Sedlu krēsls, sapulce uz trenažiera… Birojs kā veselīguma laboratorija 1
Darbā meditēt kopā ar Tibetas mūku? Sapulces laikā mīties uz velotrenažiera? Doties uz speciālu istabu, kur ir dīvāns ar pledu, un pagulēt spēka snaudā. Ejot pie kolēģa runāt par darbiem, vingri pievilkties pie stieņa, kas ierīkots starp telpām. Tā nav utopija. Netrūkst uzņēmumu, kas arvien vairāk domā par veselīguma iespējām saviem darbiniekiem.
Veidojot uzņēmuma tēlu, arvien biežāk tiek uzsvērts: esam veselīgi! Pat korporatīviem pasākumiem ir veselīguma piesitiens, piemēram, uzņēmums dāvina vingrošanas lentes, ko apdrukā ar savu logo.
“Ja salīdzina, kā apmēram simt gados mainījies darba raksturs, redzams, ka arvien vairāk ir cilvēku, kam tas prasa garīgu, nevis fizisku enerģiju. Ļoti daudzi strādā birojā pie datora, vai tas būtu grāmatvedis, ceļojumu aģents, projektētājs vai apdrošināšanas speciālists.
Mazkustīgums nes līdzi dažādas veselības vainas, zemākas kļūst darbspējas, un tas, protams, nav izdevīgi darba devējam. Gudrākie rūpējas par darbinieku veselīgumu.
Turklāt dara to dažādos inovatīvos veidos,” stāsta arodslimību ārste Linda Matisāne. Viņa akcentē veselības veicināšanas virzienus, par ko darba devējam vērts aizdomāties.
1. Iespēja vairāk kustēties
• Daudzi darbinieki ilgas stundas strādā pie datora. Speciālistus uztrauc šis mazkustīgums un atsevišķu ķermeņa daļu pārslodze. Ilgstoši sēžot, organisms netiek pietiekami apasiņots, turklāt pieaug spiediens uz starpskriemeļu diskiem, kas var izraisīt sāpes mugurā.
• Vajadzētu gādāt, lai pats darbs kļūst iespējami kustīgāks, ar to saprotot, piemēram, citādu sēdēšanu: uz bumbas vai ergonomiska paliktņa, kas liek turēt muguru taisnu.
• Ja darbā ilgstoši jāstāv, noder kustīgs kāju paliktnis, jo visu laiku jānoturas līdzsvarā.
• Arvien izplatītāki kļūst regulējami datorgaldi, kas dod iespēju strādāt arī stāvus – atliek tikai piespiest podziņu, un galda virsma uzdūcina nepieciešamajā augstumā.
Pamainot pozu, mugura atpūšas, ķermenī pieplūst enerģija, arī smadzenes uzjundās.
“Nu jau stāvgaldi maksā pieejamāk, aptuveni uz pusi lētāk, kādreiz darba devējam nācās atdot 500 eiro par vienu datorgaldu. Ja nav iespējas nomainīt galdu visiem darbiniekiem, var aprīkot daļu darba vietu, lai ikvienam rodas iespēja pastrādāt arī kājās,” iesaka Linda Matisāne.
• Pamazām kļūst populāri strādāt ar datoru, vienlaikus minoties uz trenažiera vai soļojot pa slīdceliņu. Tas gan neder ikvienam darba veidam, bet labi salāgojams, piemēram, ar informācijas meklēšanu. Linda šādu strādāšanu izmēģinājusi kādā izstādē un pārliecinājusies, ka adaptēties var jau pāris minūtēs, vien jāsaprot, kādā tempā labāk iet.
Nereti velotrenažierus izmanto sapulču telpā, tas ļauj domām labāk raisīties. Turklāt sapulce kļūst konstruktīvāka, jo ikviens cenšas, lai tā beigtos iespējami agrāk, jo ilgi negribas mīties.
• Labs atbalsts ir dinamiska pauze darba laikā. Nav pat vajadzīgs, lai to vada ārstnieciskās vingrošanas speciālists, pietiek, ja kāds pašķindina zvaniņu, visi atraujas no darāmā un iznāk gaitenī izstaipīties. Pierādīts, ka regulāras vingrošanas pauzes spēj uzlabot kompānijas produktivitāti.
“Parasti uzņēmējs apmaksā nodarbības, piemēram, sporta zāles vai baseina apmeklējumu. Taču ir labi, ja iespējams turpat darbavietā aizskriet padejot vai izlēkāties. Loģistikas uzņēmumā DHL biroja darbinieki pirms maiņas vai to beidzot var piedalīties apmaksātā jogas nodarbībā. Ugunsdzēsējiem Venspils naftas terminālī turpat depo uzstādīti trenažieri.
