagrautas līdz cirozes stadijai, kad pacientiem tiek izrakstīti inovatīvi un efektīvi medikamenti, kurus pilnībā apmaksā valsts. Tāpēc, saņemot informāciju no citiem C hepatīta slimniekiem, kuri ārstējušies ar Indijā ražotajām zālēm un izārstējušies, arī viņa nolēmusi izmantot pēdējo iespēju. Bet tagad zāles no kurjerpasta ir nodotas Pārtikas un veterinārajam dienestam, kurš tās nosūtīs atpakaļ uz Indiju.
P. Stradiņa klīniskās slimnīcas infektologs, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors Uga Dumpis pastāstīja, ka Indijā šīs zāles maksā desmitiem reižu mazāk nekā Eiropas valstīs un to efektivitāte ir virs 90 procentiem. Ārstēšanas kurss ilgst trīs mēnešus, bet jau pirmajā mēnesī esot jūtami uzlabojumi.
U. Dumpis: “Arī Somijā un Zviedrijā valda liels satraukums C hepatīta slimnieku vidū, kāpēc viņu valstīs par šīm zālēm, kas tiek ražotas arī Eiropā, jāmaksā milzīgas naudas summas, kamēr Indijā tās var iegādāties krietni lētāk. Tāpēc somi un zviedri pēc zālēm brauc uz Indiju. Pat turīgās valstis nav tik bagātas, lai varētu savus slimniekus ar tām nodrošināt. Turklāt Indijā ražotais medikaments ir ērtāk lietojams, jo ir tablešu veidā, nevis ampulās.”
Savukārt Valsts zāļu aģentūras direktora vietnieks Zvejnieks skaidroja, ka pacientei bija iespēja ar recepti doties uz aptieku un lūgt šīs zāles, kuras nav reģistrētas Latvijā, bet ir reģistrētas citās Eiropas Savienības valstīs, piegādāt. Viņš norādīja, ka Latvija kā Eiropas Savienības valsts nedrīkstot rīkoties pēc saviem ieskatiem – valstij ir jāievēro kopējie noteikumi zāļu izplatīšanā. “Turklāt visi birokrātiskie šķēršļi, kas bija iepriekš, lai pacients varētu iegādāties Latvijā nereģistrētas zāles aptiekā, ir noņemti,” sacīja Zvejnieks.
Līdzīga situācija ir bijusi vēl kādam pacientam. “Arī es vēl negribu mirt. Manam jaunākajam dēlam ir tikai trīspadsmit gadiņi… Pārējie arī vēl nav pat precējušies,” vīrietis atklāj savu sāpi vēstulē, kas publicēta portālā “pietiek.com”. Viņš aprēķinājis, ka vajadzīgās zāles Indijā izmaksājot 40 – 64 reizes lētāk nekā Latvijā. Uz Indiju viņš devies pats, nopircis pieminētās zāles Deli – valsts aptiekā. “Un man nav šaubu par šīs saucamās “trešās valsts” farmācijas ražojuma kvalitāti. Šaubas man drīzāk raisa pasaules “pirmās” valsts – Latvijas kvalitāte. Jo, kamēr āži par dārzniekiem, vai varam cerēt, ka dārzs uzziedēs?” raksta pacients.
Valsts zāļu aģentūrā noskaidroju, ka nav nekādu šķēršļu ievest Latvijā medikamentus savam individuālajam patēriņam kopā ar čeku vai citu preces izcelsmi apliecinošu dokumentu, taču retais C hepatīta slimnieks ir tik turīgs, lai pats mērotu tālo ceļu uz Indiju pēc dzīvībai nepieciešamā medikamenta.
“Pati tās zāles nopirku un ietaupīju valsts naudu, par ko var ārstēties kāds cits slimnieks. Ja būtu izmantojusi nelegālo ceļu un zāles pasūtītu, piemēram, caur Krieviju, izmantojot spekulantu pakalpojumus, visticamāk, jau pie tām būtu tikusi,” secina Valija.
Valsts prezidenta kancelejā uzzināju, ka prezidents Raimonds Vējonis ir izlasījis Valijas vēstuli un, kā pastāstīja prezidenta likumdošanas un juridiskā padomniece Kristīne Jaunzeme, viņš lūgs Veselības ministrijas skaidrojumu un priekšlikumus risinājumam. “Situācija ir pietiekami nopietna, lai neteiktu – dramatiska,” secināja padomniece.