Dažos uzņēmumos fizioterapeits pieslēdzas skaipā un rāda noderīgus vingrojumus. Vēl vienkāršāks risinājums ir stienis, kas ierīkots durvju ailā.
Ej garām un dažas minūtes pakarājies, pievelcies,” stāsta Linda.
• Motivē arī sacensības starp struktūrvienībām, piemēram, kurš nostaigās vairāk kilometru vai zaudēs vairāk kaloriju. Uzvarētājiem tiek veselīgas dāvanas.
• Noder pamudinājums nelietot liftu, bet kāpt pa kāpnēm. Uzņēmumos izvietoti asprātīgi plakāti, piemēram, Latvijas Dzelzceļa telpās: Dedzini kalorijas, nevis elektrību, savukārt SEB bankā: Braukt ar liftu ir kā apēst kūciņu. Kāpņutelpas rotā uzraksti, kas apliecina, cik augstu esi uzkāpis: kāds stāvs salīdzināts ar žirafes augstumu, cits – jau ar Pēterbaznīcas torni.
2. Iespēja ēst veselīgāk
Nav retums, ka darba devējs apmaksā pusdienas vai daļēji tās subsidē. Ja darbavietu apkalpo ēdināšanas uzņēmums, tam der izvirzīt nosacījumus, ka jābūt arī veselīgām pusdienu alternatīvām, veģetāriešiem un arī vegāniem pieņemamiem ēdieniem.
Nu jau vairs nav jaunums, ka darba devējs iegādājas augļus un novieto birojā. Vai arī iekārto kādu īpašu nedēļas dienu, kad katrā filiālē tiek atvesti augļu grozi.
Daudzviet tiek apzināti mainītas jubileju svinēšanas tradīcijas, ieteikts atteikties no kūciņām un trekniem našķiem.
Arī sanāksmēs un iekšējās apmācībās galdā liek nevis cepumus un saldumus, bet veselīgus kārumus: augļus, riekstus un žāvētus augļus, uzkuļ smūtijus, cienā ar dabīgām sulām.
3. Iespēja labākai veselības aprūpei
Visbiežāk tiek iegādāta uzņēmuma atbalstīta veselības apdrošināšanas polise. Vērtīgs jaunums – tajā iekļauj arī uztura speciālista vai dietologa konsultāciju.
Lielajos uzņēmumos bieži turpat darbavietā organizē obligātās veselības pārbaudes.
Ja ārsti vērš uzmanību, ka, piemēram, daudziem darbiniekiem ir paaugstināts asinsspiediens, tiek iegādāts tā mērītājs.
Nereti tiek organizēti kādi svarīgi izmeklējumi vai atsevišķu speciālistu konsultācijas, piemēram, par veselīgu miegu.
Svarīgi ir rūpēties par stresa mazināšanu. Daudzos uzņēmumos ievieš brīvo darba režīmu. Dažam rīta agrumā darbs sokas lieliski, citam labāk tīk strādāt pēcpusdienā. Vēl kādam agra ierašanās saistīta ar pārlieku nervozēšanu, jo jāpaspēj aizvest bērnu uz skolu vai bērnudārzu. Atkarībā no tā, cikos darbinieks sāk strādāt, atbīdās arī darbadienas beigas.
Arī darba devējs var motivēt darbiniekus atmest smēķēšanu, par to piešķirot papildu atvaļinājuma dienas vai piemaksājot. Tā rīkojas, piemēram, akciju sabiedrībā Latvijas finieris un uzņēmumā Ventspils reiss. Daudzi atļauj smēķēt tikai ārpus telpām. Vēl jaudīgāks paņēmiens – autoservisa vidū novieto stikla būdiņu, lai visi redz, cik laika darbinieks nosmēķē.
Interesants atbalsts atmešanai – ja atdosi cigarešu paciņu, pretī saņemsi burkānus.
Esmu svarīgs darba devējam
Ierodoties uzņēmumā Draugiem Group, nav jāuztraucas, vai izdosies satikt sarunas biedru Jāni Palkavnieku. Atliek tikai atrast darbinieka vārdu uz skārienjutīga displeja un to aktivizēt. Ekrānā parādās aicinājums uzgaidīt, iedzert kafiju. Savukārt Jānis uzreiz saņem informāciju savā telefonā, ka viņu gaida viesis. Šis jaukais viesmīlības žests ir kā simbols uzņēmuma attieksmei. Te pirmajā vietā allaž ir cilvēku labsajūta.
Iespējams, daudzi zina tikai portālu draugiem.lv, taču uzņēmums Draugiem Group jau sen ir iespaidīgi sakuplojis. To veido 12 patstāvīgi projekti, piemēram, digitālās drukas un dizaina produktu ražošana interneta veikaliem, risinājumi laika uzskaites efektivitātei un autoparka pārvaldībai. Pārdaugavas birojā vien strādā 250 darbinieku.
“Rūpēties par veselīgumu uzņēmumam ir finansiāli izdevīgi. Nekas nav dārgāks par neveselu darbinieku,” uzsver Draugiem Group runasvīrs Jānis Palkavnieks. “Par labiem darbiniekiem notiek cīņa, cenšamies dabūt vislabākos. Bet viņi ir jānotur, motivējot ne tikai ar algu un dažādiem bonusiem. Svarīgi, lai darbs būtu izaicinājumu pilns, lai biroja vidē ikviens tās elements apliecinātu – esmu svarīgs darba devējam.”
Te visi saņem veselīgas pusdienas par brīvu. Tā nav lieka izšķērdība, jo ļauj ietaupīt darbinieka laiku. Var paēst vien 20 minūtēs. Ja visi kādu stundu atrastos ārpus darba, skrietu meklēt labāko maltītes vietu, galarezultātā uzņēmumam tas izmaksātu daudz vairāk nekā pusdienas.
Turklāt, ja nebūtu šā veselīgā ēdiena, cilvēks biežāk paķertu kaut ko uz ātru roku, un ilgtermiņā tas atstātu nelāgas sekas uz veselību.
Lielajā ēstuvē un katra atsevišķā biroja virtuvē allaž atrodas vietējie āboli un mazi burkāni, ar ko našķoties, cik kārojas. Saldumu automātā var dabūt arī snikerus, taču tie jāpērk. Tāpat kola un citi saldinātie dzērieni. Toties dabīgā sula vienmēr ir pieejama.
Pirms kāda laika uzņēmums lepni vēstīja, ka gada laikā notiesāti 440 kilogrami burkānu, 1000 kilogrami ābolu un 340 kilogrami citronu!
Birojos ievēroju ekrānus, kas ataino telpas temperatūru, gaisa mitrumu un citus man nezināmus rādītājus. Izrādās, tā ir gudrās mājas automatizācijas sistēma ar nosaukumu Istabai. Savulaik uzņēmums izstrādāja šo moderno sistēmu savām vajadzībām, lai rūpētos par ērtībām birojā, taču ar laiku tā kļuva par pieprasītu produktu daudziem citiem.
Šī pašregulācijas sistēma rūpējas par gaisa kvalitāti un pietiekamu siltumu, par elektroenerģijas taupīšanu. Arī lūko, lai CO2 jeb oglekļa dioksīda izmešu daudzums nebūtu pārlieku liels, jo tam ir tieša ietekme uz cilvēka pašsajūtu. Tas palielinās pietiekami neizvēdinātās telpās. Ja CO2 pārsniedz normu, automātiski atveras vēdināšanas lūkas. Ja tas ir virs 800 vienībām, darbiniekiem var sāpēt galva, rasties nogurums un grūtības koncentrēties.
Kādā telpā puiši aizrautīgi spēlē galda hokeju. Katram nepieciešams atpūtas brīdis saspringtajā ikdienā, tajā var izvēlēties dažādas galda spēles. Šis laiks netiek ne uzskaitīts, ne kontrolēts.
Gaismas telpa – vēstī uzraksts uz kādām durvīm. Te iespējams apmeklēt jogas vai citas nodarbības. Reizi gadā atbrauc Teravādas budistu mūks Džons no Taizemes, kas piedāvā meditācijas un apzinātības praksi. Taču meditācijas notiek arī citā laikā – advancētais mūks tās vada videozvana režīmā.
Veselīgā burkāna birojs
Uzņēmuma Wunder birojos katram no 45 darbiniekiem ir savas čības no filcētas vilnas, kā arī īpaša diendusas telpa. Taču tas nav laiskuma pēc. Darbs šajā nelielajā birojā rit apbrīnojami spraigi, ikdienas saziņa notiek ar daudzām pasaules valstīm. Uzņēmums izstrādā informācijas tehnoloģiju sistēmas, kas orientētas uz biznesa attīstību tiešsaistes vidē. Tas tiek slavēts ne tikai par paveikto, bet arī par unikālu uzņēmuma kultūru un īpaši radošu pieeju darbinieku motivēšanai.
“Nereti saka – slikti, ja zūd robeža, ja darbs ir gluži kā mājas. Mums gan tā nešķiet,” saka biroja vadītāja Ilze Zariņa.
Čību ēra birojā sākās nejauši, taču tai izrādījās daudz priekšrocību. Kājas vairs nenogurst, jo visu dienu nav jāstaigā ielas apavos.
Rodas mājīguma izjūta. Arī telpās ir tīrāk, jo netiek sanēsātas smiltis.
Daudz tiek domāts par veselīgumu – ne velti uzņēmuma logo atainots spirgts burkāns.
“Visi strādā pie datora, tātad ilgstoši sēž, bet statiskais stāvoklis ir risks veselībai. Tāpēc vidi cenšamies iekārtot ergonomisku un ērtu. Var izvēlēties, kā vēlas strādāt,” stāsta Ilze.
“Mums ir stāvgaldi, ir ergonomiski krēsli vai sēžambumbas.
Arī īpašs sedlu krēsls, kas nodrošina, ka ķermenis ir dabiski atbrīvots, mugura taisna.
Uz tā sēž līdzīgi kā zirga mugurā. Daudzi kolēģi strādā paralēli pie vairākiem monitoriem, tāpēc svarīgi, lai abi ekrāni būtu vienādā augstumā, tam izmantojam speciālus datora paliktņus.”
Lai kolēģi varētu uzlabot darba vietu pēc saviem ieskatiem, uzņēmums katram piešķir tā dēvēto gadžetu bonusu. Gada laikā drīksti iegādāties vajadzīgo aprīkojumu 150 eiro vērtībā. Vieni pērk sev ērtu klaviatūru, citi dod priekšroku ergonomiskai aprocei, kas balsta roku, strādājot ar peli, vai kādam citam aprīkojumam.
Interesants piegājiens ir finansiālais atbalsts, ko var izpelnīties, sniedzot kādam virtuālo apskāvienu. Nauda par to vien, ka esi jauks pret citiem?! Spēlē piedalās visi – vairāk nekā simt šā uzņēmuma darbinieku, kas strādā trīs pasaules valstīs. Tam izveidota īpaša tiešsaistes sistēma. Katram nedēļā ir pieejami pieci virtuālie apskāvieni, ko var nosūtīt jebkuram kolēģim, vien jākomentē, par ko dots šis apskāviens. Nedēļas beigās redzams, cik atzinības kurš saņēmis.
Interesanti, ka katram apskāvienam ir arī finansiāla vērtība. To aprēķina pēc sarežģītas formulas atkarībā no uzņēmuma finansiālajiem rādītājiem. Nauda ieripo privātā kontā. Bet – stop! – ir vēl viens spēles elements – vispirms tiek mests kauliņš. Ja uzkrīt sešnieks, naudu saņem uzreiz. Ja ne, tā krājas līdz nākamajai reizei.
Uzņēmumā līdztekus veselības apdrošināšanai ir arī tā dēvētais fitnesa bonuss –100 eiro gadā. Šo naudu paredzēts izmantot fiziskajām aktivitātēm. Daudzi to iegulda dalības maksā par maratonu vai citām sporta sacensībām, kāds tērē baseinam, slidotavai vai treniņam trenažieru zālē.
Sportiskā aktivitāte ir saistīta arī ar labdarību. Pērn visi izveidoja grupu sportošanas lietotnē Endomondo, lai sekotu, ko kurš dara ikdienā. Šādi cits citu iedvesmoja un motivēja.
Bet gada beigās par katru kilometru – vienalga, vai nobraukts ar divriteni, noiets kājām vai noskriets – divus centus ziedoja labdarībai.
Kopā sanāca 14 000 kilometru, izdevās ziedot labdarībai 280 eiro – ar to vien, ka kustējās!
“Mēs vienmēr vaicājam komandai, kas vēl vajadzīgs birojā, un cenšamies īstenot. Piemēram, pievilkšanās stienis un galda futbols bija kolēģu ideja. Lai būtu iemesls piecelties un izkustēties, kafijas automātu novietojām otrajā stāvā, kur virtuve. Ir kolēģi, kam nepieciešama diendusa. Tādu īsu 10–15 minūšu atpūtu angliski sauc par power nap jeb spēka snaudu.
Iekārtojām īpašu telpu, kur ir dīvāns un pledi, bet uz grīdas daudzfunkcionāls matracis, uz kura var gan sēdēt, gan gulēt. Pagulšņā un atkal esi enerģijas pilns,” atklāj Ilze.
Uzņēmumā ir elastīgs darba laiks, turklāt vairāki darbinieki strādā attālināti – no mājām. Lai saturētu kolektīva garu arī klātienē, reizi mēnesī visi sanāk uz kopīgām brokastīm. Turklāt viņi tās arī gatavo kopā! Kopīgi gan ceptas pankūkas, gan gatavotas omletes un kārtojumi. Rit sarunas, šķiļas idejas, rūdās kopīgais gars.
Mūsu eksperti:
Linda Matisāne, arodslimību ārste, Valsts darba inspekcijas Sadarbības un attīstības nodaļas vadītāja
Jānis Palkavnieks, uzņēmuma Draugiem Group runasvīrs
Ilze Zariņa, uzņēmuma Wunder Valmieras biroja vadītāja
